Latvijā izgudrotais un ražotais Mildronāts nonācis pasaules sabiedrības uzmanības lokā, vēl vairāk – to var uzskatīt par vienu no pēdējā laika lielākā dopinga skandāla cēloni. Pēc Mildronāta jeb, precīzāk, šā medikamenta aktīvās vielas meldonija lietošanas pēdu atklāšanas pasaulē slavenās tenisistes Marijas Šarapovas organismā Eiropā, Amerikā un citur jautā – kas ir šis Mildronāts?
«Reklāmu ar Šarapovu – ko vēl vairāk var vēlēties?» jokojot sarunā ar Neatkarīgo saka Mildronāta ražotāja farmācijas uzņēmuma Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis. Ražotāja rīcībā nav konkrētu datu un pamatojuma, kāpēc pagājušajā gadā meldonijs iekļauts kontrolējamo vielu sarakstā, un apstrīdēt Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumu uzņēmums nav tiesīgs. «Taču mēs ceram šā gada laikā pierādīt, ka mūsu Mildronātam šajā sarakstā nav jāatrodas,» uzsver J. Bundulis. Mildronāta radītājs Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs akadēmiķis Ivars Kalviņš ir pilnīgi pārliecināts, ka Mildronāts nav dopings, bet – gluži otrādi – tas palīdz sportista sirdij augstas slodzes gadījumos.
Jautā pēc Mildronāta
Sākumā skaidrības labad jāsaka, ka Mildronāts ir Grindeks preču zīme, šā medikamenta aktīvā viela ir meldonijs, un tieši tas ir iekļauts kontrolējamo vielu sarakstā no 2016. gada 1. janvāra. Ārpus sporta nozares meldonijs kā zāles ir reģistrētas, pārbaudītas un tiek kontrolēta un analizēta tā lietošana nepārtraukti, citādi tas aptiekās nebūtu atrodams. Uzreiz pēc tenisistes Šarapovas paziņojuma, ka viņas organismā ir atklātas meldonija pēdas un ka viņa lietojusi šo medikamentu desmit gadu, uzņēmums Grindeks publiski izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā teikts: ja meldonija tests uzrāda pozitīvu rezultātu, tas ne vienmēr nozīmē, ka sportists lietojis Mildronātu. Neskaitot Grindeks, ir aptuveni desmit farmācijas uzņēmumu, galvenokārt Krievijā un Ukrainā, kas reģistrējuši preparāta Mildronāts analogus Krievijā un citās NVS valstīs. Bet, protams, Mildronāts ir Latvijas medikaments, jo tieši Latvijā tas ir dzimis pirms 40 gadiem. Analogus pašlaik drīkst lietot, jo beidzies patenta, kas aizsargā oriģinālmedikamentu, darbības laiks. Pasaules mediji, protams, skandalozās ziņas ilustrē ar Mildronāta kārbiņām, turklāt tām, kuras Latvijas laikrakstos nemaz nedrīkstētu publicēt, proti, Mildronātam ir dažādas devas un to ar mazāku devu var nopirkt bez receptes un arī publicēt drīkst, taču otrs medikaments ar 500 mg devu ir recepšu medikaments un to publiskot (lasi – reklamēt) nevar.
Juris Bundulis sarunā ar Neatkarīgo negaužas par radušos situāciju, bet pauž apņēmību visu turpmāko gadu strādāt, lai pierādītu, ka Mildronāts iekļauts Pasaules Antidopinga aģentūras sarakstā nepamatoti. «No visas pasaules mums nāk pieprasījumi pēc Mildronāta – no Latīņamerikas, Ziemeļamerikas, Eiropas, jo, pateicoties šim skandālam, ir ļoti daudz jautājumu un ļoti liela interese. Saņemam arī racionālus jautājumus no ārstiem. Līdz ar iekļaušanu šajā kontrolējamo vielu sarakstā, es pat varētu teikt, ka ir atzīta mūsu medikamenta efektivitāte. Ja kāds mums gribēja ieriebt – es gan neesmu sazvērestības teoriju piekritējs –, tad šim cilvēkam es varētu teikt tikai paldies par reklāmu,» saka J. Bundulis.
