Intervija ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu: par Ventspils izaugsmi, ja to nebremzētu Ostaps Benders, par ES sankciju un Eiropas Padomes prezidentūras negatīvo ietekmi uz Latviju, par Vienotības neārstējamo slimību, par valdības krīzi un imigrantu iespējām sagraut Eiropas Savienību.
– Kāds ekonomiskā ziņā bija pērnais gads Ventspilij?
– Jau piecpadsmit gadus realizējam Ventspils industrializācijas politiku – ar mērķi, lai pilsētas kopproduktā būtiski mainītos rūpniecības īpatsvars pilsētas iedzīvotāju nodarbinātībā. Līdz ar to samazinātos transporta īpatsvars. Mērķis būtu nonākt līdz 20%. Pirms piecdesmit gadiem rūpniecībā nodarbināto bija 9,8 procenti, šobrīd gandrīz 18%. Pērn pie mums sāka strādāt jaunais Elektronikas centrs, tūlīt sāks strādāt Augsto tehnoloģiju centrs, tūdaļ arī atklās jau reāli ražojošo šokolādes konfekšu fabriku. Ir virkne nākotnes iestrādņu. Mēs esam ieinteresēti, lai šajā industrijā strādājošo skaits pieaugtu – līdz 2020. gadam ceram iesaistīt šajā jomā vēl kādus 700 speciālistus, plus vēl ap 500 informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē. Protams, mēs neatsakāmies no transporta (tranzīta) kā nozares, taču iedot dižu īpatsvaru vienai nozarei ir pārāk liels risks. Esam pabeiguši visus plānotos darbus pilsētas infrastruktūras attīstībā, 98,7% mājsaimniecību ir nodrošināta centrālā ūdensapgāde un kanalizācija, visas ielas ir pilnībā rekonstruētas. Ostas kā infrastruktūras darbs – par to atbild Brīvostas pārvalde, – tas kā vienmēr ir perfekts, ļoti labvēlīgs termināliem. Diemžēl virkne privāto terminālu ir strādājuši neapmierinoši, īpaši tie, kurus šobrīd pārvalda Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Ostaps Benders, tas ir, Rūdolfs Meroni. Minētie termināli ir bankrota stāvoklī. Tā, piemēram, Kālija parks, kas savulaik pārkrāva piecus miljonus tonnu, pērn pārkrāva tikai 142 tūkstošus tonnu. Līdz ar to Ventspils Brīvostas zaudējumi ir vairāk nekā četri miljoni eiro, bet domes – 400 000 eiro. Termināls Baltic coal pārkrāvis par trim miljoniem tonnu mazāk nekā varēja. Līdzīgi neveiksmīgi darbojās Ventspils naftas (VN) termināls. Minēto terminālu slikta darba dēļ Brīvostas zaudējumi 2015. gadā ir 10 miljoni eiro, domes – ap vienu miljonu eiro.
– Kāpēc ir tik krass kritums? Krievijas embargo pie vainas?
– Tam nav nekāda sakara ne ar embargo, ne sankcijām. Ostaps Benders, kā zināms, naudu pelna ar blēdībām, jo normālu biznesu viņš nepazīst. Taču mūsu gadījumā jāatceras, ka biznesā ir daudz dalībnieku ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās... Bet Ventspils Brīvostas rezultātu rādītājiem kopumā vajadzēja būt daudz labākiem. Ja nebūtu tādu Ģenerālprokuratūras ostapu benderu...
– Ja runājam par Ventspils naftu... Šā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups kādā intervijā nesen izteicās, ka «Ventspilī atbalstu nejūtam, piemēram, nesaņemam vajadzīgās atļaujas; tas nodara ļaunumu Latvijas ekonomikai, samazina ieņēmumus valstij». Viņš apgalvoja, ka nejūt arī Brīvostas atbalstu.
– Zināt... Angļu attieksme pret mums ir tāda: Latvija ir atpalikusi Krievijas nomale, kurā dzīvo trešās šķiras ļautiņi, un ka te var uzvesties, kā ienāk prātā. Viņi sevi uzskata par lieliem un bagātiem, tādiem, kas pārstāv ASV, Lielbritānijas un citu lielvalstu kapitālu, bet vietējiem aborigēniem jāstāv pie ratiem un jāklusē.
– Paskaidrosiet?
