Sociālajā tīklā facebook kāda sieviete dalījusies ar savu stāstu par to, kā vāc atkritumus aiz citiem, bet sarūgtināta, saņemot nosodījumu, norādot: " Ja dvēselē atkritumi, tad nav brīnums, ka sadzīves mēslus mierīgu sirdi nometam dabā."
"Tas nav mana ciema fenomens. Diemžēl, lai kādā Latvijas pusē tu ieej mežā, aina ir līdzīga – kāds atstājis savus atkritumus. Ar suņiem mīlu ilgi klīst pa meža takām, jo patīk domāt, patīk sarunāties ar kādu gudru cilvēku, varbūt tas ir Boss, bet šīs sarunas nevedas, ja domas apstājas pie takas malā nomestajām bundžam, pudelēm, pamperiem – visa sadzīves mēslu spektra.
Tā mēs reizi nedēļā staigājam ar atkritumu maisu, cerot, ka būs labāk. Bet NAV, jo pēc nedēļas notikusi dekorāciju maiņa – citas bundžas, citas pudeles, citi pamperi utt. Parasti savācam vienu RIMI maisu, šodien tādu bija trīs, labi, ka divi paši mētājās ceļa malā un bija izmantojami.
Uz takas ar Loti satiekam kundzi ap 50. Kāpēc es to darot? Man patīk staigāt un neskatīties uz mēsliem. Suns jau arī mēslojot. Saku – uzlīst lietus, suņa mēsls izšķīst un šeit ir mežs, ja suns nokārtojas uz takas, tad to savācu, bet šī bundža šķīdīs gadus 300. Viņu tas netraucējot. Domājam iet katra savu ceļu, bet tante nāk no pakaļas un bubina, ka suns bez siksnas un d ... zem egles. Pagriežos un piedāvāju, lai palīdz aiznest vismaz vienu maisu līdz ciema atkritumu urnām.
Kundze ieslēdz piekto ātrumu un pazūd. Kaut kā tiekam līdz stadionam, kur stāv lielā, zaļā miskaste. Klāt ir nākamais tantuks – ar kādām tiesībām es savus atkritumus metu stadiona vajadzībām domātajā kastē? Saukšot pašvaldības policiju. Novēlu viņai veiksmi un ejam ar Loti mājās. Pie sevis domāju, nu kam man to vajag? Divas stundas lasīt mēslus, lai mēslus vēl arī klausītos? Pie tam – nekas jau nemainās, varbūt kāds vēl ņirdz aiz stūra par tādām muļķēm, kas vāc viņa nomestās pudeles un bundžas?
Varbūt tiešām muļķe un tas ir jābeidz, jo kāda tante izsauks policiju un būs man atkal ātrais kredīts jāņem, lai sodu nomaksātu, jo velku “savus” atkritumus uz smalko stadiona miskasti, tāpēc, ka trīs maisus līdz ciema novietnei tik tiešām bija ļoti grūti aiznest.
Foto ir vietas, kur atkritumi ir man līdz ceļgalam – tas ir skaistais meža ceļš, kas ved no “Romantikas” līdz ūdens tornim, jo mazdārziņos maksāt par atkritumu izvešanu, ja blakus ir mežs, taču ir gauža izšķērdība!!! Inčukalna novads Citādi Vangaži. Un tāda skumja atziņa - Ja dvēselē atkritumi, tad nav brīnums, ka sadzīves mēslus mierīgu sirdi nometam dabā – lai gremo savus simts gadus."
