Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) Valsts prezidenta vietā izsludinājusi uzņēmēju kritizēto Enerģijas dzērienu likumu, kas paredz aizliegumu no 1.jūnija pārdot šos dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Līdz ar to nav ņemti vērā tirgotāju aicinājumi neizsludināt šo likumu.
Kā ziņots, likumā enerģijas dzērieni definēti kā bezalkoholiski dzērieni, kuri paredzēti lietošanai bez pārveides, kuros kopējais kofeīna daudzums pārsniedz 150 miligramus uz litru un kuri satur vienu vai vairākas stimulējošas vai tonizējošas vielas, piemēram, taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.
Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.
Enerģijas dzērienus būs aizliegts reklamēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos un presē, kuras mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem. Tāpat enerģijas dzērienu reklāmā būs aizliegts radīt iespaidu, ka tos lieto, piedaloties sporta sacensībās, veicot individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās veselības saglabāšanai vai uzlabošanai, vai slāpju remdēšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) Valsts prezidentam Raimondam Vējonim lūdza nosūtīt Saeimas deputātiem atkārtotai izskatīšanai strīdīgo Enerģijas dzērienu aprites likumu, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem pieņemamu risinājumu.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA pauda viedokli, ka likumā noteiktie ierobežojumi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei, vairos nevienlīdzību starp tirgotājiem un mazinās pircēju plūsmu mazajos veikalos. "Ja likums stāsies spēkā Saeimā pašreiz pieņemtajā redakcijā, mazajiem tirgotājiem radīsies virkne papildu pienākumu, kā arī vairākas no likumā noteiktajām prasībām būs ļoti sarežģīti izpildāmas. Piemēram, daudziem mazajiem tirgotājiem it īpaši Latvijas reģionos būs grūti izpildīt likuma prasību par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, jo tas prasa papildu platības," atzīmē Danusēvičs.
Viņš uzskata, ka produktu norobežošana atsevišķos plauktos ir iecienīta Latvijas likumdevēju represiju forma pret mazajiem tirgotājiem, jo vēl bez alkohola un tabakas veikalos ir jānorobežo arī produkti ar ģenētiski modificēto organismu klātbūtni.
Lai nenonāktu pretrunā ar likumu, daudzi mazie tirgotāji būšot spiesti atteikties no enerģijas dzērienu tirdzniecības. Būtībā šāda likuma norma vienīgi palielina nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazina mazo tirgotavu pircēju plūsmu un mākslīgi rada šķēršļus veselīgai konkurencei, jo attiecīgā produkta lietotājs, neatradis kāroto dzērienu mazajā piemājas tirgotavā, dosies uz kādu no lielo tirdzniecības tīklu veikaliem, kuriem pietiek resursu likuma prasību izpildei, prognozē LTA prezidents.
Arī asociācijas "Enerģijas dzērieni Eiropā" ģenerālsekretārs Andreass Kadi iepriekš norādīja, ka likums var raisīt lielas problēmas, jo var tikt apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā un izvērtīsies tiesvedībā pret Latvijas valsti.
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācija ir iesniegusi oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai par šī gada janvārī Saeimā pieņemto Enerģijas dzērienu aprites likumu un tajā definētajiem reklāmas ierobežojumiem, kas atbalsta nevienlīdzīgas konkurences principa ieviešanu Latvijā un ir klajā pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, aģentūru LETA informēja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Enerģijas dzērienu aprites likumā paredzētie reklāmas ierobežojumi ir nesamērīgi un diskriminējoši Latvijā reģistrētajiem medijiem, uzsver Liepiņa. Reklāmdevējam joprojām ir iespējas sasniegt sev vēlamo auditoriju, izmantojot ārpus Latvijas veidoto interneta vidi, sociālos medijus un televīzijas kanālus bez teritoriāliem ierobežojumiem, līdz ar to likumā noteiktie ierobežojumi nepalīdzēs sasniegt likumdevēja uzstādītos mērķus.
"Uzskatām, ka Latvijas likumdevēju rīcībā bija laiks un iespējas veikt detalizētu un vispusīgu izpēti šajā jautājumā, pirms pieņemt lēmumu par labu nepamatotiem ierobežojumiem vienam noteiktam pārtikas produktam," uzsver Liepiņa.
Viņa atgādina, ka Enerģijas dzērienu aprites likums ir pretrunā Eiropas normatīvajiem aktiem: Eiropas Savienības līgumam (34. un 36.paragrāfam), kā arī Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (izcelsmes valsts princips). To ir apstiprinājusi arī Eiropas Komunikāciju aģentūru asociācija (EACA), informējot Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju par reklāmas aizlieguma ietekmi uz brīvu preču kustību, kas savukārt var tikt klasificēts kā ES iekšējā tirgus pamatprincipu pārkāpums.
