Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

POZITĪVI: Svētku pārsteigums sagādāts

PĀRSTEIGUMS. Regīna Višņevska (no labās) piezvanīja redakcijai, lai sagādātu pārsteigumu savai bijušajai kolēģei, skolotājai Teklai Gailumai. Un pārsteigums ir izdevies – skaistā eglīte un labās domas sirmās kundzes vientuļo ikdienu priecēs ilgi © Inga Paparde

«Esmu ļoti pārsteigta un aizkustināta – vai tiešām šī skaistā egle ir man?» svētdienas pēcpusdienā satiekot Neatkarīgās Karsto vēstuļu pasta rūķus, neticīgi jautā rīdziniece Tekla Gailuma. Pārsteigumu viņai sagādājusi kādreizējā kolēģe Regīna Višņevska, kura par Teklas kundzi pastāstīja mūsu redakcijai un aicināja viesos.

Teklas kundzei ir 91 gads, veselības problēmu dēļ viņa praktiski neiziet no mājām, jo dzīvo daudzdzīvokļu nama piektajā stāvā, lielākoties uzturas savā istabiņā, savā gultā, jo arī pārvietoties pa istabu var tikai, pieturoties abām rokām pie sienām. Ikdienu pavada, klausoties radio, taču dzirde kļūst arvien sliktāka, tāpat kā redze. Katru dienu viņu apciemo aprūpētāja Ligita, pagatavo pusdienas, atnes pārtiku, apkopj sirmgalvi. Bieži pie viņas ciemojas Regīna, ar kuru kopā strādājušas Rīgas 25. vidusskolā. Teklas kundze ap 50 gadu nostrādājusi par ģeogrāfijas skolotāju, tagad jau labu laiku pensijā. Dzīvo viena pati, ar skumjām secina, ka lielākā daļa tuvinieku jau ir miruši. Daži radiņi dzīvo Latgalē un var apciemot reti. Tāpēc Regīnai, kas ir Neatkarīgās lasītāja, izlasot par labdarības akciju Karsto vēstuļu pasts, uzreiz radusies doma radīt pārsteigumu Teklai – sagādāt eglīti un Ziemassvētku kārumus. Pārsteigums izdevies, jo, kad kopā ar Regīnas kundzi ierodamies apciemot Teklas kundzi un uzstādīt mūsu draugu Eco Baltia vide sarūpēto kuplo eglīti, viņa patiesi ir pārsteigta. Pirmajā mirklī iedomājusies – varbūt kādi sen neredzēti radinieki?

«Kā tev, Tekliņ, vai vēlreiz dzīvē ietu skolā strādāt par skolotāju?» jautā Regīna. «Protams. Protams, ka ietu,» bez minstināšanās atbild Teklas kundze. Regīnas kundze savukārt bijusi latviešu valodas skolotāja. Abām satiekoties, ir, ko atcerēties, aprunāties par pagājušajiem laikiem, taču nekad šajās sarunās nav nievu par mūsdienu jaunatni. «Jā, man arī tā kādreiz teica skolotāja: jūs jau nu bijāt tik labi skolnieki, kādi tagad tie bērni, un tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem,» smejas Regīnas kundze. Teklas kundze, tāpat kā Regīnas kundze, abas ir no Latgales, un satiekoties vienmēr abas cenšas sarunas risināt latgaliski. «Liels paldies par eglīti, es nekad nebūtu domājusi, ka mani kāds vēlēsies iepriecināt un dāvināt tik skaistu eglīti un gardumus. Man ir bail, ka to eglīti ar skaistajiem rotājumiem kāds nozags,» par spīti vecumam, Teklas kundze joko un vēl visiem veselību un gaišas domas. «Liels jums paldies. Dažreiz pietiek ar mazumiņu, ar vienu zvanu, lai iepriecinātu cilvēku un mazinātu vientulību,» saka Regīna.

