Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā

LLKC: Ziemāji visā Latvijā izskatās labi

© f64.lv

Pašreizējais ziemāju stāvoklis visā Latvijā kopumā ir labs, savukārt agronomu apsekojumi liecina, ka ziemāji - rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis - vislabāk pārziemojuši Kurzemē un Zemgalē, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) eksperts Oskars Balodis.

Viņš norādīja, ka pēdējo dienu pazeminātās gaisa temperatūras sējumiem nav kaitējušas, jo tie vēl ir ziemošanas stadijā.

"Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība," norādīja Balodis.

Viņš arī sacīja, ka Vidzemes un Latgales reģionus patlaban vēl klāj piecus līdz desmit centimetrus bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām.

"Janvāra aukstums sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījis. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala," norādīja agronoms.

Tuvākās laika prognozes martam solās būt labvēlīgas ziemājiem, līdz ar to netiek prognozēts, ka martā atsāktos aktīva augu veģetācija.

Kā ziņots, gada sākumā bagātīgi uzsnigušais sniegs laukiem bija sava veida glābiņš, jo 2013.-2014.gadā pirms mīnus 20 grādu sala sniega nebija un sējumus izpostīja kailsals. Tas lauksaimniekiem radīja ievērojamus zaudējumus, jo daudzus laukus nācās pārsēt.

Tāpat vēstīts, ka pērn pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir visu laiku rekords, savukārt vidējā ražība pieaugusi līdz 44,9 centneriem no hektāra, kas arī ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. Tikmēr pasaulē vērojamo labo ražu un pārprodukcijas dēļ graudu vidējā iepirkuma cena turpina pazemināties, 2015.gada rudenī nokrītot līdz 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā vidējā cena pēdējo četru gadu laikā.