Valsts kontrole nesaskata nelikumību, ka Privatizācijas aģentūras (PA) darbinieki samaksā paši algās visu naudu, ko iegūst par valsts īpašumu pārdošanu, tomēr publiski šaubās, vai būtu lietderīgi šādu praksi turpināt.
Tagadējo PA darbošanos valsts kontrole ilustrē ar pilnīgi saskaitītajiem un pārbaudītajiem 2014. gada skaitļiem. Tad PA pārdevusi valsts īpašumus par 918 000 eiro, bet iztērējusi sevis uzturēšanai 2,3 miljonus eiro. Citiem vārdiem sakot, valsts viena eiro iegūšanai iztērējusi vairāk nekā divus eiro. Iztrūkums pagaidām tiek segts no pārpalikumiem iepriekšējos gados, kad īpašumi tika pārdoti daudz lielākā apjomā. Galvenais PA izdevumu postenis ir savu 65 darbinieku un triju valdes locekļu algošana. PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs savā ieņēmumu deklarācijā norādījis, ka PA viņam 2015. gadā algā izmaksājusi 65 060 eiro.
PA pārdošanai atstātās, pa visu valsti izmētātās 20 dzīvojamās mājas un 81 atsevišķs dzīvoklis, 46 apbūvēti un 695 neapbūvēti valsts zemesgabali šķiet tik nelikvīdi, ka patiešām nākas piemaksāt, lai tiktu no tiem vaļā. Sarunā ar Neatkarīgo V. Loginovs norādīja, ka iestādei bez īpašumu pārdošanas ir uzliktas vēl citas funkcijas, kas nekādus ieņēmumus nesola principā. Ja valsts grib šīs funkcijas uzturēt, tad tai arī jāpiemaksā neatkarīgi no tā, vai funkcijas pildīs viena PA vai tās tiks sadalītas pa citām iestādēm. Šādas darbošanās piemērs ir privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšana pat tad, ja kontā palicis viens sertifikāts. Sertifikātu kontu īpašnieki varētu būt gan miruši, gan aizmirsuši par savu sertifikātu, gan pareizi sapratuši, ka sertifikāta pārdošana viņiem var izmaksāt dārgāk par šo sertifikātu, bet valsts nevar vai negrib izdomāt, kā šos kontus juridiski korekti slēgt, lai neiedzīvotos protestos par nelikumīgu nacionalizāciju. No sertifikātu kontu apkalpošanas vispirms vaļā tika privatizētā Krājbanka un pēc tam valstij piederējušās Hipotēku bankas pēctece Altum, bet nekur tālāk par PA šo funkciju aizbīdīt nav iespējams.
Vēl uzskatāmāks piemērs bezcerīgu pasākumu pierakstīšanai PA ir uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs parādu apsaimniekošanas pārņemšana no Valsts kases. Tā negribēja bojāt savu un valsts tēlu, turot savā bilancē prasījuma tiesības, par kurām plaši zināms, ka nekādu naudu valstij tās nedos. Šāda situācija dara nervozus Latvijas kreditorus, kuriem Valsts kases bilance daudz biežāk acu priekšā nekā PA darījumi. Kopš PA tika izmantota par izkārtni bankas Citadele uzdāvināšanai sevi par amerikāņiem dēvējošiem cilvēkiem, nekādu rūpju par PA prestižu nevienam vairs nav.
PA jau daudzus gadus ir kā lokomotīve uz rezerves sliedēm, no kurienes tai jābūt gatavai startēt jebkurā brīdī un ar milzīgu jaudu. Tā bija Citadeles gadījumā, tā varēja būt kaut šodien, ja valdība būtu lēmusi par telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un LMT kapitāldaļu apvienošanu un privatizāciju. Nav neiespējami, ka šāda veida uzdevumi PA ir vēl priekšā. Mazāka mēroga uzdevums PA ir pārdot tās privatizēto valsts uzņēmumu kapitāldaļas, kas sen atpakaļ tika atstātas valstij Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā, lai uzņēmumu dividendes papildina sociālo budžetu.
