Latvijā: Iedzīvotāju skaits samazinās, atkritumu daudzums palielinās 4 komentāri
 
Latvijā

Iedzīvotāju skaits samazinās, atkritumu daudzums palielinās

 
NRA
DARBI. SIA Eco Baltia grupa rīkotās sociālās kampaņas Pieķer būvgružotāju! noslēgums notika Krimuldas novadā mežā, kurā tika savākti gan būvgruži, gan citi atkritumi / Andris BARBANS
 
Iedzīvotāju skaits samazinās, atkritumu daudzums palielinās
1 / 2 Bildes 
 
 

Lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, radīto atkritumu daudzums palielinās. Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais atkritumu daudzums pieaudzis par 16%. Tomēr Latvijas iedzīvotāji nav lielākie atkritumu radītāji Eiropā. Vidēji Eiropas Savienībā ir par 54% vairāk atkritumu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā.

Eco Baltia grupas Korporatīvās komunikācijas direktore Dace Jansone Neatkarīgajai skaidroja, ka situācija ar atkritumiem Latvijā ir salīdzinoši vienmērīga un ir vērojams neliels atkritumu daudzuma pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2014. gadā radīti 2 miljoni tonnu sadzīves atkritumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā 2013. gadā. Piecu gadu laikā radītais sadzīves atkritumu daudzums divkāršojies, bet savāktais atkritumu daudzums pieaudzis par 16%. Mājsaimniecību atkritumi veido 28% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. 2013. gadā viens Latvijas iedzīvotājs radījis 312 kg atkritumu, kas ir par 169 kg jeb 35% mazāk nekā vidēji ES valstīs.

Šķirošana kļūst pierastāka

«Pozitīvā ziņa ir tā, ka atkritumu šķirotāju skaits ik gadu pieaug, ko apliecina gan aptauju rezultāti, gan regulāri piepildītie šķirošanai paredzētie konteineri. Tas skaidrojams gan ar atkritumu šķirošanai paredzēto vietu pieaugumu, gan arī ar iedzīvotāju izpratni par šķirošanas nepieciešamību. Ļoti aktīvi strādājam ar skolēniem un stāstām par atkritumiem kā par vēlreiz izmantojamiem resursiem un to, cik svarīgi ir taupīt dabas dotos resursus, lai arī nākamajām paaudzēm būtu iespēja dzīvot tīrā vidē. Šīs zināšanas, protams, tiek ienestas ģimenē, kur tās arī iedzīvojas un kļūst par labu paradumu,» uzsvēra D. Jansone.

Savukārt Getliņos ievesto sadzīves atkritumu apjoms pēdējos gados ir gandrīz vienāds, tas ir mazliet vairāk nekā 300 000 tonnu atkritumu gadā, piemēram, 2013. gadā – 300 294 tonnas, 2014. gadā – 306 700 tonnu, 2015. gadā – 305 053 tonnas. «Atvestajam sadzīves atkritumu daudzumam nav tendences mainīties, tas ir vienmērīgs. Bet kopš 2015. gada oktobra beigām, kad Getliņu teritorijā sāka darboties sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, samazinās to atkritumu daudzums, kurus galarezultātā noglabājam poligona kalnā. Jo tagad, pēc ievešanas Getliņos, būtiska daļa atkritumu tiek sašķiroti un nodoti otrreizējā pārstrādē. Pagaidām gan vēl nevaram minēt konkrētus apjomus, bet aptuveni varētu teikt, ka tagad kalnā nonāk līdz 40 procentu no atvestajiem sadzīves atkritumiem,» atklāja Getliņi Eko pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Visvairāk būvgružu Rīgas apkārtnē