***

Neatkarīgās Karsto vēstuļu pasts

Vēstule no aprūpes centra

Ziemassvētku vecīša pastā iesūtīta vēstule Aijas Sānes, kurai ir 58 gadi, vārdā. Ģimene – māte, tēvs un brālis ir miruši. Viņa pati dzīvo valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme filiālē Rūja. Dāvanā kundze vēlētos saņemt mobilo telefonu ar iespējami lielāku klaviatūru, jo redze ir pasliktināta.

Aija Sāne, VSAC Vidzeme, Rūja, Jeru pagasts, Rūjienas novads, LV-4234 (tālrunis aprūpētājiem 3. korpusā 64207923)

Žurnāla abonementu

Mani sauc Astrīda Ārija Putniņa, man ir 78 gadi, dzīvoju viena pati, pensionāre, 3. grupas invalīde. Es dāvanā vēlētos žurnāla 36,6 abonementu.

Astrīda Ārija Putniņa, Senču iela 6 – 17, Rīga, LV-1012 (tālrunis 29752331)

Vēlos sveicienu

Mani sauc Alberts Plonis, man ir 13 gadi. Manā ģimenē ir četri cilvēki – papa, mamma, māsa un es. Mēs dzīvojam labi. Es Ziemassvētkos un Jaungadā nevēlos nekādu dāvanu, tikai labus vārdus un sveicienu. Raksta arī mana māsa Maija Plone, 11 gadi, viņa vēlas citiem svētkos dāvināt rakstāmos blociņus un mīksto mantiņu.

Alberts Plonis, A. Čaka 96 – 71, Rīga, LV-1011

Dzīvoju pansionātā

Esmu otrās grupas invalīde ar kustību traucējumiem, mani sauc Solveiga Dilāne (69 gadi). Esmu vientuļa, dzīvoju aprūpes centrā Pārdaugava. Dēls nomira 1999. gadā. Arī pārējie tuvākie ģimenes locekļi atrodas Piņķu kapos. Tā kā pie manis nav kam atnākt ciemos, ļoti lūdzu Ziemassvētku vecītim augļus un minitortīti. Rakstu jums pirmo reizi. Paldies. Es novēlu visiem veselību, cieņu un mīlestību.

Solveiga Dilāne, Garozas ielā 15 – 111. istaba, Rīga, LV-1004

Vēlos vijoli, brālim – riteni

Mani sauc Nora Martinsone, man ir 12 gadi, man ir brālis un māsiņa. Es mācos 6. klasē un arī mūzikas skolā vijoles klasē. Ikdienā man jāpalīdz mammai ar visu tikt galā. Dāvanā es sev vēlētos pati savu vijoli, lai nebūtu vairs jāīrē un beigās jāatstāj skolai, bet brālim – riteni vai telefonu. Mammai – datoru, lai viņa varētu strādāt mājās. Es citiem varētu dāvināt traukus, dvieļus, palagus, mūzikas diskus, galdu, somu, galdiņkrēslu, spēles, rotaļlietas.

Mani sauc Toms Martinsons, man ir deviņi gadi. Mēs ar māsām un mammu dzīvojam Ķekavā, ar mums dzīvo omīte, viņa nestaigā. Mamma strādā un rūpējas par omi un mums. Es mazgāju mājās traukus. Mācos 3. klasē. Mācos spēlēt bungas un sportoju. Es vēlētos dāvanā riteni, lai varētu paspēt no skolas uz mūzikas skolu un tad uz treniņu. Vecajam ritenim saplīsa bremzes un nokrita pedālis, ritenis ir galīgi sarūsējis un man par mazu.

Nora un Toms Martinsoni, Gaismas iela 8 – 30, Ķekava, Ķekavas novads, LV-2123 (tālrunis 28768453)

Dāvanā planšetdatoru

Mani sauc Aldis Šimkus, man ir 13 gadi. Mūs audzina tētis. Es dāvanā vēlētos planšetdatoru. Es kādam varētu uzdāvināt skrituļslidas, 38.–39. izmērs.

Aldis Šimkus, Bēnes iela 31a, Auce, Auces novads, LV-3708