Pensionāru sabiedrība jau sen dažādās diskusijās un vēstulēs parlamentam ir aicinājusi atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu pensijām vai vismaz palielināt ar šo nodokli neapliekamo minimumu pensijām. Tagad šāda iniciatīva uzsākta sabiedrības līdzdalības platformā manabalss.lv, un ja tiks savākti 10 000 cilvēku paraksti, ierosinājums būs jāskata Saeimai.
Iniciatīvas autors un iesniedzējs ir Arnis Vērzemnieks, kurš ir konsultāciju uzņēmuma McCANN vadošais partneris (kā darbības jomas norādītas lobēšana un interešu pārstāvība, korporatīvā atbildība un ilgtspēja). Viņš skaidro, ka iniciatīvas mērķis ir veikt grozījumus likumos, nosakot, ka valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šīs izmaiņas būtu spēkā no 2020. gada līdz 2045. gadam, lai nodrošinātu, ka tieši «paaudzei, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, nepazeminātos dzīves kvalitātes līmenis». Sasniedzot pensijas vecumu, iedzīvotājiem ir tiesības saņemt finansiālu nodrošinājumu bez atkārtotiem nodokļu maksājumiem, tā iniciatīva pieteikta portālā manabalss.lv.
Iniciatīvas autori atsaucas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, kuri liecina: aptuveni 86 procentiem pensijas saņēmēju pensijas apmērs ir zemāks par valstī noteikto minimālo algu – 370 eiro, bet trešdaļai pensionāru pensijas apmērs ir zemāks par neapliekamo minimumu pensijai – 235 eiro. «Veicām aptauju iedzīvotāju vidū, un 84 procenti pauda uzskatu, ka nav pareizi pensijas uzskatīt par algu un aplikt ar nodokli, 87 procenti teica, ka iniciatīvu atcelt šo nodokli pensijām atbalsta un būtu gatavi parakstīties,» stāsta A. Vērzemnieks. Aptauja arī parādīja, ka 40 procenti iedzīvotāju finansiāli atbalsta kādu iedzīvotāju pensijas vecumā, jo saņemtā pensija ir nepietiekama. Sasniedzot pensijas vecumu, pašreizējiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem ienākumi var sarukt pat uz pusi. Turklāt tieši tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējo desmit gadu laikā ir devušies pensijā vai to darīs nākamo desmit gadu laikā, ir bijušas salīdzinoši nelielas iespējas uzkrāt finanšu līdzekļus savām vecumdienām. Tieši tāpēc iniciatīvā Pensija bez nodokļa ir iekļauts laika periods, kurā pensijas netiktu apliktas ar nodokli, pieļaujot iespēju, ka nākotnē pensiju aplikšanu ar nodokli varētu atjaunot.
Kā piemēru iniciatīvas autori min pensionāru, kura pensija bez piemaksām pirms nodokļu nomaksas ir 300 eiro. Pensijai ir ar nodokli apliekamā un neapliekamā daļa (235 eiro). Summu, kas pārsniedz šos 235 eiro, tātad 65 eiro apliek ar 23 procentu nodokli. Katru mēnesi valstij pensionārs samaksā 15 eiro, kas gadā ir jau 180 eiro. A. Vērzemnieks atsaucas uz 2014. gada datiem, ka gadā ieņēmumi no pensiju aplikšanas ar nodokli bija 77 miljoni eiro. Tas līdz šim ir bijis galvenais iemesls un noteikti būs galvenais iemesls, kāpēc ar iniciatīvas realizēšanu jau pēc parakstu savākšanas varētu rasties problēmas.
A. Vērzemnieks atzīst, ka attīstītākajās Eiropas Savienības valstīs pensijas arī apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr tur pensiju apmēri ir ievērojami lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir krietni augstāks. Piemēram, Vācijā pensijas neapliekamais minimums ir 1225 eiro un minimālās algas apmērs ir aptuveni 1200 eiro mēnesī. Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, kuras ir Latvijai līdzvērtīgā attīstības līmenī, pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
