Latvijas slimnīcās katru nedēļu nonāk vairāki desmiti cilvēku, kuriem tiek noteikta diagnoze insults. Slimnīcās, kurās ir insulta vienības, tiek izmantotas visas mūsdienu ārstēšanas iespējas, ir pieejama plaša diagnostika, tomēr viens no izšķirošajiem momentiem ir laiks – savlaicīga insulta simptomu pazīšana un vēršanās pēc medicīniskās palīdzības tieši nosaka ārstēšanas rezultātu, norāda mediķi.
Rīgas Austrumu slimnīcas insulta vienības vadītāja Biruta Tilgale stāsta, ka insultam īpaši raksturīgi pēkšņi vai strauji attīstījušies smadzeņu bojājuma simptomi, kas var izpausties dažādi, jo ir saistīti ar bojājuma novietojumu un plašumu. Pacients, kuram sācies insults, jāizmeklē un jāsāk ārstēt tūlīt. Kavējoties ir lielāka varbūtība, ka smadzeņu bojājums būs paliekošs un būs augstāks invaliditātes vai pat nāves risks.
Pacientam, iespējams, ir insults, ja viņš izjūt vienu vai vairākas pazīmes: pēkšņs nejutīgums, vājums vai nespēks sejā, rokā vai kājā, jo īpaši vienā ķermeņa pusē. (Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu – rodas nespēks, notirpums un nejutīgums rokā un kājā. Vienā sejas pusē acs un mutes kaktiņš noslīd uz leju); pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto (valodas traucējumi var izpausties kā nespēja runāt, kas neietekmē spēju saprast citu teikto, bet arī kā nespēja saprast citu teikto un saprotami izteikties); pēkšņi redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm, redzes dubultošanās; pēkšņas grūtības staigāt, reibonis, līdzsvara un koordinācijas zudums; pēkšņas spēcīgas galvas sāpes bez iepriekšēja iemesla. Ja pamana jebkuru no šīm pazīmēm, nekavējoties jāizsauc neatliekamās palīdzības brigāde.
Pacientu biedrība Parsirdi.lv, šogad īpašu uzmanību pievēršot insulta profilaksei, norāda, ka insultu iespējams novērst, laikus pamanot un ārstējot riskus – augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni, mirdzaritmiju, diabētu, mikroinsultu, depresiju. Ne mazāk svarīga loma insulta profilaksē ir veselīgiem dzīves paradumiem, sākot ar veselīgu uzturu un beidzot ar regulārām fiziskām aktivitātēm un smēķēšanas atmešanu. «Ja jums ir diagnosticēts kāds no šiem riskiem vai par to liecina paša novērojumi, piemēram, viens no riskiem ir aptaukošanās, jākonsultējas ar ārstu par profilakses pasākumiem un ārstēšanu, kas var samazināt insulta risku,» uzsver biedrības vadītāja Inese Mauriņa. Diemžēl insults ik dienu Latvijā paņem septiņu cilvēku dzīvību, kas ir ievērojams skaitlis. Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstība ar insultu nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Sievietēm insulta risku samazina
