Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.
Šo likumu atbalstīja 56 koalīcijas deputāti, pret bija 13 opozīcijas parlamentārieši. Vēl 28 deputāti, tostarp "Saskaņas" pārstāvji, Solvita Āboltiņa (V), Edvards Smiltēns (V), Māris Kučinskis (ZZS) un Artis Rasmanis (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), šogad saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme noteikta likumā par valsts sociālo apdrošināšanu.
Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.
FM norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociāla rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.
Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, papildu ieņēmumi nākamgad plānoti 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.
Solidaritātes nodokļa likuma mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot valsts pamatbudžeta ieņēmumus iedzīvotāju sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas pieaugošo vajadzību finansēšanai.
Izskatot priekšlikumus šim likumprojektam, Saeima noraidīja opozīcijas deputāta Mārtiņa Bondara (LRA) ierosinājumu pārdēvēt solidaritātes nodokli par vienotības nodokli. Tāpat noraidīts Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Saeimas deputāta Andra Siliņa (ZZS) ierosinājums noteikt, ka puse no iekasētā nodokļa summas jānovirza senioru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidei.
Ieceri par solidaritātes nodokli iepriekš ļoti kritizēja uzņēmēju organizācijas, solot pat vērsties Satversmes tiesā. Ja Saeima neieklausīsies uzņēmējos un atbalstīs solidaritātes nodokļa ieviešanu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pret šādu lēmumu vērsīsies Satversmes tiesā, aģentūrai LETA iepriekš teica LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. LDDK norāda, ka solidaritātes nodokļa ieviešanas gadījumā samazināsies Latvijas uzņēmumu konkurences spēja starpvalstu tirgū, īpaši augstas pievienotās vērtības sektoros. Tāpat organizācija min vēl daudzus iebildumus pret šo priekšlikumu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepriekš pauda, ka FM ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepriekš norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana bija neprognozēts solis, kas tika sperts vien budžeta veidošanas laikā, bet jaunu un neprognozētu darbaspēka nodokļu ieviešana neveicina tautsaimniecības izaugsmi.
Savukārt telekomunikāciju operators "Lattelecom" solidaritātes nodokļa dēļ apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.