Šonedēļ noslēdzās SIA Eco Baltia grupa rīkotā sociālā kampaņa Pieķer būvgružotāju!, kas tiek rīkota jau trešo reizi. «Noslēguma pasākums notika mežā Krimuldas novadā. Šo vietu kopīgiem spēkiem sakārtojām, savācot gan būvgružus, gan dažādus atkritumus, šādi paužot praktisku atbalstu idejai par tīru un zaļu Latviju. Joprojām liekam uzsvaru uz piegružošanas cēloņu novēršanu, lai tiktu radīti gan spēcīgi funkcionējoši mehānismi būvgružu aprites kontrolei, gan veicināti apstākļi un infrastruktūra iedzīvotājiem un uzņēmējiem atkritumus utilizēt videi draudzīgi. Ja vēlamies redzēt Latviju valsts simtgadē tīru un sakoptu, tad šie ir prioritāri veicamie darbi,» stāstīja D. Jansone. Kampaņas laikā tika saņemtas 15 foto un video reportāžas no vietām, kur nelegāli ir izgāzti gan būvgruži, gan arī lielā daudzumā izmesti apģērbi, mājsaimniecības lietas un dažādi citi atkritumi. Visvairāk piegružoto vietu Rīgā un Pierīgā. Šīs kampaņas mērķis ir novērst nelegālo būvgružu izgāšanu dabā, kas izdarāms, iestrādājot stingrākas prasības un kontroles mehānismus normatīvajos aktos būvgružu apsaimniekošanai, kā arī veicināt piegružoto vietu sakopšanu. Sakārtoti būvgružu apsaimniekošanas kontroles mehānismi ir efektīvs veids, kā apkarot lielu pelēkās ekonomikas daļu, kā arī veicināt tīras un sakoptas vides saglabāšanu.

Talkā savāc tonnām atkritumu

Par tīrāku Latviju iestājas arī Lielās talkas organizētāji. Šogad Lielā talka notiks jau devīto reizi. Ik gadu tiek savāktas vairākas tonnas atkritumu. Rekordliels atkritumu daudzums – 3,5 tonnas – tika savākts 2010. gadā. Pērn 175 000 talkotāju no mežiem un citām vietām izvāca 1943 tonnas atkritumu, kas tika nogādāti atkritumu poligonos. Šogad, vismaz Rīgā, savāktie talkas atkritumi nevis tiks vesti uzreiz uz Getliņiem, bet tos nogādās šķirošanā.

L. Vītola-Barānova stāstīja, ka Getliņi, kā ierasts pēdējos gados, arī šogad atbalsta Lielo talku. Uzņēmums pieņems visus Lielrīgas rajona talkas atkritumus (tos, kuri Lielās talkas īpašajos maisos) par simbolisku noglabāšanas maksu – 1 santīmu tonnā.



Komentāri [4]
#
nu-nu 22.aprīlis 2016 11:10 atbildēt
Pat idiotam ir skaidrs,ka mums ir mazāk atkritumu kā Europā,jo par mūsu algām nevar pat 1/5 nopirkt no tā preču klāsta ,ko nopērk vidēji Europā.
Pie mums jau nevis iedzīvotāji,bet lielveikali met laukā bojātos,nenopirktos produktus.
 
#
soho 22.aprīlis 2016 11:06 atbildēt
Protams, daudz ko tādu, ko senāk drīkstēja dedzināt, tagad ir aizliegts. Tādēļ ari atkritumi ir tik daudz. Drīz jau arī veco zāli un koku zarus krausim kaudzēs, jo katrs jau nav spējīgs iegādāties pļāvējus un šķeldotājus.
 
#
Nu bet loģiski 22.aprīlis 2016 9:42 atbildēt
Ja pērkam absolūti nekvalitatīvas preces, kuru lietošanas termiņš izrādās nevis vairāki gadi, bet pāris reizes, protams, ka atkritumu kaudzes aug. Uzskatāms piemērs ir tūkstotis iepirktās lāpstiņas zemessargiem.
 
#
Tur » Nu bet loģiski 22.aprīlis 2016 11:39 atbildēt
padomāts ir par Liepājas KVV,tās būs vieglāk izkausēt
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers