Latvijas ekonomikā grūti saskatīt avotus, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsmeļ gandrīz tik daudz naudas, cik prasa valsts budžeta likums.
Šā gada janvāris atnāca ar valsts ieņēmumu kritumu attiecībā pret plānu un pat pret 2015. gada janvāri, taču ieņēmumu pieaugums turpmākajos mēnešos ļāva pabeigt gada pirmo ceturksni ar praktiski izpildītu ieņēmumu plānu. Nodokļu sadaļā plāns izpildīts par 99,8%, bet nodokļu un nodevu vākšanas kopējais rezultāts ir 99%. Valsts ieņēmumu pieaugums par 69 miljoniem eiro pret pagājušā gada 1. ceturksni ir daudz iespaidīgāks nekā ieņēmumu plāna neizpildīšana par trijiem miljoniem eiro. Tautsaimniecības rādītāji nedod skaidrību, no kurienes šie +69 miljoni eiro rauti – vai patiešām no ēnu ekonomikas?
Šā gada sākumu raksturo tādi rādītāji kā eksporta sarukums pret pagājušā gada pirmajiem mēnešiem par 6,1% un importa sarukums par 8,5%. Nodarbināto skaits samazinājies kaut par 0,6%, bet tādējādi pazuduši apmēram pieci tūkstoši ienākumu nodokļa maksātāju un sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju. Vidējā darba alga augusi, taču lēnāk, nekā paredzēts. Patēriņa cenas, vismaz pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, slīdējušas uz leju, pat ja lielāku uzmanību piesaista tās cenu pozīcijas, kur cenas cēlušās. Visas valsts iestādes sūdzas viena otrai un viena par otru, meklējot vaininiekus, kāpēc kavējas Eiropas Savienības finansēto projektu uzsākšana, kas vissāpīgāk skar būvniecības nozari. Lielu izaicinājumu priekšā nonākuši tranzītpārvadājumi.
Latvijas ekonomikas šā gada sākuma ritmu hiperbolizētā veidā parādīja uzņēmums KVV Liepājas metalurgs ar pretrunīgajiem paziņojumiem un rīcību, te apturot, te atsākot ražošanu pirms tās pilnīgas izbeigšanas, kas tagad jau notikusi. Šā metālapstrādes uzņēmuma darbības izbeigšanai bija jūtama ietekme uz valsts eksportu un importu, jo uzņēmums taču apstrādāja nevis pašu kausētu, bet ievestu metālu.
Ekonomikas lejupeju Latvijā bremzē iekšējā patēriņa kāpums. Tā saglabāšanās izraisa tādu pašu izbrīnu kā valsts ieņēmumu kāpums, bet kāpuma palēnināšanās gan izbrīnu neizraisa. Valsts ir darījusi, ko varējusi, atbalstot vietējo patēriņu ar lieliem algu pielikumiem Saeimas deputātiem, ministriem un vēl daudzām kaut cik ietekmīgām amatpersonām, kā arī – uz to liek uzsvaru oficiālā versija – pensionāriem. Proti, valsts izdevumi šā gada 1. ceturksnī pret pagājušā gada 1. ceturksni pieauguši par 38,4 miljoniem eiro, kas tiek izskaidrots ar pensiju indeksāciju un slimības pabalstu izmaksu pieaugumu tik straujā tempā, ka slimošanas cēloņi tikšot īpaši pētīti. Tā vairs nav VID darīšana, bet valsts izdevumu +38,4 miljoniem eiro noteikti bija liela ietekme uz valsts ieņēmumu +69 miljoniem.
Iepriekšējiem gadiem līdzīgie VID darba finanšu rezultāti neizskaidro, kāpēc kopš pagājušās gadu mijas VID atrodas skandālu zonā. «Pēdējā laikā kļuvis ļoti grūti motivēt izmeklētājus uz lieliem darbiem,» vakar žēlojās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. «Tam par iemeslu ir tas, ka pēdējos mēnešos darbinieku uzvārdi tiek publiski apspriesti, interpretēti dažādos kontekstos, par viņiem tiek izvirzīti dažādi pieņēmumi,» viņš turpināja. «Tādējādi izmeklētājiem pazūd tā dzirkstele, kas nepieciešama teicamai darba uzdevuma veikšanai.» Piemēram, pirms dažām nedēļām daudzās Latvijas pastkastītēs nokļuva bezmaksas sūtījums ar rakstiem par VID, kur gari un plaši iztirzātas arī attiecības starp I. Pētersoni un K. Čerņecki. «Es jūtos ļoti slikti,» šādu sacerējumu rezultātu atzina I. Pētersone. «Es esmu aktīvi rīkojies atbilstoši likumam,» teica K. Čerņeckis bez skaidrojuma, ko tad darījis viņš vai viņam pakļautās iestādes ar pilnvarām izsekot un aizturēt cilvēkus.
Pagaidām K. Čerņeckis atskaitījās par vairāku nodokļu naudas izkrāpēju grupu atklāšanu un to dalībnieku aizturēšanu. Pēc paša VID apkopotajiem datiem, aizturēšana uz dažām stundām vai dienām arī ir vienīgais reālais soda mērs par blēdīšanos ar nodokļiem, kontrabandu un citiem VID kompetencē esošiem noziegumiem. Pēdējos gados Latvijas tiesas visus šajos noziegumos apsūdzētos vai nu attaisnojušas, vai atlaidušas ar niecīgiem naudas sodiem. Diez vai Latvijā nepieciešams iztērēt vēl arī simtiem tūkstošu eiro VID izmeklētāju morāles graušanai ar drukas darbiem par VID darbinieku sliktajām īpašībām.
Dažādi var raudzīties uz K. Čerņecka sniegto aktualitāti, ka tieši I. Pētersones un viņa uzstāšanās laikā VID Finanšu policijas Iekšējās drošības daļas darbinieki veicot procesuālās darbības, kas jādara tūlīt pēc triju VID darbinieku aizturēšanas par kukuļņemšanu. Šādos notikumos iespējams pēc pašu izvēles saskatīt gan VID pašattīrīšanos, gan VID grupējumu cīņu, gan tukšu pašreklāmu.