– Kādreiz VN pārkrāva dīzeļdegvielu un benzīnu, un šo produktu izdalītā smaka bija tikpat kā nejūtama. Līdz ar Vitol [koncernam Vitol netieši pieder 98,65% VN akciju] atnākšanu tika būtiski palielināta aromātisko ogļūdeņražu pārkraušana, kas ir specifiski smakojošs process. Pūšot ziemeļu puses vējiem, pilsētā jūtama nepatīkama smaka. Ventspils saistošajos noteikumos rakstīts, ka jebkurai kompānijai, kas pārkrauj smakojošu produktu, ir jābūt izgarojumu savākšanas iekārtām. Tādas iekārtas, piemēram, ir Ventamonjakam, tādas ir akrilskābes nitrila terminālam. Arī citās Eiropas valstīs ir šādas iekārtas. Savukārt VN vadība šos jautājumus nerisina, uzskatot, ka aborigēni smaku pacietīs. Taču, kamēr tas ir tā, VN un citi termināli nevar attīstīties, kaut ko būvēt utt.
– Nav Ventspils domes un Brīvostas atbalsta prasību neievērošanai, tāpēc «tas nodara ļaunumu Latvijas ekonomikai»?
– Jā, kaut kā tā. Jāatceras, ka mūsu Brīvostai ir viszemākās ostas nodevas, ostai ir maksimālie dziļumi, visas piestātnes ir perfektā stāvoklī, loču dienests un citi publiskie dienesti strādā perfekti. Bet, ja VN negrib novērst sava darba rezultātā radītās smakas, tā var pārdot savus aktīvus.
– Kāds gads kopumā ir bijis Latvijai?
– Latvijā šobrīd plūcam tos tautsaimniecības puvušos augļus, ko mums uzaudzēja bijušā finanšu ministra Vilka neprofesionālā ekonomiskā politika, kuru viņš realizēja, lai iztaptu lielvarām, ziedojot Latvijas iedzīvotāju intereses. Tāpēc mūsu valsts attīstība ir bijusi lēna. Kaut vai salīdzināsim Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, piemēram, ar Zviedrijas vai Luksemburgas iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr tādas politikas sekas nevar būt mūžīgas. Otrs faktors, kas negatīvi ietekmē valsts attīstību, ir ES sankcijas pret Krieviju, bet tās ir arī sankcijas pret Latviju, ja Latvijai tās netiek kompensētas. Kad pirmo reizi tika nolemts ieviest sankcijas, ārlietu ministrs Rinkēvičs kaut ko runāja par solidaritāti, apgalvodams, ka Latvijai tiks kompensēti zaudējumi. Taču kompensēja kapeikas... Un atkal Latvijas tauta maksāja un maksā vislielāko cenu par šīm sankcijām. Krievijas sankcijas pret Latviju mūsu valstij iegriež pamatīgi – paskatieties kaut vai uz zivju apstrādes nozari, kas ir būtiska arī Ventspilij. Nākamais faktors, kas paralizēja valsti: Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē (EP). «Pateicoties» tai, tika pazaudēts vairāk nekā gads Eiropas struktūrfondu apguvē, jo Ministru kabinetā tikpat kā nav pieņemti nekādi saistošie noteikumi līdzekļu apguvei, lai varētu pieteikt projektus. Kad diskutējām par Latvijas prezidentūru EP, es piedāvāju centrālo tēmu – kohēzijas politikas efektivitāte ES, jo Latvijā šī politika varētu tikt vērtēta kā efektīva tikai tad, ja mēs varētu vismaz pēc 20 gadiem sasniegt tādu dzīves līmeni kā, teiksim, Zviedrijā. Taču visi vairījās pat pieminēt šādu jautājumu, jo vecajām Eiropas valstīm vajag, lai Latvijas darbspējīgie brauc uz turieni strādāt, bet te lai paliek pensionāri, kam no ārzemēm sūtīt pabalstus. Tagad vēl valdības krīze, kas neveiksmju periodu tikai pagarina. Par to visu tiek maksāts ar iedzīvotāju dzīves līmeni, tāpēc 2016. gads nebūs viegls. Šobrīd vēl iezīmējas kāda tendence. Padomju laiku vadītājiem bija tendence izkalpoties Maskavas priekšā, lai saņemtu darba piedāvājumus Maskavā. Tagad katrs grib izkalpoties Briseles vai Vašingtonas priekšā. Vilks tam ir spilgts piemērs: viņš dabūjis labi apmaksātu darbu pilnīgi sadomātā amatā Eiropas Investīciju bankā – kļuvis tur par padomnieku.
