Šodien pēdējā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas sēdē par jauno pedagogu algu modeli no sociālajiem partneriem panākts konceptuāls atbalsts tam, jo nākamnedēļ pirms izskatīšanas valdībā tiks sākta jaunā modeļa normatīvā akta aprite.
Pēc darba grupas sēdes Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule sacīja, ka normatīvo dokumentu apriti plānots sākt 10.maijā.
Šodien panākta vienošanās par jau iepriekš piedāvātajām izmaiņām IZM izstrādātajā algu reformu modelī, tostarp par apvienoto mācību stundu atļaušanu pārejas periodā, kā arī īpašu atbalstu sākumskolas posmam izglītības iestādē, ja tajā mācās mazāk par 70 izglītojamiem.
Papule skaidroja, ka diskusijas vēl turpināsies, tomēr tās notiks normatīvo aktu aprites gaitā. Vēl aizvien sadarbības partneriem esot iebildumi par atsevišķiem modeļa punktiem, tomēr tie prasītu papildu līdzekļu piešķiršanu pie jau plānotajiem 27 miljoniem eiro.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl aizvien nav īsti apmierināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pedagogu algu reformai, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka līdz šim neesot bijušas diskusijas politiskā līmenī, līdz ar to nav skaidrības, vai tiešām būs panākta vienošanās par atsevišķu funkciju pārlikšanu uz pašvaldības pleciem.
"Ja nebūs vienošanās valdības līmenī ar pašvaldībām, tad kā atrisināsies bērnudārzu jautājums, profesionālās ievirzes pedagogu jautājums?" jautāja Vanaga.
Viņa norādīja - ja šāda vienošanās ar pašvaldībām netiks panākta, tad tas nozīmēs, ka "iezīmētos miljonus eiro nevarēs dabūt ne pirmsskolas, ne profesionālā ievirze".
LIZDA vadītāja norādīja, ka palika atklāts jautājums par izglītojamo skaitu uz pedagogu, bet ir panākta vienošanās, ka ar pašvaldību būs jāsaskaņo slodzes veidošanās principi, lai "nav, kā nu kuram ienāk prātā".
LIZDA vēl aizvien uzskata, ka modelī nav izstrādātas visas lietas, lai tas būtu maksimāli pilnvērtīgs. Tāpat arodbiedrība joprojām uzstāj uz finansējuma palielināšanas grafiku.
"Ja ministrs vēl aprīlī teica, ka darbs pie grafika ir pabeigts, mums liekas, ka vēl tajā ir, ko pilnveidot," sacīja Vanaga, piebilstot, ka, viņasprāt, ministrija nav veikusi vairākus aprēķinus, kas skaidrāk varētu iezīmēt reformas gaitas, kā arī finansējuma ietaupījuma ainu.
"Neviens nevar atbildēt uz to, cik ļoti ietaupīs līdzekļus, piemēram, no vidusskolu posma sakārtošanas. Manipulēt ar 62% ministrija māk, bet saskaitīt..." bažījās Vanaga.
Viņa uzskata, ka patlaban diskusijas atkal atgriežas pie jautājumiem, kas izskatīti vēl bijušās izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles laikā.
Taujāta par to, vai, viņasprāt, IZM drīkstētu sākt normatīvo aktu aprites procesu, Vanaga sacīja, ka sasteigtības moments šajā procesā ir, tomēr arodbiedrība ir ieinteresēta nepazaudēt budžetā paredzētos deviņus miljonus eiro.
Vēl iepriekš izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka līdzekļus algu palielināšanai bez reformas iegūt nebūs iespējams.