Kāpēc – tikai pieņēmumi
Grindeks apliecina, ka nav saņēmis nekādu oficiālu informāciju par Mildronāta preparāta lietošanu profesionālu sportistu vidū, un, neskatoties uz Grindeks iesniegtajiem argumentiem, pierādījumiem un pamatojumiem, Pasaules Antidopinga aģentūra iekļāvusi meldoniju sportā aizliegto vielu sarakstā. Meldonijam tur nevajadzētu būt, uzskata J. Bundulis, un viņam piekrīt Grindeks Klīnisko pētījumu nodaļas vadītājs Vadims Ķīsis.
«Mēs zinājām, ka aģentūra pēta šo jautājumu, un mēs esam snieguši informāciju, taču šī iestāde ir neatkarīga un viņi pieņem lēmumu, ko mēs nevaram apstrīdēt, piemēram, tiesā. Mums ir tiesības aizstāvēt savu viedokli, un to mēs esam darījuši un darīsim visu šo gadu, jo saraksts tiek pārskatīts un «pārapstiprināts» un mūsu mērķis ir pierādīt, ka Mildronātam nav jāatrodas šajā sarakstā,» saka J. Bundulis. Pierādījumus, kādus ņēmusi vērā aģentūra, lemjot par meldoniju, Grindeks nav redzējis. Jā, publiski izskanējis, ka, nepareizi lietojot Mildronātu, lietojot to nepareizās devās, var kaitēt veselībai. «Bet, piedodiet, to var teikt par jebkuru produktu, arī par arbūzu, kuru pārēdoties jums būs veselības problēmas,» spriež J. Bundulis. Tāpēc ikvienam medikamentam ir noteiktas rekomendācijas un tas jālieto atbilstoši ārsta, farmaceita norādēm. «Situācija ir diezgan amizanta. Kad mēs vēlamies reģistrēt produktu kādā valstī, no mums prasa efektivitātes un drošības pierādījumus, kvalitātes apliecinājumus, kad medikaments ir reģistrēts, veicam uzraudzību visu produkta darbības laiku, vērtējam blakusparādības, savukārt, lai iekļautu produktu aizliegto sarakstā, pierādījumus izklāstīt nevajag… Labi, nav pienākums sniegt šo atbildi. Vismaz sagaidīt loģiskus un saprotamus komentārus.»
Kāpēc sportistiem zāles
«Man ir vienkāršs pretjautājums – vai sportisti ir cilvēki? Jā, un viņiem arī gadās problēmas ar veselību, un viņi saslimst. Nav tāda noteikuma nekur pasaulē, ka sportisti vispār nedrīkst lietot zāles. Ja kāds preparāts veicina un dod papildu enerģiju vai audzē muskuļu masu un, pateicoties šiem līdzekļiem, kāds sportists ir pārāks par citu, tā sportā nedrīkst būt. Bet, ja cilvēks slimo, viņam ir jāārstējas,» stāsta J. Bundulis, «tomēr, ja medikamenta aizliegšanai pamatojums ir – aizdomas, ka sportisti pārāk bieži to lieto vai lieto lielās devās –, tad tas nav uz pierādījumiem balstīts lēmums.» Uzņēmumā Grindeks vairākkārt uzsver, ka meldonijs nav tāds preparāts, kas dod priekšrocības un ļauj izdarīt sportā ko pārcilvēcisku. Tas pasargā sirds muskuli no pārslodzes un var apturēt audu bojājumus išēmijas gadījumā. J. Bundulis pat aicina paskatīties uz to no otras puses – līdz ar iekļaušanu šajā sarakstā ir vēlreiz pierādīta tā efektivitāte, jo neefektīvas zāles neiekļauj nekādos sarakstos.
«Mēs tikai no publikācijām lasām, un tāpēc negribētos plaši apspriest, kādu veselības problēmu dēļ sportiste lietoja medikamentus, bet no publiski pieejamās informācijas var tikai secināt – Mildronāts ir īstais medikaments,» domā J. Bundulis. Viņš tikai cer, ka institūcijas, kas ir atbildīgas par medikamentu reģistrāciju, arī Latvijas, «neskries vilcienam pa priekšu» un nepieņems kategoriskus lēmumus par meldonija lietošanu.