– Vilks, jūsuprāt, bija slikts ministrs. Bet vai tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs ir labs? Viņš atrodas ciešā saistībā ar pēdējo valdību dāsni atalgoto konsultāciju firmu Prudentia, kurai bez konkursa tika piešķirtas tiesības saņemt ievērojamu atlīdzību par konsultāciju pakalpojumiem lielos valsts saimnieciskajos darījumos gan ar airBaltic, gan Liepājas metalurgu. Savulaik Reirs dibināja šo firmu kopā ar Ģirtu Rungaini.
– To, ko var runāt žurnālisti, es nevaru atļauties. Esmu gan ievērojis, ka pēdējo četru gadu laikā pie slidenākajiem un lielākajiem saimnieciskajiem projektiem tiešām ir bijusi Prudentia. Bet kāda tur loma Reiram – nezinu. Automātiski pārlikt atbildību uz Reiru tāpēc, ka viņš tur kādreiz strādājis, diez vai tas būtu korekti.
– Bet Jānis Reirs ir viens no pieminētajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem.
– Pensionētā prezidente Vaira VīķeFreiberga izteicās, ka augstākos amatus vajadzētu sadalīt starp valdošajām partijām. Kādā veidā? Izlozējot? Varbūt amatus varētu mantot? Spīkera amats ir Nacionālajai apvienībai, Raimonds Vējonis nāk no ZZS, tātad viņš pie reizes vada arī ZZS, nevis Armands Krauze, tas ir tāpat kā partijas vadītājs ir arī premjera amata kandidāts? No sadales viedokļa Vienotībai pienākas premjera amats. Ja Vējonis turpinās tāpat normāli strādāt, tad sanāks, ka nākamos gadus Vienotībai mūžīgi būs premjera amats? Izskatās, ka pensionētā prezidente tā arī nav izlasījusi Satversmi... Uzskatu, ka jebkuram indivīdam ir tiesības pretendēt uz premjera amatu. Apstākļos, kad Vienotība ir atteikusies no premjera amata vietas, gāžot savu premjerministri Straujumu, pilnīgi loģiski būtu, ka uz premjerēšanu pretendētu ZZS. Tā kā zaļzemnieki to šobrīd nedara, tas vērtējams kā cēlsirdīgs glābšanas riņķis Vienotībai: ja tai nav sava premjera, tā līdz ar to pārstāj eksistēt – pēc nākamajām vēlēšanām šīs partijas vairs nebūs. Ja Vienotībai ir premjers, tai būs iespēja iegūt otro vai trešo elpu... Atcerēsimies, ka Vienotību palīdzēja izveidot Zatlers ar savu antikonstitucionālo izlēcienu, pilnīgi bez pamata ierosinot tikko ievēlētas Saeimas atlaišanu. Protams, Jaunā laika vecbiedru spārns cenšas saglabāt līderību, bet, ja tas nav izdevies Solvitai Āboltiņai, jāmeklē citi līderi. Taču saraksts nav garš... Tajā ir Reirs, Šadurskis. Zaķis un Kampars atkrīt. Viss! Ar Jāni Reiru man ir bijis maz darīšanu, taču varu pateikt, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana viņa vadībā tika paveikta trijos mēnešos, kamēr VARAM ar šo jautājumu mocījās četrus gadus.
– Kāpēc, jūsuprāt, tā nokritis Solvitas Āboltiņas reitings?
– Viņā pirms diviem gadiem notika kaut kāds iekšējs lūzums. Īsā laikā Āboltiņas kundze mainījās savā izteiksmē, attieksmē, runas veidā un runas kultūrā. Parādījās tādas lietas, ko nevar atļauties politiķis. Tas viss noveda pie rezultāta, kāds šobrīd redzams. Esot bijusi kampaņa pret Āboltiņu. Es gan nesaskatu nekādas lielās kampaņas, bet tās, kuras bija, taisīja pašas partijas biedri. Partijā ir sorosītu spārns – ar mērķi pārņemt varu Vienotībā, un tas ir kā tāds vēzis. Ir sajūta, ka vēža šūnas pārņem partijas organismu, Vienotība ir sorosiskā vēža uzbrukuma upuris, un tā ir slimības trešā stadija. Es pat teiktu – gandrīz ceturtā, neārstējamā, stadija.
– Vai Ventspils ir gatava uzņemt imigrantus? Pirmie jau drīz sasniegšot Latviju.
