Latvijā: Augulis sola sapurināt satiksmes nozari 25 komentāri
 
Latvijā

Augulis sola sapurināt satiksmes nozari

 
VISI ATSKAITĪSIES. Uldis Augulis: «Es esmu saplānojis tikšanās ar visu SM pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību valdēm, lai iepazītos ar viņu stratēģiju, taktiku un redzējumu par projektu finanšu avotiem un problēmām. Uzņēmumu vadībām pēc pārrunām nāksies, visticamāk, koriģēt savus plānus, lai varētu izpildīt visus uzdevumus» / F64

Bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) Māra Kučinska valdībā kļuvis par satiksmes ministru. Kādus uzdevumus ministrs uzskata par prioritāriem amatā, kas gaida Latvijas dzelzceļu, airBaltic un citas Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības, – par to saruna ar ministru.

– Jūs samērā strauji piekritāt labklājības ministra amatu nomainīt pret satiksmes ministra amatu. Kāpēc?

– Neredzēju paveiktos darbus [Satiksmes ministrijā] kopš laika, kad biju satiksmes ministrs pirmo reizi [2010.–2011. gadā]. Piemēram, pasažieru vilcienu iepirkums: kur tas bija, tur šis jautājums ir palicis, tas pats arī ar ceļu stāvokli, tie pat ir vēl sliktākā stāvoklī nekā toreiz. Vēlme mēģināt kaut ko sakārtot – tas ir galvenais izaicinājums.

– Tā ir iepriekšējā ministra vaina, ka nekas nav izdarīts, vai Satiksmes ministrijas ierēdniecības neizdarība?

– Es negribētu nevienu vainot. Visticamāk, tās ir apstākļu sakritības, kāpēc tā ir noticis.

– Latviju nule kā pāršalca ziņa, ka Lietuva ir tikusi pie jauniem vilcieniem no Polijas ražotāja. Kāpēc lietuvieši varēja, bet latvieši – ne?

– Pasažieru vilciens šobrīd saskaņo konkursa projekta 2. kārtu. Ir atlasīti pieci pretendenti, pēc PV vadības domām, otrā kārta varētu būt pavasarī. Šobrīd gan ir jautājums, kā šo projektu finansēs, jo visu Eiropas Savienības fondu naudu nevarēs izmantot renovētajiem dīzeļvilcieniem. Kur PV atradīs naudu jau iesāktajam projektam un kur atradīs naudu 2. kārtai, tas vēlreiz jāpārrunā ar PV valdi.

Es esmu saplānojis tikšanās ar visu SM pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību valdēm, lai iepazītos ar viņu stratēģiju, taktiku un redzējumu par projektu finanšu avotiem un problēmām. Uzņēmumu vadībām pēc pārrunām nāksies, visticamāk, koriģēt savus plānus, lai varētu izpildīt visus uzdevumus.

– Latvijas dzelzceļa vadībā šobrīd ir prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas, un vadītāja meklējumi ir iekavējušies. Jums ir redzējums, kas varētu vadīt šo tik svarīgo uzņēmumu?

– Šobrīd darbojas nominācijas komisija, kas izvērtē pretendentus uz šo amatu. Ceru, ka tā nāks ļoti drīz klajā ar savu amata kandidātu, kas Satiksmes ministrijai ir jāapstiprina kā kapitāla daļu turētājai.

– Paļausieties uz nominācijas komisijas viedokli? Jautājums par LDz šefu ir politiski ļoti jutīgs jautājums.

– Jā, es apzinos, ka tas ir politiski ļoti jutīgs jautājums. Arī tādā aspektā kā kravu apjoma kritums. Janvārī ir bijis 17–18% pārvadāto kravu apjoma kritums, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Jā, protams, ir bijuši arī nelabvēlīgi apstākļi kā sankcijas pret Krieviju, rubļa vērtības kritums, naftas cenu kritums, bet, manuprāt, arī LDz vadībai būtu jāstrādā vairāk, lai kravu apjoma krituma vairs nebūtu.

