Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ir gandarīts par iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) sarunu veiksmīgo virzību, vienlaikus norādot, ka savulaik veiktā valsts uzņēmumu padomju likvidēšana tagad rada papildu grūtības to atjaunošanā. Tomēr viņš ir optimists, ka Latvija spēs izpildīt visas izvirzītās prasības un jau drīzumā mēs saņemsim oficiālu uzaicinājumu pievienoties pasaules veiksmīgāko valstu saimei.
“Mēs esam pamatīgi piestrādājuši, centušies izpildīt visas prasības, man šķiet, ka tur ir palikušas vēl tikai detaļas, bet tas, ko esmu dzirdējis no Ārlietu ministrijas un valdības, ka pazīmes ir pozitīvas,” iestāšanās sarunas vērtē Kalniņš, atgādinot, ka visas komisijas, kas ir vērtējušas Latviju, devušas pozitīvu novērtējumu.
Neskatoties uz to, ka joprojām aktuāls ir jautājums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju atjaunošanu, ārlietu komisijas vadītājs ir pārliecināts, - citu komisiju sniegtais pozitīvais vērtējums ir signāls, ka OECD cer, ka mēs spēsim atrisināt arī jautājumu ar padomēm.
“Mēs likvidējām padomes, bet tagad ir atkal jāatjauno. Tas process jau ir grūtāks,” uzsver politiķis.
Viņš ir pārliecināts, ka mums ir jāprot radīt nepolitizētas uzņēmumu padomes. “Viena no lietām, ko dod OECD, ir standartu pacelšana. Viņi mūs piespiež rīkoties kvalitatīvākā veidā, lai vispār ieietu šai sfērā. Ja mēs nespējam izpildīt šīs prasības, tad mēs tur netiekam,” secina Kalniņš, atgādinot, ka ne visas valstis, kas iestājušās OECD, uzreiz sasniegušas prasītos standartus. “Tas ir tāds standarts, kas velk augšā, lai izpildītu šīs lietas. Domāju, ka jebkurā valstī ir grūti ieviest sistēmiskas reformas, bet, ja ir motivācija, tad tas ir iespējams. Mums jau ir pieredze ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kur bija ārējais spiediens, kas mūs piespieda iekšēji izpildīt šīs lietas. Es ceru, ka tas mums izdosies.”
Ārlietu komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka gan ministru prezidents, gan ārlietu ministrs saprot šīs procesa nopietnību un to, ka mums nav citas izejas kā vien izpildīt OECD dotos solījumus.
Jautāts, kur ir garantija, ka no jauna izveidotās valsts uzņēmumu padomes atkal nepārtaps politiskajās barotavās, kā tas bija pirms to likvidēšanas, Kalniņš atzīst, ka garantijas nav. “Mums ir jācenšas darīt to labāko. Tagad ir daudz lielāka uzraudzība no sabiedrības un medijiem nekā agrāk, manuprāt, tagad būtu daudz grūtāk tādā veidā izveidot padomes, jo uzreiz būs reakcija. Agrāk tā bija pieņemta prakse. Ja sāk no jauna, tad to nebūs tik viegli to izdarīt,” pārliecināts politiķis, piebilstot, ka viņš ir optimists un tic, ka mēs to varam. “Zinu, ka būs grūti, zinu, ka reizēm neizdodas, bet esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt, ja mēs piestrādājam.”
Pēc Kalniņa domām, politiķiem jāprot labāk izskaidrot sabiedrībai, ko viņi dara un kāpēc, kā arī pārliecināt uzņēmējus un sadarbības partnerus, ka tas ir pareizais ceļš.
Runājot par Latvijas ieguvumiem no pievienošanās OECD, Kalniņš norāda, ka tas uzreiz paceļ mūsu statusu investoru acīs. “Tā ir kvalitātes zīme, ka mēs esam izgājuši šo pārbaudi. Būs lielāka uzticamība. Cik es saprotu, Igaunijai tas ir izdevies. Celsies mūsu kredītreitings, uzņēmējiem būs vieglāk aizņemties naudu, caur šo organizāciju ir pieejami dažādi analītiski pētījumi, šī organizācija sniedz vairākus instrumentus valsts attīstībai. Tāpat mums ir lielāka pieejamība pie veiksmīgajām valstīm,” ieguvumus uzskaita ārlietu komisijas vadītājs.
“Es zinu, ka daži nosaukuši OECD par bagāto valstu klubu, bet man labāk patīk nosaukums par labās prakses klubu. Tās valstis, kas ir veiksmīgas un bagātas, ir tur nonākušas, jo prot to lietu darīt. Es ceru, ka mums būs iespēja mācīties no viņiem,” pozitīvi uz ieguvumiem no OECD raugās Kalniņš.
