Oficiāli reģistrēto seksuālās vardarbības gadījumu skaits ir ļoti mazs, tāpēc mēs atļausimies apgalvot, ka tas ne tuvu mums nevēsta par patieso bērnu skaitu, kas Latvijā cieš no seksuālās vardarbības.
Tā centra pret vardarbību Dardedze ekspertiem ļauj apgalvot gadiem ilgā pieredze vardarbības novēršanā un pētījumi par seksuālo vardarbību gan Latvijā, gan pasaulē. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada pirmajos sešos mēnešos uzsākts par trešdaļu mazāks skaits kriminālprocesu par seksuālo vardarbību pret bērniem, izvarošanu, pavešanu netiklībā un citiem noziegumiem. «Ierosināto lietu skaits diemžēl ne tuvu neatspoguļo reālo vardarbības gadījumu skaitu,» uzsver Dardedzes konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.
Rāda pētījumi, noklusē statistika
Pētījumi liecina, ka apmēram 20 procenti bērnu Eiropā saskaras ar kādu no seksuālās vardarbības formām. Lai arī Latvijā sistemātisku pētījumu trūkst, jaunākais no tiem, ko veikusi Pasaules Veselības organizācija, rāda, ka seksuālajai vardarbībai pakļauti desmitā daļa bērnu. «Tie būtu 35 000 bērnu visā Latvijā, kas savas dzīves laikā saskārušies ar seksuālo varmācību, kas ir ļoti liels skaits bērnu,» uzsver Agnese Sladzevska, Dardedzes speciāliste. Tajā pašā laikā policijā gada laikā tiek ierosināti tikai aptuveni 100 kriminālprocesi par seksuāla rakstura noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, kas ir vien daži procenti no, iespējams, reālā noziegumu skaita. 2015. gada dati turklāt parāda, ka ierosināto lietu skaits ir par trešdaļu mazāks nekā pērn tādā pašā laika sprīdī. Vai tas nozīmē, ka vardarbība pret bērniem samazinās? Visticamāk, nē, uzskata eksperti, kuri vakar pulcējās Dardedzes organizētā gada sapulcē par seksuālās vardarbības novēršanu pret bērniem. Bet kas tad notiek realitātē – kāpēc šogad, piemēram, lietu skaits par pavešanu netiklībā ir trīs reizes mazāks nekā pērn, bet lietu par pornogrāfisku materiālu demonstrēšanu bērniem vispār sarucis līdz trim lietām (pērn 13 lietas pusgada laikā).
Vairākums seksuālas izmantošanas gadījumu ilgstoši tiek noklusēti un paliek neatklāti, lai gan teju 80 procentos gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, kuru policijai būtu viegli noskaidrot. «Pētījumi apliecina – atklāto gadījumu skaitam ir jābūt lielākam, taču mēs neieraugām un neievērojam šo vardarbību,» saka L. Balode, «seksuālajai vardarbībai ir vairākas formas, un divās no tām varmāka bērnam pat nepieskaras, un, ja kāds uzklausa bērnu un nesaprot, kas ir seksuālā vardarbība, viņš bērna stāstījumā šos trauksmes signālus var nepamanīt.»
Tikumības bubulis
Veicot pētījumu, vai un kā vecāki ar bērniem runā par vardarbību, tikai trešdaļa pieaugušo atzina, ka to dara paši, bet arī tie, kuri runā par seksuālo vardarbību, runā par «briesmām no svešinieka», lai gan, kā eksperti uzsver, 80 procentos gadījumu pāridarītājs ir pazīstams vai pat tuvs cilvēks. Seksuālā vardarbība tiek atklāta novēloti vai netiek atklāta arī tāpēc, ka pieaugušie, kuri ir līdzās bērnam, nav pietiekami zinoši, lai vardarbību atpazītu, un nav pietiekami drosmīgi, lai rīkotos bērna labā. «Runāšanu par seksuālo vardarbību pašlaik sarežģī pārprasti lietotais tikumības jēdziens jeb «tikumības bubulis», kas skolotājiem un vecākiem rada šķēršļus un ļauj legāli par vardarbību, īpaši seksuālo, vispār nerunāt,» stāsta A. Sladzevska. Ar bērniem un jauniešiem ir jārunā par seksuālo vardarbību un tās riskiem.
«Kad mēs uzdodam jautājumu, kam ar bērniem par šīm tēmām jārunā, atbilde ir – profesionālim. To saka skolotāji, to saka psihologi, to saka sociālie darbinieki. Mēs vēlētos uzsvērt, ka profesionālim jābūt ikvienam no mums, kas ikdienā strādā ar bērniem, visiem mums jābūt pietiekami gudriem, lai zinātu un atpazītu seksuālās vardarbības pazīmes,» ir pārliecināta L. Balode.
Pētījumi arī apliecina: ja laikus nav pamanīta seksuālā vardarbība, bērns par to sāk runāt vidēji pēc 13 gadiem, kad jau sasniedzis pusaudža vai pieaugušā vecumu. Tad iedomāsimies, kā pārciesta seksuālā vardarbība ietekmējusi viņa attīstību un attiecības ar pasauli.
Bērna labā
Dardedzes juriste Laura Ceļmale norāda, ka seksuālās vardarbības upuri ir īpaši neaizsargāti, jo šis tā sauktais «klusais noziegums» ir ar lielu noslēpumu. Šādu noziegumu atklāšanā svarīgi ir pierādījumi, taču juriste aicina atcerēties, ka tikai desmit procentos seksuālās vardarbības gadījumu pret bērnu ir medicīniska rakstura pierādījumi un tikai piecos procentos gadījumu tos reāli var izmantot kā pierādījumus tiesā. «90–95 procentos gadījumu galvenā nozīme ir bērna liecībai,» saka speciāliste, tāpēc ir ļoti būtiski, kā, kad un kādos apstākļos mēs bērnu uzklausām. Ekspertu secinājums: diemžēl Latvijā dažādu iemeslu dēļ joprojām bērni tiek pakļauti vairākkārtējām iztaujāšanām (lai gan formāli pratināšana ir tikai viena – visbiežāk), un notiek bērna atkārtota traumēšana. «Un tas viss notiek tā procesa laikā, ko saucam par palīdzēšanu bērnam,» saka L. Balode. «Katrs prasa bērnam savu uzdevumu ietvaros, kas ar tevi notiek, precizē lietas apstākļus un tā tālāk, taču uzmanības centrā būtu jābūt nevis procesiem, bet bērnam un viņa interesēm,» norāda L. Ceļmale. Lai mainītu šo situāciju, Dardedze sākusi diskusiju par Bērna mājas idejas adaptēšanu un ieviešanu Latvijā, sekojot citu valstu piemēram, kas būtu nevis iestāde, bet vieta, kur bērnu iztaujātu vienreiz un visi speciālisti darītu to kopā ar novērošanas istabas palīdzību un psihologa klātbūtnē.
Seksuālā vardarbība
Sāktie kriminālprocesi par seksuālo vardarbību pret bērniem
2015. gada sešos mēnešos kopā: 51
Izvarošana 6
Seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu 13
Seksuāla vardarbība 17
Pavešana netiklībā 9
Pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās 3
Pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana 3
Avots: Valsts policija
