Ar spēcīgu viedokli par bēgļu jautājumu Latvijā dalījusies PAFI (Peace Ambassadors for Iraq) priekšēdētāja Harita Tohme.
Tuvo Austrumu bēgļu krīze šobrīd ir viens no aktuālākajiem ES iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Lai arī Latvija stāv nomaļus no lielajiem bēgļu tranzīta ceļiem un pagaidām saskaras ar relatīvi nelielu cilvēku skaitu, kas šeit ir ieradušies un lūguši patvērumu šis jautājums jau ir izraisījis visplašāko rezonansi sabiedrībā.
Viedokļi ir duāli. Kamēr daļa cilvēku uzskata, ka bēgļiem jāpalīdz, citu attieksme ir noraidoša vai nenoteikta.
Savā ziņā tas ir saprotams. Latvija nav tik pārtikusi kā bagātākās ES valstis, turklāt tā pati vēl nesen piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi, kuras rezultātā daudzi cilvēki bija spiesti izbraukt no valsts. Te, izrādās, jāuzņem un pirmajā laikā arī jāpalīdz iebraucējiem no citurienes, kuriem klājies vēl grūtāk. Loģiski, ka gan politiķi, gan iedzīvotāji aizdomājas par to, kādu papildus slogu valsts budžetam varētu uzkraut daži simti vai pat tūkstoši bēgļu gadījumā, ja Tuvo Austrumu krīzei neizdosies atrast ātru risinājumu. Negribētos domāt, ka situācija līdz tam nonāks, taču, ja neizdosies iedibināt mieru un kārtību Irākā, Sīrijā, Afganistānā bēgļu straumes turpināsies.
Šī iemesla dēļ svarīgākais būtu cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Respektīvi, ES politiskās dienas kārtības pirmajā punktā jānorāda, ka efektīvākais bēgļu jautājuma risinājums saistāms ar miera un stabilitātes iedibināšanu karadarbības skartajās zonās Tuvajos Austrumos un vispirms jau Irākā. Tam būtu nepieciešams starptautisks atbalsts un ES ieinteresētība krīzes risināšanā. Latvija, piemēram, varētu būt viena no tām ES valstīm, kas uz Irāku nesūtītu sapierus un militāros instruktorus, bet miera vēstnešus - diplomātus un politiķus, kas sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām, vietējo varu, sabiedriskajām organizācijām, ES un ANO institūcijām darītu visu, kas nepieciešams, lai Irākas etniskie un politiskie grupējumi rastu izlīgumu un vienotos par sadarbību.
Līdztekus tam, protams, jādomā par efektīvu migrācijas un bēgļu uzņemšanas politiku. Šajā jomā daudzas darbības diemžēl notiek ar novēlošanos. Tā, piemēram, Latvijas amatpersonas tikai pirms dažām dienām paziņoja, ka uz Grieķiju un Itāliju – valstīm, kurās iebraukušos bēgļus daļēji uzņems arī Latvija, tiks nosūtīti patvēruma meklētāju atlases kritēriji un sakaru virsnieks, kas kontrolētu to izpildi.
Kādi ir Latvijas akceptētie bēgļu atlases kritēriji? Paredzēts, ka valstī varētu tikt uzņemtas ģimenes ar bērniem, turklāt vienam ģimenes loceklim obligāti būtu jāpārvalda kāda no lielākajām Eiropas valodām, piemēram, angļu, vācu vai franču. Tāpat patvēruma meklētājiem vēlama atbilstoša izglītība un personu apliecinoši dokumenti.(1)
Jau iepriekš tika uzsvērts, ka imigrācijas dienesti rūpīgi sekos tam, lai bēgļi spētu integrēties sabiedrībā, iekļauties darba tirgū un neapdraudētu valsts drošību un tradīcijas. Šī iemesla dēļ ceļam uz Latviju jābūt slēgtam, piemēram, tām personām, kurām ir vairākas sievas.(2)
Tiktāl viss būtu saprotams, apsveicams un atbalstāms. Domājams, ka laika gaitā bēgļiem izvirzīto kritēriju saraksts tiks papildināts un precizēts līdzīgi, kā tas notiek ar citiem valsts normatīvajiem aktiem. Bažas izraisa vienīgi tas, vai atbildīgajām iestādēm un amatpersonām izdosies pietiekami operatīvi apzināt situāciju un realizēt tām izvirzītos mērķus.