– Jūs domājat dzelzceļa tarifu pārskatīšanu?

– Iespējams, tai skaitā. Mums jābūt konkurētspējīgiem, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem.

– Vai tad Latvijas dzelzceļš tarifu dēļ ir nekonkurētspējīgs šobrīd?

– Viens jautājums ir tarifi, cits – ko vēl piedāvājam par šo cenu: ātrākā pārkraušana, uzkraušana, ātrāka kustība pa dzelzceļu. Tas ir komplekss jautājums, un jaunajam LDz šefam būs jānāk klajā ar redzējumu, kā varam celt LDz konkurētspēju.

– Iepriekšējā LDz prezidenta Uģa Magoņa salīdzinoši ilgi stabilās pozīcijas amatā tika skaidrotas ar viņa labajām attiecībām ar bijušo Krievijas dzelzceļa kompānijas šefu Jakuņinu. Vai, izvēloties nākamo LDz prezidentu, jūs ņemsiet vērā arī jautājumu par Krievijas puses attieksmi pret šo kandidātu?

– Jā, es domāju, tas ir būtisks jautājums. Nākamajam LDz vadītājam jāprot salāgot attiecības gan ar Rietumu partneriem, gan Austrumu pusi.

– Tagadējā LDz vadībā ir tāds cilvēks?

– Es pagaidīšu nominācijas komisijas vērtējumu. Un tad konsultēšos ar nozares pārstāvjiem, vai izvirzītais kandidāts to spēj izdarīt.

– Vēl viens jautājums, kas nav atrisināts kopš jūsu iepriekšējās atrašanās satiksmes ministra amatā, ir jautājums par nacionālās aviokompānijas airBaltic stratēģiskā investora piesaisti un jaunu lidmašīnu iepirkumu.

– Pirms neilga brīža ir noslēgts līgums ar finanšu investoru airBaltic Dīteru MontāguGirmesu un ir saņemts viņa mutisks apsolījums, ka martā viņš iemaksās savu investīciju daļu kompānijas pamatkapitālā. Jāpagaida investīciju pirmā kārta, un tad arī valsts varēs ieguldīt savu daļu [80 miljonus eiro], kas padarīs kompāniju vērtīgāku un pievilcīgāku potenciālajam stratēģiskajam investoram. Manuprāt, kā jau ne reizi esmu publiski izteicies, labākais stratēģiskais investors būtu liela aviokompānija vai arī ideālā variantā – lidmašīnu ražotājs. Tālākie investoru meklējumi gan var notikt tikai tad, kad ir notikusi darījuma pirmā kārta. Darba grupa SM valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā stratēģiskā investora piesaistei ir izveidota jau iepriekšējās valdības laikā.

– Un, ja darījuma pirmā kārta nenotiek, proti, MontāgsGirmess martā neko neiemaksā?

– Tad stāsts sākas no jauna. Galvenais ir nodrošināt, lai kompānija var veikt savu operatīvo darbību. Taču es negribētu nonākt tik sarežģītā situācijā. Vēl ir cerības, ka investors, kas parakstījis līgumu, pildīs saistības.

– Formāli šo investoru uz Latviju pieaicināja bēdīgi slavenā Prudentia. Ar šo konsultāciju uzņēmumu līgumu savulaik slēdzāt tieši jūs kā toreizējais satiksmes ministrs. Kāpēc bija šāda izvēle?

– Toreiz līgumu slēdzām, jo valdībai vajadzēja ātri izpētīt situāciju airBaltic, bet tajā brīdī toreizējais airBaltic šefs Bertolds Fliks visu informāciju turēja pie sevis, un Satiksmes ministrija nevarēja izplānot tālākos darbības soļus. Situāciju izdevās atrisināt – kompānijas vadība tika mainīta un airBaltic lidmašīnas lido joprojām.

– Tātad Prudentia darbība ar airBaltic un citi procesi kompānijā ir veiksmīgi, jūsuprāt?

