Nodarbināto iedzīvotāju skaits pieaug, bezdarbs stabilizējas pagājušā gada līmenī, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).
Ekonomikā nodarbināto iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies par 5100 jeb 0,6%, šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 889 200, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Tomēr nodarbināto skaita pieaugums nav nodrošinājis attiecīgu bezdarba līmeņa samazināšanos, un darba meklētāju īpatsvars pirmajā ceturksnī bijis nedaudz augstāks kā attiecīgajā laikā pirms gada. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 10,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
FM norāda, ka publicētie darbaspēka apsekojuma dati ir nedaudz pretrunīgi. Viens no faktoriem, kas skaidro šādu situāciju, ir iedzīvotāju aktīvāka iesaistīšanās darba tirgū, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam gada laikā palielinoties par 6300 jeb 0,6%, bet ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitam samazinoties par 29 200 jeb 5,6%. Tādējādi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir audzis līdz 68%, salīdzinot ar 66,5% pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās par 29 200 pēdējā gada laikā saistīta ar demogrāfiskās struktūras izmaiņām, kad darba tirgū ienāk mazāks skaits jauniešu, kas ir ekonomiski neaktīvāki. Vienlaikus to ietekmējis arī ievērojami sarukušais tādu cilvēku skaits, kas aizgājuši no darba tirgus, jo zaudējuši cerības atrast darbu.
"Šo cilvēku skaits pēdējā gada laikā sarucis gandrīz par ceturto daļu jeb 23,6%. Šāds kopējais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums norāda, ka, neskatoties uz izaugsmes palēnināšanos pēdējos mēnešos, situācija darba tirgū saglabājas pozitīva, un, arī pastāvot demogrāfiskajiem ierobežojumiem, nodarbināto iedzīvotāju skaits vēl var uzrādīt pieaugumu," skaidroja ministrijā.
Bezdarba līmeņa palielināšanās, vienlaikus augot arī nodarbināto iedzīvotāju skaitam, vienlaikus norāda arī uz strukturālām problēmām, kad cilvēkiem, zaudējot darbu tādās nozarēs kā, piemēram, apstrādes rūpniecība vai būvniecība, nav iespējas atrast darbu nozarēs, kurās pieprasījums pēc darbaspēka ir augošs un strādājošo skaits palielinās.
Dati par aizņemtajām darba vietām par 2015.gadu kopumā liecina, ka jaunas darba vietas pēdējā laikā visvairāk veidojušās tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, kā arī administratīvie un profesionālie pakalpojumi.
Savukārt apstrādes rūpniecībā, valsts pārvaldē un būvniecībā aizņemto darba vietu skaits 2015.gadā vidēji bijis mazāks nekā iepriekšējā gadā. Apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits pērn samazinājies par 2,8%, pārsvarā zivju pārstrādes un apģērbu ražošanas nozarēs, būvniecībā - par 2,6% un valsts pārvaldē - par 1,8%.
FM atzina, ka kopumā pirmā ceturkšņa dati parāda, ka neliels nodarbinātības pieaugums Latvijā joprojām turpinās, savukārt bezdarba līmeņa samazināšanās, augot iedzīvotāju ekonomiskajai aktivitātei, 2016.gadā kopā varētu arī būt nedaudz lēnāka, kā sagaidīts iepriekš.
Jau ziņots, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 101,6 tūkstoši bezdarbnieku jeb 10,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,5 procentpunktiem.
Vienlaikus bezdarbnieku skaits gada laikā Latvijā palielinājies par vienu tūkstoti, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni - par 3,5 tūkstošiem.