Mildronātu patents neaizsargā
Mildronāts ir radīts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā vēl padomju laikos. Viens no tā izgudrotājiem ir institūta direktors Ivars Kalviņš, kuru šajās dienās vēlas intervēt visi pasaules mediji. Mildronāta radīšanas sākums ir 70. gadu vidus, bet medicīnā to atļāva lietot 1984. gadā. Medikamentu izmanto slimību ārstēšanai, kas saistītas ar sirds un asinsrites sistēmu, skābekļa piegādi audiem un orgāniem. Tas palīdz audu un orgānu šūnām novērst skābekļa nepietiekamības kaitīgo iedarbību. Pēc meldonija iekļaušanas kontrolējamo vielu sarakstā I. Kalviņš pauž neizpratni – gadu desmitus medikaments ir lietots, bet tagad – dopings. Viņš uzskata, ka ir gluži otrādi, šis medikaments sportistiem tieši palīdz izturēt lielu slodzi, tas aizsargā organismu skābekļa bada apstākļos. «Tas ir paredzēts gan sirds slimniekam, gan sportistam, jo abiem – tikai dažādu iemeslu dēļ – tiek bojāts sirds muskulis,» saka I. Kalviņš.
Vairāki pasaules mediji citē amerikāņu ārstus, kuri neko nezinot par tādu meldoniju vai Mildronātu. Tas izskaidrojams ar faktu: tā kā radīts Padomju Savienības telpā, arī vēsturiski tas reģistrēts un tiek izplatīts bijušajās republikās. Pēc Grindeks datiem, proporcionāli vislielākais Mildronāta patēriņš 2015. gadā bija Latvijā (86 iepakojumi uz 1000 iedzīvotājiem), kamēr Krievijā, kas ir lielākais Mildronāta tirgus pēc apgrozījuma, šī proporcija veido 29 iepakojumus uz 1000 iedzīvotājiem. Ne Eiropā, izņemot Baltiju, ne Amerikā Mildronāts nav reģistrēts. Autortiesības savulaik tika reģistrētas uz institūta vārda, bet patents uz oriģinālmedikamentu piederēja Grindeks, pašlaik tā darbības laiks jau beidzies.
«Kamēr nebija beidzies patenta laiks, tas bija vienīgais šāda veida preparāts, tā lietošanas pieredze ir ļoti ilga,» atzīst J. Bundulis, «ASV nezina, jo tas tur nav reģistrēts. Šī situācija ir vēsturiski noteikta, jo savulaik to ražoja noslēgtam tirgum. Tagad situācija ir sarežģītāka – lai mēs jaunā tirgū ieietu ar medikamentu, kurš ir mūsu oriģinālais medikaments, bet kuru patents vairs neaizsargā, jādomā par ieguldījumiem un spēju tos atpelnīt. Ja mēs veiktu garo reģistrēšanas procesu, piereģistrētu, nākamajā dienā to varētu sākt ražot jebkurš cits kā ģenēriķi… Tomēr tas nenozīmē, ka mēs par to nedomājam un pie tā nestrādājam.»
FAKTI
• Proporcionāli vislielākais Mildronāta patēriņš 2015. gadā bijā Latvijā (86 iepakojumi uz 1000 iedzīvotājiem)
• Krievija ir lielākais Mildronāta tirgus pēc apgrozījuma, tur šī proporcija veido 29 iepakojumus uz 1000 iedzīvotājiem
Avots: Grindeks
UZZIŅAI
Vairāk nekā 100 sportistu organismā atklāts meldonijs
No 2016. gada sākuma 99 sportistu analīzēs atklāts meldonijs, paziņojis Pasaules Antidopinga aģentūras pārstāvis Bens Nikolss, zino BBC. Pašlaik ir zināmi 12 šo sportistu vārdi, un no tiem septiņi ir Krievijas sportisti. Aizvadītajā pirmdienā aizliegtā preparāta lietošanā atzinās tenisiste Marija Šarapova. Meldonija pēdas atklātas arī pasaules čempiona ātrslidošanā Pāvela Kuližņikova un olimpiskā čempiona šorttrekā Semjona Jeļistratova organismā. Meldonijs aizliegto vielu sarakstā iekļauts no 2016. gada 1. janvāra. Pēc Pasaules Antidopinga aģentūras domām, preparāts paaugstina sportistu organisma izturību. Tajā pašā laikā speciālisti runā, ka Mildronāta efektivitāte nav pierādīta klīniskos pētījumos. Krievija sagaida Pasaules Antidopinga aģentūras paskaidrojumus par meldonija iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā, paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. BBC raksta, ka meldonijs kļuvis populārs sportistu vidū, jo paaugstina darbspējas un organisma izturību fiziskas un psihiskas slodzes apstākļos.
