Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā nestrādā vien programmētāji, sistēmu analītiķi un citi speciālisti ar tehniskām zināšanām. Šī nozare paver sevis realizācijas iespējas daudz plašākam profesiju lokam.
Piemēram, Kārlis Nīlanders šobrīd ir IKT jomas pārstāvoša uzņēmuma SQUALIO lielo klientu apkalpošanas grupas vadītājs. «IKT nozare allaž saistījusi manu interesi, taču sevi nesaredzēju strādājam, piemēram, par programmētāju vai līdzīgā specialitātē. Mani vairāk piesaistīja šīs nozares nemitīgais mainīgums - tajā brīdī, kad šķiet, ka esi ko jaunu apguvis, nozarē atkal ienāk jaunas vēsmas un jāmācās ir atkal,» stāsta Kārlis.
Valsts pārvaldei saka nē
Viņš atzīst, ka darbs IKT jomā nebija mērķtiecīgi plānota karjera. Sākotnēji viņš vairāk savu nākotni saistīja ar valsts pārvaldi. Tāpēc, izvēloties studiju virzienu, izvēle bija par labu politikas zinātnei. «Studiju process ietvēra socioloģiju, ekonomiku, deva kopskatu par sabiedrībā un valstī notiekošajiem procesiem. Apsvēru savu profesionālo dzīvi saistīt ar valsts pārvaldi, tomēr ar laiku secināju, ka tur notiekošie procesi ir pārāk smagnēji un šāds darbs nebūs piemērots man,» skaidro Kārlis. Pēc bakalaura grāda iegūšanas, kad arī jau studiju laikā bija uzkrāts pirmais darba rūdījums - Kārlis no 2. kursa strādāja Vidzemes augstskolā par koordinatoru darbā ar starptautiskajiem studentiem, kā arī viņa pienākumu klāstā ietilpa dažādu administratīvu jautājumu risināšana -, viņš saprata, ka politikas zinātni studēt arī maģistrantūrā nav vērts, pirmkārt, viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka ar šo studiju virzienu nebūs cieši saistīta viņa karjera, otrkārt, daudzas tēmas bakalaura un maģistrantūras studiju programmām pārklājās, tāpēc Kārlis nevēlējās mācīties to atkārtoti. Tā kā interese par IKT ne mirkli nebija apsīkusi, maģistrantūrā viņš studēja datorzinātnes, taču ne to klasiskajā izpratnē, bet ar ievirzi biznesa vadībā, sabiedrības procesos.
Visu var apgūt
Studējot maģistrantūrā, Kārļa darba gaitas skāra pārmaiņu vēji - pavisam negaidīti paziņu lokā izskanēja piedāvājums Kārlim paraudzīties uz DPA (tagad SQUALIO) kā potenciālo darbavietu, pamatojot, ka Kārļa personības iezīmes labi saskanētu ar uzņēmumu, iespējamo amatu - publiskā sektora vadītājs, kura darba ikdiena saistīta ar klientu (publiskā sektora pārstāvju, piemēram, valsts iestāžu, pašvaldību) konsultēšanu un ar programmatūras licencēšanas jautājumiem. Par licencēšanu kā jomu tobrīd gan Kārlis neko daudz nezināja, taču bija pārliecināts, ka visu iespējams apgūt, ja vien ir gribasspēks un motivācija. Viņš nekļūdījās un kopš 2013. gada septembra ir piederīgs SQUALIO komandai. Atskatoties uz augstskolā uzkrāto darba pieredzi, Kārlis secina, ka darbā pilnveidoja tik būtisko uz klientu orientēto pieeju. Šīs prasmes un iemaņas lieti noder arī tagadējā darbā, meklējot klientiem vislabāko risinājumu.
Atbildība palielinās
Šo nepilno trīs gadu laikā, kopš Kārlis pievienojās SQUALIO, viņa atbildības buķete ir kļuvusi arvien plašāka - kādreiz viņa atbildībā bija savu individuālo plānu izpilde, darbs ar savu klientu portfeli, bet tagad, ieņemot lielo klientu apkalpošanas grupas vadītāja amatu, viņa pārraudzībā ir visu grupā strādājošo veikums un klientu loks.
Grupā šobrīd strādā astoņi cilvēki. Viņš skaidro, ka izaicinājumiem piesātinātākā darba daļa ir atbilstošākā risinājuma meklēšana klienta norādītajai problēmai, vajadzībai, jo visiem neder viens standarta piedāvājums. Kārļa pārziņā ir arī darbs ar ražotājiem, gādājot, lai nosacījumi būtu maksimāli izdevīgāki uzņēmuma klientiem. «Mani pašu visvairāk saista tikšanas ar klientiem, aprunājoties par produktiem, apjautājoties, kā viņiem sokas ar projektu realizāciju,» stāsta Kārlis. Uzņēmums arī reizi gadā rīko vērienīgu pasākumu SQUALIO Industry Day, lai kopā pulcētu visus tā klientus, IKT jomas ekspertus, tostarp arī ārvalstu, ražotājus. Būtiski, ka šogad konferenci apmeklēja jau vairāk nekā 600 interesentu. Pasākuma laikā uzņēmumi dalās savā pieredzē, savukārt SQUALIO palīdz interesentiem pārņemt šos labās prakses piemērus. Tāpat tikšanās reizē tiek pārrunāts ne tikai paveiktais, bet galvenais fokuss ir vērsts uz jomas attīstības tendencēm nākotnē, zinot, cik strauji nozarē ienāk dažādas novitātes, allaž, tā teikt, jātur roka uz pulsa.
Sapņu darbs varbūt vēl neeksistē
Taujājot par paša nākotnes vīzijām profesionālā gultnē, Kārlis godīgi atbild, ka patlaban nav ne jausmas, kur un kā varētu aizvīties viņa darba gaitas. «Taču šobrīd nevaru iedomāties nevienu darbu, kas man patiktu un padotos labāk par tagadējo. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā ir radušās vairākas profesijas, par kuru varbūtējo izveidi neviens pat sākotnēji nenojauta, varbūt mans sapņu darbs vēl neeksistē un tas radīsies vēlāk.» Bet vienlaikus viņš piebilst, ka IKT joma mūsdienās ir viena no perspektīvākajām nozarēm. Kā dažus no ieguvumiem viņš min konkurētspējīgu atalgojumu, turklāt, zinot, ka jomā trūkst kvalificētu speciālistu un cīņa par labākajiem pieņemas spēkā, darbinieki no darba devējiem izjūtot pastiprinātas rūpes. Kārlis gan norāda, ka šiem faktoriem nevajadzētu būt noteicošiem, jauniešiem izvēloties savu nākotni saistīt ar šo nozari. «Primāri tomēr ir jābūt interesei, lai uz darbu cilvēks nāktu ar prieku,» akcentē Kārlis.
