Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Izgatavotas zivju nārsta ligzdas 20 miljoniem ikru

© f64.lv

Ik gadu Daugavā tiek ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kurās labvēlīgos apstākļos tiek iznērsti vismaz 20 miljoni ikru. Tuvojoties zivju nārsta periodam, sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" šīs ligzdas arī šogad izgatavoja "Latvenergo" koncerna darbinieki un klienti, aģentūru LETA informēja "Latvenergo".

Sākoties nārstam, ligzdas tiks izvietotas Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles raksturīgajām zivju sugām - raudām un brekšiem.

Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu. Tādēļ "Latvenergo" un biedrības "Mēs zivīm" sadarbības projektā jau sesto gadu tiek izgatavotas vismaz 400 egļu zaru ligzdas.

Atbilstoši speciālistu aprēķiniem, pieņemot, ka no vienas zivs ir 50 000 ikru un katrā ligzdā ir iznārstojusi vismaz viena zivs, tad 400 ieliktajās ligzdās kopā ir aptuveni 20 miljoni ikru. Ja 5-10% no tiem attīstījušos zivtiņu izdzīvo, tas ir labs Daugavas zivju krājumu papildinājums. Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavai raksturīgajām zivju sugām - raudām un brekšiem.

"Mākslīgo zivju nārsta ligzdu veidošana ir vienkārša metode, kā pavairot bioloģisko daudzveidību dabā. Un šajā gadījumā tas ir ļoti veiksmīgs piemērs, jo šodien vides jautājumi, efektivitāte un atbildība attīstās rokrokā," skaidro "Latvenergo" Vides un darba aizsardzības direktore Irēna Upzare.

Kā stāstīja biedrības speciālisti, aprīlī ligzdas izvietos, lai veicinātu raudu nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā ir novērots, ka raudu nārsta laiks ir kļavu ziedēšanas laikā, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka mākslīgajās ligzdās mēdz nārstot arī līdakas un līņi.

Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upes baseinā.