Bijušais Pasaules Antidopinga aģentūras vadītājs Diks Paunds skaidrojis, ka katru reizi, kad kāds preparāts tiek iekļauts sarakstā, brīdinājums par to parādās septembrī, un sportistiem esot oktobris, novembris un decembris, lai mainītu savus ieradumus. «Šarapovai ir mediķu komanda, tāpēc viņas paziņojums, ka viņa nav zinājusi, ko lieto, ir augstākā mērā nesaprātīgs,» sacījis D. Paunds. BBC citē arī Latvijas uzņēmumu Grindeks, kas ražo Mildronātu (meldoniju): parastais preparāta lietošanas kurss ir vairākas nedēļas. Atkarībā no cilvēka veselības stāvokļa tas jālieto četras līdz sešas nedēļas, atkārtojot šo kursu divreiz trīsreiz gadā. Tomēr lēmumu par ilgāku zāļu lietošanu ir jāpieņem ārstam. Pasaules mediji citē arī Mildronāta izgudrotāju Ivaru Kalviņu, kurš skaidro, kad un kā radīts Mildronāts un kā tas iedarbojas uz cilvēka organismu. «Tas vienkārši novērš sirds šūnu bojāeju, kad tām akūti trūkst skābekļa – tā sauktā išēmija. Būtībā tas tika domāts un joprojām ir paredzēts pacientiem, kuriem ir sirds muskuļa asinsrites problēmas aterosklerozes, trombozes vai citu saslimšanu dēļ. Bet sportisti to lieto ar citu mērķi. Ja treniņu laikā viņi ir pārkāpuši to robežu, aiz kuras sākas ne tikai vienkāršs skābekļa bads, bet šūnu bojāeja, tas ir, mikroinfarkts, šādā situācijā bez Mildronāta jauni cilvēki var nomirt. Mēs ne reizi vien to esam pieredzējuši,» tā I. Kalviņš.
Kas ir Mildronāts jeb meldonijs?
Mildronāts® ir Grindeks reģistrēta preču zīme. Produkta aktīvā farmaceitiskā viela ir meldonijs (starptautiskais nepatentētais nosaukums). Grindeks ir viens no lielākajiem meldoniju saturošu farmaceitisko preparātu ražotājiem, taču meldonijs ir aktīvā viela, ko ražo vairākas starptautiskās kompānijas.
Mildronāts ir plaši pielietots produkts klīniskajā praksē. Paaugstinātas slodzes laikā tas atjauno skābekļa līdzsvaru audu šūnās, kā arī aktivizē vielmaiņas procesus, kas prasa zemāku skābekļa patēriņu enerģijas ražošanai. Mildronātu visbiežāk nozīmē pacientiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, tādu kā: stabila stenokardija, hroniska sirds mazspēja, kardiomiopātija, sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi; pie akūtiem un hroniskiem išēmiskiem smadzeņu asinsrites traucējumiem; pie pazeminātām darbspējām, fiziskas un psihoemocionālas pārslodzes, kā arī atveseļošanās periodā pēc cerebrovaskulāriem traucējumiem, galvas traumām un encefalīta. Meldonijs ir citoprotektīvā viela, ko izmanto, lai novērstu šūnu bojāeju išēmijas apstākļos, nepalielinot normālo šūnu produktivitāti. Meldonija darbības mehānisma pamatā ir karnitīna biosintēzes ierobežošana, kas noved pie taukskābju oksidēšanas palēnināšanas un glikolīzes aktivizēšanas. Atšķirībā no karnitīna meldonijs neizraisa muskuļu augšanu un fizisko spēju uzlabošanu. Meldonijs samazina šūnu bojājumus, ko izraisa išēmiskie procesi. Meldonijs samazina organisma spēju izmantot taukskābes kā enerģijas avotu. Tas ir svarīgi, lai ārstētu patoloģijas, kas saistītas ar miokarda išēmiju (stenokardija, sirds mazspēja), jo šajos gadījumos sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa un barības vielas.
Mildronātu izgudroja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš 1976. gadā, bet tas reģistrēts – 1984. gadā. Pašlaik oriģinālā medikamenta patenta laiks ir beidzies, tāpēc zāļu formulu var izmantot ikviens.
Avots: Neatkarīgā pēc Grindeks, Organiskās sintēzes institūta informācijas
