Lai nepieļautu, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos, Iekšlietu ministrija (IeM) ir sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredzēs šādiem cilvēkiem iespēju ar iekšlietu ministra rīkojumu aizliegt izceļot no Latvijas. Par jauno normu pārkāpšanu varēs piemērot kriminālatbildību.
Kā norāda IeM, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos, lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz ES dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm.
Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. IeM norāda, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu.
Ar minētajām pilnvarām valsts ierobežotu tās personas, kuras vēlas iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, tādējādi novēršot, ka šādas personas, kuras, iespējams, ir radikalizējušās, atgriežoties dzimtenē, apdraud sabiedrības intereses un drošību.
Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumam procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir sākts kriminālprocess. Gadījumos, kad kriminālprocess nav sākts, bet drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.
IeM sagatavotie grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, varēs aizliegt izceļot no Latvijas, ja iekšlietu ministrs būs pieņēmis lēmumu par šāda aizlieguma piemērošanu.
Izceļošanas aizliegumu varēs noteikt uz laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde būs konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību pasākumos, kuros persona var radikalizēties tādā mērā, ka, atgriežoties Latvijā, tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos.
Personai iekšlietu ministra lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neapturēs izceļošanas lēmuma izpildi. Tāpat persona nebūs tiesīga lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.
IeM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par izceļošanas aizlieguma pārkāpšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu - ne ilgāku par trim mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Plānots, ka sagatavotie grozījumi abos likumos stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, taču pirms tam vēl grozījumi jāpieņem Saeimai.
Grozījumi šobrīd iesniegti valsts sekretāru sanāksmē.
