Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Bāliņa: Valstij nauda būtu jāmeklē tur, kur tā pazūd, nevis tur, kur "gaišāks"

© F64

Solidaritātes nodoklis ir neizbēgams fakts, tomēr problēma ir tajā, ka valsts nereti meklē naudu tur, kur ir "gaišāks", nevis tur, kur tā pazūd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

"Solidaritātes nodoklis ir kā fakts, kurš ir neizbēgams, parlaments par to ir nobalsojis," sacīja Bāliņa. "Domāju, ka problēma ir tā, ka valsts nereti meklē naudu tur, kur ir "gaišāks", nevis tur, kur kur tā pazūd."

"Ja reiz aizvien vairāk runājam par to, cik liela ir ēnu ekonomika Latvijā, tad labāk skatāmies tajā virzienā, nevis tos, kuri maksā nodokļus, apliekam ar vēl jauniem un jauniem nodokļiem," piebilda Bāliņa.

Viņa norādīja, ka solidaritātes nodoklis galvenokārt skar informācijas tehnoloģiju (IT) nozari, bankas, apdrošinātājus un lielo starptautisko korporāciju darbiniekus. "Tās ir jomas un uzņēmumi, kas maksā nodokļus, un tādēļ man šķiet, ka tas nav godīgi, un reizēm rodas jautājums, ar ko tad mēs solidarizējamies? Vai tie, kas maksā, solidarizējas ar tiem, kas nemaksā?" jautā Bāliņa.

Runājot par IT nozari, Bāliņa sacīja, ka tai jābūt konkurētspējīgai Baltijā, Baltijas jūras reģionā, Eiropā un arī pasaulē. "Mums Latvijā ir vieni no augstākajiem darbaspēka nodokļiem Baltijas valstu vidū, un tas nozarei nav nekas labs."

"Tiešām gribu uzsvērt, ka IT nozare ir tā nozare, kas maksā nodokļus valstij, līdz ar to no jaunās valdības gribētos sagaidīt lielāku pretimnākšanu, jo, ja mēs nomaksājam apmēram 6% no visiem nodokļiem, tad tomēr aicinu ieklausīties un nedarīt tā," turpināja Bāliņa. "Protams, saprotu, ka budžetā ir deficīts un vajadzīga nauda, tad nu tiešām meklējam tur, kur pazudis, nevis tur, kur "gaišāks."

Kā ziņots, 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu.

Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Atalgojuma daļai, kas pārsniedz griestus, piemēro tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme noteikta likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.