Pārplūstot Raudavas upītei Naukšēnu novadā, satiksmei vakar nācās slēgt reģionālo ceļu V176. Tas 400 metru garā posmā kļuvis neizbraucams, un vienīgais mierinājums, ka tā apkaimē neviens nedzīvo. Tikmēr lielās upes savos krastos dzīvojošos šogad saudzēs.
Kritiskajās vietās vietējais ledus jau izgājis, un izskatās, ka arī no ārzemēm ieceļojošais ledus ūdens sastrēgumus neizraisīs. Iespējams pat, līdz Latvijai tas nemaz netiks.
Tradicionāli lielākās raizes attiecībā uz Daugavu ir Jēkabpilij, Salas pagastam, Ogrei. Citus gadus no plūdiem daudz cietušajiem ogrēniešiem pagājušajā nedēļā nervi tika nedaudz pakutināti. Ogres upes lejtecē bija izveidojies vižņu sablīvējums, ko Daugava neņēma pretī. Taču tajā pašā dienā Ogres ledus tomēr izlauzās Daugavas ūdeņos.
Augstāk pa upi pavasara pali parasti liek satraukties Salas novadam un Jēkabpilij. Bet ne šogad. Salas novada domes izpilddirektors Arnis Baumeisters stāsta: «Jēkabpilī pagājušajā nedēļā ledus izgāja, un tad arī mums izrāva.» Tradicionālā sastrēguma pie Zeļķu tilta nebija. Vēl gan jāgaida ledus no austrumu kaimiņiem. Parasti ledus iešana Daugavā sākas martā, un tad ar nedēļas nobīdi Latvijā ienākot Krievijas ledus. Bet šoziem pavasara procesi sākušies krietni agrāk, un tieši šajās dienās Latvijas lielajās upēs sāksies ūdens caurplūdes pieaugums. Vakar gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozi koriģēja – ūdens līmeņi upēs celsies pakāpeniskāk. Tas tāpēc, ka nokrišņu būs mazāk, nekā gaidīts. Vēl vakar ūdens līmenis Latvijas upēs turpināja samazināties. Ledus visur jau izgājis, tikai Daugavas augštecē pa kādam ledus gabalam saglabājies. Hidroloģe Ilze Rudlapa stāsta, ka Baltkrievijas teritorijā upi vēl klāj ledus. Taču tas jau ir izkurtējis – lietus kausē. Pēdējo mērījumu kolēģi pagājušajā nedēļā veikuši Siražā, nepilnus 300 kilometrus no Latvijas. Biezums tikai 22 centimetri, un nu jau arī pie viņiem uz ledus ir bīstami atrasties. Visticamāk, baltkrievu ledus līdz Latvijai nemaz nenonāks, varbūt tikai atsevišķi gabali un daudz ūdens. Principā no palu viedokļa šis esot netipiski mierīgs gads. Pat neraugoties uz salu, kas pieturējās mēnesi no vietas, Daugavā ledus biezums sasniedza vien 20–23 centimetrus. Citus gadus ir vismaz 30 centimetru.
Šodien Pļaviņu HES telpās uz ikgadējo sanāksmi pulcējas visas institūcijas, kam jāstrādā ar Daugavas plūdu sekām, jāprognozē un jānovērš tās, – pašvaldības, glābēji, sinoptiķi. Taču, kā ironizēja paši dalībnieki, līdz sanāksmei šā gada pali jau būs beigušies.
Uzņēmuma Latvenergo pārstāve Ivita Bidere apstiprina, ka palēnām ūdens Daugavā nākot klāt, bet «nekā tāda, lai mēs ļoti daudz ražotu». Ja pēkšņi Latvijai neuzkritīs briesmīgi daudz sniega vai nepiemeklēs ilgstošas lietavas, paliem drīz vien jābeidzas.
Šī ir dīvaina ziema – gājputni jau atgriežas mājās, un teju ik dienu krīt temperatūras rekordi. Kā ziņo aģentūra LETA, vakar līdz pēcpusdienai tie pārspēti deviņās novērojumu stacijās. Rekordi fiksēti pārsvarā Kurzemē un jūras piekrastē. Piemēram, Liepājā jaunais rekords ir plus 8,8 grādi. Savukārt Ainažos, kur jaunais rekords ir plus 7,7 grādi, pārspēts arī pirmās dekādes siltuma rekords.
2016. g. janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu daudzums janvārī Latvijas teritorijā Daugavas baseinā bija 128% no normas, Aiviekstes 120%, Gaujas 135%, Salacas 131%, Lielupes 87% un Ventas baseinā 115% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 48% no normas, Aiviekstes 46%, Salacas 79%, Gaujas 80%, Lielupes 51% un Ventas 49% no normas.
Avots: meteo.lv
