Ceturtdien, 11. februārī, Valsts policijā (VP) norisinājās gada pārskata sanāksme, kurā tika sniegts pagājušā gadā paveikto uzdevumu apskats un definēti šajā gadā paveicamie darbi. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norāda, ka pagājušais gads bijis izaicinājumiem bagāts. Viņš arī pauž gandarījumu, ka šogad pirmo reizi pēdējo 22 gadu laikā par Valsts prioritāti izvirzīta iekšējā un ārējā drošība.
2015. gada pirmajā pusē svarīgs uzdevums bija nodrošināt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē norisi VP kompetences jomā. Jāatzīmē, ka prezidentūras laikā nenotika būtiski incidenti un viss noritēja pēc plāna. Tas norāda, cik profesionāli ir VP darbinieki. I. Ķuzis uzsver, ka labie rezultāti tika īstenoti, pateicoties ciešai sadarbībai ar citām tiesību sargājošajām organizācijām, kā arī mediķiem.
Pagājušajā gadā tiesai nodota arī policijas vēsturē apjomīgākā lieta – Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Apsūdzība izvirzīta deviņām personām. Policijas priekšnieks norāda, ka šī traģēdija izcēlusi nesakārtotus jautājumus būvniecības sfērā, kas šobrīd tiek risināti.
Policijai izdevies atklāt arī Imantas pedofila lietu, kas veicinājusi arī citu ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu saistītu noziegumu atklāšanu. “Aisbergs ir iekustējies. Par šīm lietām sāk runāt ne tikai sabiedriskajās organizācijās, bet arī ģimenēs un sabiedrībā kopumā,” teic I. Ķuzis. To, ka cilvēki kļuvuši vērīgāki pret iespējamiem noziegumiem pret bērniem, liecina arī fakts, ka Valsts policija saņem arvien vairāk iesniegumu par nepilngadīgo iespējamu pavešanu netiklībā. Pērn notvertas vairākas organizētas pedofilu grupas. Vairāk nekā puse gadījumu, kad bērns tiek pakļauts seksuālai vardarbībai, notiek ģimenēs. Darbu bērnu aizsardzības jomā svarīgi turpināt arī šogad, jo bērnu drošība ir viena no VP prioritātēm.
Tāpat 2015. gadā VP piedalījusies 16 projektos, no kuriem 7 projekti īstenoti policijā. Viens no nozīmīgākajiem ir kriminālprocesa vienkāršošanas vadlīniju apstiprināšana, kas ļaus sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus. Pērnajā gadā arī sperts svarīgs solis, lai uzlabotu apstākļus īslaicīgās aizturēšanas vietās (ĪAV) atbilstoši cilvēktiesību standartiem. Līdz 2015. gada beigām jau uzlabotas sešas īslaicīgās aizturēšanas vietas. Iesāktais darbs ĪAV labiekārtošanas jomā turpināsies arī šogad. Tāpat pagājušogad izstrādāti VP profesijas standarti un uzlabota komunikācijas stratēģija.
Noziedzīgo nodarījumu skaits 2015. gadā mūsu valstī samazinājies par 2,3%. Pagājušogad izdarīts par 1071 noziegumu mazāk nekā 2014. gadā.
Iezīmējot šā gada mērķus, I. Ķuzis uzteic valdības pagājušā gada lēmumu atzīt iekšējo un ārējo drošību par Valsts prioritāti, 2016. gadā Valsts policijas darbības nodrošināšanai piešķirot papildus finansējumu 19 004 996 eiro apmērā. Jāatzīmē, ka pēdējo reizi Valsts drošība par prioritāti bijusi izvirzīta vien 1994. gadā. Nepieciešamība veltīt drošībai papildus līdzekļus sevišķi aktualizējusies pēdējā laikā, kad Eiropā pieaudzis terorisma draudu līmenis un notiek gatavošanās bēgļu uzņemšanai. Papildus finansējums ir iegūts, policistiem algas palielinātas, bet ar to darbs neapstājas. Šogad jāpabeidz darbs pie vienotās atalgojuma sistēmas izveides policijā – arī šajā ziņā var teikt, ka aisbergs ir iekustējies. Tāpat 2016. gadā jāstrādā pie policistu izglītības jautājuma sakārtošanas.
Šogad VP par savu prioritāti izvirzījusi cīņu ar organizēto noziedzību, narkotisko vielu ierobežošanu un apkarošanu, kibernoziedzības apkarošanu, likumpārkāpumu prevencijas prioritāro virzienu turpināšanu, vardarbības ģimenē prevenciju, ātrās reaģēšanas un situāciju risināšanas modeļu pilnveidošanu, kā arī ceļu satiksmes drošību. “Valsts policija ir tā instance, kam ir jānodrošina, kas spēj nodrošināt un, kas nodrošinās, lai iedzīvotāji justos droši,” iezīmējot 2016. gada uzdevumus, teic VP priekšnieks I. Ķuzis.
