Otrdiena, 28.februāris
Latvijā | 22.maijs 2016, 21:00
Ziņu aģentūra LETA

VVD ģenerāldirektore: Iedzīvotāji aktīvāk šķiros atkritumus, ja tas būs ērti

Iedzīvotāji labprāt vēlas iesaistīties atkritumu šķirošanā un labprāt to darītu, ja tas būtu pietiekami ērti, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā būtu jāvirzās uz to, lai atkritumu nebūtu, nevis lai būtu jācīnās ar šo problēmu. "Tas nozīmē, ka mums ir jāattīsta aprites ekonomika, kas nenozīmē vienkārši atkritumu apsaimniekošanu, bet tādu preču ražošanu, kas nerada atkritumus vai rada tādus, ko viegli ir pārstrādāt vai izmantot citiem mērķiem," skaidroja Koļegova. Viņasprāt, jo ātrāk notiks virzība uz šo mērķi, jo valsts būs lielāka ieguvēja.

Savukārt produkcijai ir jābūt tādas kvalitātes, lai izmantojamie resursi būtu atjaunojami un tie nesaturētu ķīmiskas vielas, no kurām var atbrīvoties tikai ar speciālu iekārtu palīdzību. Piemēram, dīvāna pārklājs varētu būt tāds, kas, nonācis vidē, dažu gadu laikā pats sadalās.

Gadījumā, ja nav iespējams pavisam neradīt atkritumus, ir jānodrošina laba infrastruktūra to savākšanai un šķirošanai. Arī iedzīvotāji labprāt iesaistītos atkritumu šķirošanā, ja vien viņiem tas būtu ērti, teica VVD ģenerāldirektore. Nevar sagaidīt no iedzīvotājiem, ka viņi būs tik motivēti šķirot atkritumus, ka glabās, krās tos un paši nogādās uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumu daudzu kilometru attālumā. Viņas ieskatā, valstī ir jāpilnveido dalītās atkritumu vākšanas sistēma.

Vaicāta, kas Latvijā visvairāk piesārņo vidi - iedzīvotāji vai komersanti -, Koļegova atzina, ka iedzīvotāju radītie atkritumi ir vairāk redzami, taču komersantu radītie nereti ir neredzami, bet nodara lielāko postu videi un klimatam. "Šāds piesārņojums ir tonnās, un līdz ar to šī piesārņojuma daļa ir daudz lielāka salīdzinājumā ar tiem atkritumiem, kas kaut kur ir nomesti. Lielu daļu piesārņojuma saražo lielie uzņēmumi. Ja tajos piesārņojuma apjomu samazinātu kaut vai par pusprocentu, tas būtu ievērojams kopējais apjoms," noteica Koļegova.

Kopumā sabiedrība vides aizsardzības jautājumos ir kļuvusi aktīvāka un iesaistās dažādu jautājumu risināšanā. Savukārt tas palīdz VVD, jo inspektoru skaits nav liels un nereti iedzīvotāji ziņo par kādām problēmām, kas tiek arī atrisinātas.