Piektā daļa (18%) Latvijas nodarbināto iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka viņu personīgais atalgojums pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājies (12% – nedaudz samazinājies; 6% – būtiski samazinājies), liecina TNS sadarbībā ar raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.
Turpretī 30% Latvijas nodarbināto iedzīvotāju norādījuši, ka viņu darba samaksa gada griezumā ir palielinājusies (5% – būtiski palielinājusies; 25% – nedaudz palielinājusies). Bet 49% respondentu norāda, ka atalgojuma apmērs palicis nemainīgs.
Savukārt ERGO veiktā Baltijas drošības indeksa pētījuma dati atklāj, ka Baltijas valstu iedzīvotāju vidū latvieši jūtas visnedrošāk par savu darbu – 56% iedzīvotāju pauž bažas par varbūtību to zaudēt. Kā liecina pētījums, par darba zaudēšanu un nespēju atrast citu darbu baidās 52% Lietuvas un 49% Igaunijas iedzīvotāju.
Saskaņā ar ERGO drošības indeksa rezultātiem, visās trijās Baltijas valstīs bailes zaudēt darbu dominē sieviešu vidū. Turklāt visās Baltijas valstīs par darba zaudēšanu valsts sektorā bažījas ievērojami vairāk darbinieku nekā privātajā sektorā. Sevišķi izteikta šī starpība ir Igaunijā, kur par darba zaudēšanu uztraucas tikai 45% strādājošo privātajā sektorā, bet 61% valsts sektorā. Latvijā darba zaudēšana uztrauc 65% publiskajā sektorā strādājošo, bet 56% privātajā. Turpretī Lietuvā tieši valsts sektora darbinieki jūtas drošāk par savām darba vietām.
Jāatzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā visnedrošākie par savām darba vietām ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt Latvijā par to visvairāk uztraucas jauni cilvēki – personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā Latvijā divas trešdaļas jauniešu baidās zaudēt savas pašreizējās darba vietas. Salīdzinājumam – Lietuvā to ir tikai 41%, savukārt Igaunijā – 32%.
«Bažas un nedrošība par savu darbu daudziem iedzīvotājiem Baltijas valstīs daļēji var būt saistītas ar faktu, ka viņiem nav pietiekamu ietaupījumu, kas sniegtu iespēju kādu laiku dzīvot komfortabli arī bez ienākumiem no regulāras algas, turklāt būtiski nepazeminot savu un ģimenes dzīves līmeni. Cits iemesls varētu būt arī tas, ka daļa iedzīvotāju nejūtas pārliecināti par savām spējām un prasmēm, kas viņiem ļautu sekmīgi konkurēt darba tirgū. Tajā pašā laikā, kā rāda pētījums, tikai trešdaļai latviešu, 40% lietuviešu un 39% igauņu saistībā ar darbu un karjeru ir plāni vismaz diviem gadiem uz priekšu. Taču tieši pastāvīga sevis pilnveidošana un pašpārliecības nostiprināšana profesionālajā jomā un karjerā ir katra paša ziņā,» spriež ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs.
