Viltīgi manipulējot ar militārās diplomātijas terminiem, NATO arvien palielina savu klātbūtni Austrumeiropā, un drīzumā arī Latviju gaida papildinājums klātesošo sabiedroto spektrā – Baltijas valstīs ieradīsies britu karavīri.
NATO 1997. gada līgums ar Krieviju – Pamatakts par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju – esošajā un paredzamajā drošības vidē liedz Centrālajā un Austrumu Eiropā papildus izvietot «pastāvīgus un nozīmīgus kaujas spēkus». Līguma slēdzēji apņēmušies «novērst potenciāli bīstamu konvencionālo spēku veidošanu saskaņotajos reģionos Eiropā». Tātad nekādas jaunas bāzes. Taču šobrīd abas puses vairs tikai formāli pieturas paktā ietvertajām norunām, un abas arī apzinās, ka tiek pārkāpts šīs nebruņošanās norunas gars.
Formula: aizbrauc-atbrauc
Šobrīd Latvijā rotācijas ietvaros uzturas ASV un Vācijas karavīri. Tas nozīmē, ka viņi atbrauc, ilgāku laiku šeit uzturas – mācās, strādā, atpūšas, tad sapako savas mantas, ieročus un brauc projām, bet viņu vietā jau pavisam drīz ierodas nākamās vienības. Formāli karavīri citi, bet armija tā pati.
Drīzumā šai kompānijai pievienosies arī briti. Ieguldījumam kolektīvajā drošībā ir arī citi Apvienoto Karalisti interesējoši aspekti. Divpusējo attiecību veicināšana ar Vāciju un attiecību uzturēšana ar ASV. Protams, arī Lielbritānija šobrīd nodarbojas ar ekvilibristiku militārajā diplomātijā. BBC, atsaucoties uz avotu aizsardzības ministrijā, vēsta, ka briti Baltijā atradīsies 90% laika un tā būs ilgstoša klātesamība, nevis pastāvīga palikšana. Latviešu valodā pat grūti iztulkot, ar ko persistent (pastāvīgs) atšķiras no permanent (pastāvīgs). Baltijas valstīs tikšot izvietoti 100 britu karavīru. Šāds solis kaitinās Krieviju, taču mazskaitlīguma dēļ neizraisīs trauksmi un pārmetumus par jaunu militāru bāzu izvietošanu Austrumeiropā. Prognozes piepildījās ātri. Britu aizsardzības sekretāra Maikla Fallona oficiālais paziņojums tika publiskots 8. oktobrī, kad NATO dalībvalstu aizsardzības ministri pulcējās sanāksmē Briselē. Kremlis reaģēja nekavējoties.
Kremlim kreņķis
Skaitliski simboliskā angļu karaspēka izvietošana Baltijas valstīs Maskavā novērtēta kā NATO infrastruktūras pietuvošanās Krievijas robežām.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis: «Sadomātais iemesls par it kā Krievijas radītajiem draudiem droši vien ir tā kamuflāža, ar ko tiek piesegti plāni par tālāku NATO ekspansiju mūsu robežu virzienā.» Un šāda rīcība izraisot atbildes soļus «nepieciešamā līdzsvara atjaunošanai». Tātad, jādomā, arī otrpus robežai tanku, helikopteru un karavīru kaudzes pretēji paktā noteiktajam tikai aug. Arī Krievijas mediji uzsver, ka vienību uzturēšanās laiks Baltijā nav noteikts, un šī formula ASV, Lielbritānijai un Vācijai ļauj izvairīties no Krievijas apsūdzībām par aukstā kara beigās slēgtās vienošanās pārkāpšanu.
Kamēr briti vēl tikai pošas uz mūsu pusi un nav arī zināms viņu precīzs sadalījums pa Baltijas valstīm, Latvijā ilgstoši klātesoši, bet ne pastāvīgi jau uzturas vairāk nekā 150 ASV karavīru no ASV 173. kājnieku brigādes 503. kājnieku pulka 1. bataljona. Aizsardzības ministrija vēsta, ka viņi ieradās jūnijā operācijas Atlantic Resolve ietvaros un uzturēsies šeit līdz novembrim. Pēc tam notiks nākamā rotācija. Amerikāņi piedalījušies starptautiskajās militārajās mācībās Saber Strike un Sudraba bulta, kā arī nacionālā mēroga mācībās kopā ar Nacionālo bruņoto spēku regulārajām un Zemessardzes vienībām. Savukārt oktobra sākumā Latvijā ieradās vairāk nekā 200 Vācijas karavīru vienība no Vācijas bruņoto spēku 37. mehanizētās kājnieku brigādes Saksijā. Atbrauca ar 20 kāpurķēžu un 15 riteņu tehnikas braucamajiem, uzreiz veicot pārvietošanās vingrinājumu. Šī vāciešu vienība paredzējusi šeit uzturēties līdz novembra vidum.
Latvieši uz Spāniju
Britu piebiedrošanās NATO ilgstošās klātbūtnes iniciatīvai iezīmēsies arī ar viņu kara lidmašīnu Typhoon atgriešanos Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā 2016. gadā. Bet šobrīd Latvijā strādājošo karavīru kompānija ir vēl krietni raibāka, jo sabiedrotie sabraukuši uz sapieru mācībām Detonators 2015. Piedalās 130 karavīru no septiņām valstīm – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Vācijas, Zviedrijas, Francijas – un, protams, arī Latvijas. Ādažu poligona kaimiņiem apkārtējās pašvaldībās tāpēc nākas pieciest lielus blīkšķus. Sprādzienbīstamie priekšmeti gan tiek meklēti un pētīti Cekulē – bijušo munīcijas noliktavu teritorijā, bet spridzina tos pamatā Ādažos.
Taču tā gluži nav, ka tikai citu valstu armijnieki Latviju izmanto kā mācību poligonu. Arī Latvijas karavīriem ir iespējas papildināt zināšanas ārzemēs, un tieši pašlaik 250 latviešu taisās uz Spāniju – lai pārbaudītu savas kaujas iemaņas biezi apdzīvotā vietā. NATO mācības Trident Juncture 2015 notiek vienlaikus astoņās valstīs. Lauka taktiskajā vingrinājumā piedalās vairāk nekā 36 000 karavīru. Atlantijas okeānā un Vidusjūrā – vairāk nekā 60 kara kuģu un zemūdeņu, bet debesīs lido vairāk nekā 140 kara lidmašīnu un helikopteru. Plašākās NATO militārās mācības kopš 2002. gada.