– Ja vērtējam no viedokļa, ka nacionālā aviokompānija joprojām strādā, tad – jā. Turklāt Baltijas valstīs esam spēcīgākie avionozarē, jo kaimiņiem vairs aviokompāniju nav. Bet, protams, valdība uzskata par nepieciešamu izvērtēt uzņēmuma valdes un padomes darbu, un auditori to arī veiks.

– Jūs bijāt labklājības ministrs brīdī, kad valdība lēma par airBaltic darbības izvērtēšanu. Jūsuprāt, tas bija pareizs lēmums?

– Jā, valdībai nebija citu variantu.

– Jūs būtu toreiz rīkojies līdzīgi kā toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss?

– Varbūt kaut ko varēja darīt savlaicīgāk, bet, manuprāt, nav ko skatīties pagātnē, jāskatās uz priekšu, lai nacionālā aviokompānija turpina lidot.

– Jums ir cerība, ka airBaltic papildinās floti ar Bombardier lidmašīnām? Ražotājam ir finanšu problēmas, un ik pa brīdim izskan bažas, vai viņi ir spējīgi tās saražot. Varbūt ir vērts skatīties citu ražotāju virzienā?

– Nav tik traki, Kvebekas (Kanādas province, kur atrodas Bombardier ražotne) valdība ir jau ieguldījusi līdzekļus uzņēmumā un sola ieguldīt vēl. Turklāt līgumā ir nozīmīgas sankcijas, lai to nevarētu tik vienkārši pārtraukt. Ja lidmašīnas netiks laikā saražotas, nāksies mainīt airBaltic biznesa plānu par citu lidmašīnu nomu, bet šobrīd vēl nav jāpieņem nekādi kardināli lēmumi.

– Kā jūs vērtējat Rīgas lidostas valdes darbību?

– Ja vērtējam pasažieru skaita pieaugumu, tad tas ir audzis, lai gan tie ir tranzītpasažieri, jo no Rīgas lidojošo un airBaltic pasažieru skaits samazinās. Kā jau minēju, visu kapitālsabiedrību valdes atskaitīsies par darbu, un lidosta būs tai skaitā.

– Jautājums par ceļu stāvokli Latvijā ir viens no tādiem, kas regulāri tracina sabiedrību, it īpaši pavasaros, kad uz ceļiem ir bedru bedres. Ko jūs kā satiksmes ministrs cerat mainīt šajā situācijā?

– Ceļi, infrastruktūra ir ražošanas un saimnieciskās darbības asinsrite. Tikšos ar lauksaimniekiem, lai pārrunātu situāciju, jo es kā autovadītājs varu teikt, ka tā ir ļoti slikta. Lauksaimniekiem lauku ceļi ir vissvarīgākie – piens taču jāved, tas nevar stāvēt, martā jāsāk kaisīt minerālmēsli, un tāpēc situācija ir steidzami jārisina. Jau savulaik kā pagastvecis pārliecinājos, cik labi strādāja Ceļu fonds un kā, pateicoties tam, mēs varējām plānot ceļu būvniecību. Manuprāt, viens no valdības būtiskiem uzdevumiem ir nodrošināt ilgtspējīgu ceļu būves finansēšanas modeli. Ja tā nebūs, tad mēs nevarēsim nodrošināt uzturēšanu tiem ceļiem, kuri izbūvēti ar Eiropas fondu līdzfinansējumu. Mēs arī īsti nezinām, kāds būs finansējums ceļu būvei no Eiropas fondiem pēc 2020. gada, kad sāksies nākamais ES līdzekļu plānošanas periods. Mums jābūt gataviem, ka gadījumā, ja būs Eiropas fondu samazinājums, mēs paši varam uzturēt savus ceļus. Vai tas izdosies, es nezinu, bet mēģināšu. Var saukt to par ceļu fondu, var nesaukt, bet noteiktai fiksētai naudai budžetā tieši ceļiem ir jābūt.

