Apkopojot datus par pacientiem, kuri Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tiek nogādāti pēc traumu gūšanas savās darbavietās, mediķi prognozē, ka to skaits šogad varētu būt nedaudz mazāks, lai arī kopumā skaitlis joprojām ir augsts. Šogad līdz 15. novembrim Rīgas Austrumu slimnīcā nogādāti 287 cilvēki, 2014. gada 12 mēnešos tie bija 356. Lielākajā daļā gadījumu jeb 80 – 90% pacientu palīdzību saņēma stacionārā Gaiļezers, pārējie stacionāra Biķernieki acu traumu punktā, vai Apdegumu centrā.
„Neskatoties uz atkārtotiem ārstu brīdinājumiem par nepieciešamību ievērot darba drošības noteikumus, pat elementārākie no tiem tiek regulāri pārkāpti,” norāda Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs, „rezultātā pacientu plūsma pēc darbā gūtām traumām saglabājas augsta gadu no gada. Traumu smaguma variē no viegliem virspusējiem ievainojumiem, līdz pat smagām dzīvību apdraudošām politraumām, kuru ārstēšanā ir jāiesaistās multidisciplinārām ārstu komandām – traumatologiem, ķirurgiem, mikroķirurgiem, neiroķirurgiem, reanimatologiem u.c.” Viņš arī uzsver, ka liela daļa darba traumu joprojām tiek gūtas alkohola reibumā, vai nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas.
Arī nesen slimnīcā tika nogādāts pacients, kurš darbā ar atkritumu šķirošanas iekārtu guvis smagu traumu. Traumas rezultātā apakšdelms tika atrauts elkoņa līmeni, kā arī gūts apakšdelma kaula lūzums. Mikroķirurģijas centra ārsta Ervīna Lavrinoviča vadībā pacientam tika veikta apakšdelma replantācija. Pēc operācijas vīrietis vairākas dienas atradās Intensīvajā terapijas klīnikas ārstu uzraudzībā. Pašlaik pacienta stāvoklis vērtējams kā stabils. Ārsti norāda, ka pēcoperācijas posms norit veiksmīgi, tomēr rehabilitācija būs ilga un jušana atjaunosies lēnām. Galvenais šādu operāciju mērķis ir atjaunot cilvēkam spēju atgriezties darba tirgū.
Traumu gūšanas iemeslus var iedalīt trīs nosacītās grupās – lielākā daļa tiek gūtas darba vides specifikas dēļ – darbs augstumā, tranšejās, ar sprādzienbīstamiem mehānismiem vai vielām, mehānismiem ar augstu potenciālo traumatismu utml., otrā grupa ir darbs ar riskiem – policisti, ugunsdzēsēji, glābēji, pastnieki, kuriem uzbrūk suņi, vai sabiedriskā transporta kontrolieri, kuriem uzbrūk aizturētie pasažieri, un trešā grupa ir darba traumas, kas gūtas neievērojot darba vides ergonomiku, visbiežāk nepareizi ceļot, pārvietojot smagumus, arī ilgstoši atrodoties vienā piespiedu pozā utml.
Mediķi atkārtoti aicina cilvēkus ievērot visus darba drošības noteikumus un neļauties rutīnai, lai saglabātu savas darba spējas un turpinātu pilnvērtīgi dzīvot. Nereti pēc negadījumiem darbā ārstēšanās process ir sarežģīts un tam seko ilgstoša rehabilitācija, bet gūtās traumas ir radījušas sekas, kas pēcāk cilvēkiem liek būtiski pārkārtot savu dzīvi.