– Sākšu ar atkāpi. Pēdējos 25 gados no Latvijas ir izbraukuši aptuveni 700 000 cilvēku. Vai esat pamanījusi Īrijā, Anglijā vai Vācijā kaut kādas demonstrācijas pret imigrantiem no Baltijas valstīm, no Polijas? Vai ir bijušas prasības sadalīt šos ekonomiskos bēgļus pa citām valstīm? Nē, jo tā ir pārdomāta vecās Eiropas politika – aizvilināt pie sevis pietiekami izglītotu, profesionālu un kulturālu darbaspēku, jaunas ģimenes ar bērniem, tādējādi risinot savas demogrāfiskās un nodarbinātības problēmas. Bet patiesībā par katru no Latvijas nākušo ekonomisko bēgli uzņēmējvalstīm vajadzēja samaksāt Latvijai konkrētu summu, jo ikviens ir dzimis Latvijas slimnīcā, gājis Latvijas bērnudārzā, mācījies Latvijas skolās un augstskolās, un to visu finansējusi mūsu valsts un pašvaldības. Taču viņi tika paņemti par velti, un tā ir zādzība. Darbaspēks, kas ir prece, tiek paņemts par velti! Tikai zinātniskajā komunismā apgalvo, ka darbaspēks nav prece. Runājot par imigrantiem, es saskatu zināmas paralēles ar Romas impēriju. Vecā Eiropa, kas izveidojusi savu impēriju, vairs nespēj pati sevi pārvaldīt, tā nespēj sagremot pārāk straujos procesus, kas tajā notiek, tāpēc pieaug iekšējās pretrunas un spriedze. Un tas viss pāraug politiskās problēmās. Vienlaikus vērojamas samilstošās iekšējās pretrunas un imigrantu plūdi kā barbaru iebrukums. Bet barbari jau neiebruka tikai ar zobenu, tā bija masveida plūsma uz bagāto Romu – lai kārtīgi paēstu. Eiropā notiek tas pats. Jautājums ir tikai par to, kāda ir kritiskā robeža, pēc kuras šī impērija sagrūs, lai uz drupām veidotos kas cits? Šobrīd jau parādās idejas par Ziemeļvalstu savienību, par Višegradas valstu savienību. Bet vecā Eiropa nav muļķe, tā saprot, ka bēgļu plūsmu nav iespējams apturēt ar atomieročiem, to nevar apturēt, slēdzot robežas vai nogremdējot tos, kas laivās peld uz Eiropu. Tad vajadzētu atkāpties no humānisma principiem. Jāsaprot, ka imigrantu plūsmu kāds producē. Nedz Afganistānas, nedz Irākas, nedz Sīrijas problēmas nav atrisinātas, un diez vai tās kādreiz atrisinās, jo šos pilsoņkara ugunskurus ir iekurinājuši Rietumi, līdz ar to bēgļi no turienes plūdīs joprojām. Turklāt ASV nav izdevīgi tas, ka ES veidotos kā federācija, jo tādas Eiropas Savienotās Valstis Amerikai nav vajadzīgas – tā ir reāla konkurence. Tāpēc, manuprāt, ASV ir izdevīgi tas, ka imigrantu straumes izārda ES, lai tā sašķeļas gabalos, jo katra atsevišķa valstiņa neapdraudēs ASV hegemoniju. Šī iemesla dēļ ASV regulāri piemet uguni Tuvajos Austrumos notiekošajam pilsoņu karam. ASV to dara mērķtiecīgi un veiksmīgi, savukārt imigrantu straumes viņus neapdraud. Kaut kādas problēmas varbūt ir ar Meksiku, bet imigrantus no turienes ASV vienkārši cenšas neielaist, savukārt Eiropu applūdinošie imigrantu miljoni Ameriku neapdraud.
– Kamēr ES vēl nav sabrukusi, mums, izskatās, imigranti būs jāuzņem. Tātad – Ventspils tam gatava?
– Uzskatu, ka mums bēgļi nav jāuzņem. Tie jāuzņem Eiropas lielvalstīm, kas ir tieši vainojamas pilsoņkara ugunsgrēkos Tuvajos Austrumos.
– Latvija diemžēl arī ir piedalījusies šajā kurināšanā.
– Jā, mēs šajā ziņā esam vainīgi, mums būtu jāuzņemas atbildība. Bijām starp tiem, kas okupēja Irāku, taču tad, kad vajadzēja dalīt Irākas naftu, mūs šī kara laupījuma dalīšanā nepieaicināja... Palikām kā tādi antiņi. Piedalāmies tikai kara «akcijās», tā kļūdami par iespējamiem terora uzbrukuma mērķiem. Tas arī viss mūsu «ieguvums».