Turklāt uzskatu, ka nopietni jādiskutē par ceļu nodokļa pielikšanu pie degvielas cenas, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Tā nav jauna iniciatīva, bet tā ir nopietni apspriežama, tāpēc veidosim ekspertu grupu, lai to izanalizētu.

– Tas labi, ka jūs nodokļu un degvielas kontekstā pieminējāt Lietuvu un Igauniju. Protams, tā nav jūsu kompetence, noteikt degvielas cenu, bet nez kāpēc Latvijā tā ir visaugstākā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Šādā gadījumā papildu nodokļa pievienošana degvielas cenai nekādu sajūsmu autovadītājos neizraisītu. Īpaši tāpēc, ka nupat jau tika palielināta akcīze degvielai.

– Mani ļoti izbrīna situācija ar degvielas cenu, jo valdības sēdē, kur apspriedām akcīzes palielinājumu, ministriem situācija tika zīmēta pavisam citādi. Salīdzinošie skaitļi rādīja, ka pat pie palielinātas akcīzes mums degvielas cenai bija jābūt zemākai nekā kaimiņvalstīs. Kāpēc sanācis pretēji, ir jāpēta.

– Jūs redzat iespēju ietekmēt situāciju?

– Tas gan vairāk ir Finanšu ministrijas jautājums.

Bet, kas attiecas uz ceļa nodokļa pievienošanu degvielas cenai – man tomēr šķiet loģiski, ka tie, kas vairāk brauc, vairāk patērē ceļu segumu, piesārņo gaisu, arī vairāk maksā. Šobrīd esošā sistēma, ka vienreiz gadā jānoskaita prāva summiņa pēc mašīnas dzinēja tilpuma un masas, man nešķiet īsti pareiza. Lai gan, protams, viss ir jāsalāgo, lai degviela piepeši nekļūtu nesamaksājama.

– Nupat notika Latvijas tranzītbiznesam svarīgs notikums – ES sankciju atcelšana pret Baltkrieviju, kas pozitīvi ietekmēs šo nozari. Cik tai nozīmīga būtu Krievijas sankciju atcelšana?

– Uzskatu, ka sankciju atcelšana pret Krieviju palīdzētu ne tikai tranzītbiznesam vien, bet arī lauksaimniekiem, zivsaimniekiem, kuri nevar šprotu ražošanu pārorientēt uz citām valstīm, jo tur nav šādu produktu ēšanas tradīciju. Faktiski jebkura krava, kas nāk cauri Latvijai, ir ļoti būtiska.

– Rail Baltica būves projekts tiek realizēts ar lielu Eiropas finansējumu. Cik nozīmīgs, jūsuprāt, ir šis projekts Latvijai?

– Jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms.

– Baidos, ka nekāda ekonomiskā pienesuma pēc realizācijas tur nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet.

– Jā, kravu ir maz. Iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija var mainīties. Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā.

– Rail Baltica ir politprojekts?

– Zināmā mērā, jā. Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzekļi tur ir 80–85%, tātad tas ir paceļams projekts.

Komentāri [25]
#
dzin dzin 25.februāris 2016 22:25 atbildēt
Pustozvon beztolkovij
 
#
Tautas sēru dziesma 24.februāris 2016 23:43 atbildēt
Ak sargi mūs, Dievs, no šiem alkatīgajiem purinātājiem !
 
#
Zita 24.februāris 2016 16:39 atbildēt
nedod Dievs, ka purinot paslīd kāja un nogāžas, Dievs, esi viņam, purinātājam, žēlīgs
 
#
juris 24.februāris 2016 10:48 atbildēt
Atradies purinātajs! Viņš jau agrāk parādīja ,ka neprt neko purināt, ka vienīgi savu naudas kuli.Viņš ir tāds pats ministrs kā mana kaza par dārznieku.
 
#
Smiekli nāk! 24.februāris 2016 9:37 atbildēt
Baidīsies purināt, pārāk ilgi daža laba persona iesēdējusies un purinās pašu ministru!
 
Skatīt visus 25 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
Skonto Būve
 
This site uses Genecy custom templates for DFP