Būsim atklāti. Latvijā nav daudz Tuvo Austrumu valodu pratēju, etnologu un drošības speciālistu, kas pietiekami labi orientētos ieceļotāju tradīcijās, pārzinātu viņu dzīvesveidu, mentalitāti, domāšanu, izcelsmes valstu ģeogrāfiju. Jau pašlaik daudzi patvēruma meklētāji cenšas izmantot ES imigrācijas dienestu naivumu un neinformētību. Vien tas, ka lielākā daļa iebraucēju uzdodas par bēgļiem no Sīrijas liek aizdomāties par to, ka dažu biogrāfijas varētu būt sadomātas. Varbūt tāpēc, ka uzdošanās par Sīrijas valstspiederīgo šķiet drošākā biļete iekļūšanai ES, varbūt arī tāpēc, ka ir kādi pagātnes grēki, kurus ieceļotāji cenšas noslēpt.
Iespēja, ka ES uzņemto bēgļu vidū varētu būt arī islāma teroristisko grupējumu pārstāvji, protams, pastāv. Nedomāju, ka būtu lieki jābaida sabiedrība, kā to dara daži dzeltenīgi mediji, kas bijušos vai esošos islāma teroristus, kas iebraukuši Eiropā, uzdodoties par bēgļiem, lēš jau simtos un tūkstošos, taču atsevišķi gadījumu bija un būs.
Vēl nesen viens bijušais terorists, kas ES centies nokļūt kopā ar bēgļu straumi, aizturēts Itālijā.(3) Šī iemesla dēļ drošības jautājumiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi iebraucēji ES mēģina iekļūt ar viltotiem dokumentiem, pašsacerētām biogrāfijām un nepārliecinošiem stāstiem par politiskajām vajāšanām dzimtenē.
Man un kolēģiem ir sanācis daudz tikties ar ES nokļuvušiem patvēruma meklētājiem. Iztaujājot šos cilvēkus, nācies saskarties ar daudzām dīvainībām. Piemēram ar to, ka cilvēki nerunā savas dzimtās vietas valodā, dialektā. Neko nezina par savas dzimtās vietas vēsturi un ievērojamākajiem cilvēkiem, kas no turienes ir nākuši. Sastapti cilvēki, kas uzdodas esam no Sīrijas, taču vislabāk pārvalda krievu valodu, nevis kādu no arābu vai kurdu dialektiem. Ir satiktas personas, kas spēj nosaukt savus senčus teju vai līdz septītajai paaudzei un ir nepatīkami pārsteigtas, kad atrodas kāds, kas spēj pateikt, ka cilvēki ar šādiem vārdiem un uzvārdiem nekad nav dzīvojuši tajās vietās, kuras viņi uzdod par dzimtajām. Viņiem bija šķitis, ka ES viņu stāstīto neviens nespēs pārbaudīt.
Negribētu teikt, ka visi šie cilvēki ir bijušie teroristi vai noziedznieki. Daudzi melo ekonomisku apsvērumu pēc. Norādot citu dzimteni un, uzdodoties par izbraucējiem no karadarbības skartajiem reģioniem, daudz vieglāk saņemt bēgļa statusu.
Austrumu pasaule ir plaša, sarežģīta un daudzveidīga. Iepazīt visas tās nianses ir grūti. Šī iemesla dēļ gribētos cerēt, ka Latvijas amatpersonas, paļausies ne vien uz bēgļu stāstīto bet arī uz pieredzējušu ekspertu padomiem. Savu ieguldījumu šajā procesā vienmēr ir gatava sniegt arī mūsu organizācija. Mūsu primārais mērķis ir bēgļu straumi un karadarbību Tuvajos Austrumos apturēt. Kamēr tas nav izdevies gribam sniegt palīdzīgu roku gan karadarbībā cietušajiem, gan arī valstīm, kuras vardarbības upuriem piedāvā jaunu dzīvi un jaunas iespējas līdz viņu izcelsmes valstīs iestājas miers un viņi var atgriezties savā dzimtenē. Kopīgi darbojoties šo mērķi sasniegt būs vieglāk.
1/ http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/583173-drizuma_latvija_uz_eiropas_dienvidvalstim_nosutis_beglu_atlases_kriterijus
2/ http://skaties.lv/latvija/sabiedriba/latvija-netiks-uznemti-begli-kuriem-ir-vairakas-sievas/
3/ http://www.delfi.lv/news/world/other/italija-aiztur-teroristu-kurs-ieradies-kopa-ar-begliem.d?id=46690839
