Gripa ir akūta elpceļu infekcija, kuru grūti prognozēt. Tā nāk katru gadu, un katru gadu ir lielākas vai mazākas atšķirības, piemēram, epidēmijas sākums, intensitāte, ilgums, vairāk apdraudētās iedzīvotāju grupas, Neatkarīgajai saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova. Gripas apmērus nosaka gan cirkulējošie gripas vīrusi, gan laika apstākļi, gan iedzīvotāju, kuri ir uzņēmīgi pret vīrusa saslimšanu, īpatsvars sabiedrībā.
SPKC šonedēļ uzsācis gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringu, kura ietvaros regulāri sniegs datus par saslimušo iedzīvotāju skaitu. Informāciju epidemiologiem sniedz 74 ģimenes ārsti, 11 slimnīcu, 35 skolas un 36 bērnudārzi, kopumā aptverot 105 543 jeb 4,9 procentus Latvijas iedzīvotāju. Saslimstības datus attiecina uz 100 000 iedzīvotāju, iegūstot rādītāju, kas liecina par saslimstības gadījumu skaita pieaugumu vai samazinājumu un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu.
Gripa jau klejo
SPKC direktore Inga Šmate norāda, ka šogad netiek prognozēta kāda īpaša situācija, taču jāatceras, ka gripa Latvijā ir katru gadu un tās gaita nav prognozējama. Pagājušajā nedēļā reģistrēts viens gripas gadījums – pacientam, kas bija nonācis slimnīcā ar augšējo elpceļu saslimšanu, analīzēs atklāja gripas B tipa vīrusu. Tomēr šāds viens gadījums nenozīmē, ka sākusies gripas sezona. Parasti tā sākas decembrī vai janvārī uzreiz pēc skolēnu ziemas brīvlaika.
Lai gan epidemiologi atturas prognozēt, cik smaga varētu būt šāgada gripas epidēmija, tā noteikti garām Latvijai nepaies. Pagājušās sezonas gripas epidēmiju speciālisti vērtē kā vidēji smagu. «Pirmie pacienti ar gripai līdzīgiem simptomiem vērsās ģimenes ārsta praksēs decembra pirmajā nedēļā, un līdz janvāra sākumam tika novērota sporādiska gripas izplatība,» stāsta R. Nikiforova. Sporādiska nozīmē no gadījuma uz gadījumu, taču maksimālā saslimstība ar gripu Latvijā tika reģistrēta šāgada janvāra beigās februāra sākumā – 569,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Par epidēmiju tiek uzskatīta tāda gripas izplatība, ja tā sasniedz 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Epidēmija ilga no janvāra līdz pat aprīļa vidum. Visaugstākā saslimstība ar gripu, kā parasti, reģistrēta bērniem vecumā no pieciem līdz 14 gadiem un bērniem līdz četru gadu vecumam.
Citi vīrusa tipi
Virusoloģijas dati liecina, ka iepriekšējā sezonā Latvijā, līdzīgi kā Eiropas reģionā, cirkulēja galvenokārt divi A/H3 gripas vīrusi, no tiem dominējošs bijis A(H3N2) vīruss, stāsta epidemioloģe R. Nikiforova. No B tipa gripas vīrusiem dominēja B/Phuket/3073/2013like (Yamagata līnijas). Šie vīrusi nebija iekļauti sezonālajā pretgripas vakcīnas sastāvā Ziemeļu puslodei, līdz ar to vakcīnas efektivitāte pret šiem vīrusiem bija samazināta. Šie abi vīrusi ir iekļauti šīssezonas vakcīnas sastāvā. Latvijā vakcinācijas līmenis pret gripu bija zems – vakcinējušies tikai 0,63 procenti no iedzīvotāju skaita, bet vecuma grupā virs 65 gadiem – 2,9 procenti, liecina SPKC dati.
Vēl, runājot par pagājušo gripas sezonu, jāuzsver, ka kopējais slimnīcās ievietoto pacientu skaits bija ievērojami augstāks nekā iepriekšējā sezonā, taču, salīdzinot ar vairāku gadu novērojumiem, tas nepārsniedza vidējo līmeni. Visvairāk pacientu slimnīcā nonāca šāgada pirmajos divos mēnešos.
Pasargā no letāla iznākuma
Gripas sezonas laikā īpašu satraukumu rada nāves gadījumi no gripas radītajām komplikācijām, tā šāgada sākumā, nevēršoties laikus pēc palīdzības, nomira grūtniece. R. Nikiforova atzīst, ka nāves gadījumu uzskaite Latvijā uzsākta 2009. gada gripas pandēmijas laikā. Pagājušajā sezonā reģistrēti 39 nāves gadījumi saistībā ar gripas infekciju. Tas ir daudz lielāks mirušo skaits saistībā ar gripu nekā sezonu iepriekš (2013.–2014. gada sezonā reģistrēti pieci nāves gadījumi), taču mazāks nekā 2012.–2013. gada sezonā, kad reģistrēti 79 nāves gadījumi. «Salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, pagājušajā gripas sezonā visvairāk jeb 67 procenti no mirušajiem bija vecumā virs 70 gadiem un neviens nebija vakcinējies. Tomēr, kā uzsver I. Šmate, vakcinācija pasargā cilvēku no smagas gripas norises un letāla iznākuma.
Kā izplatās gripa?
• Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
• Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās: drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 °C; stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos (kaulu laušana); sauss klepus un rīkles iekaisums; sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula; izteikts nespēks, apetītes zudums.
Vai vakcinēties?
Epidemiologi īpaši iesaka vakcinēties:
• maziem bērniem
• veciem cilvēkiem
• pacientiem ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām
• cilvēkiem, kuriem ir novājināta imunitāte
• grūtniecēm
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
