Latvijā situāciju varētu raksturot tā: no vienas galējības otrā. Augsts pirmspensijas un pensijas vecuma sieviešu izglītības un nodarbinātības līmenis, bet zems vidējais mūža ilgums un slikta iedzīvotāju veselība. Turklāt šie pēdējie divi rādītāji ir vissliktākie Eiropas Savienībā. To atklāj Pasaules Bankas pētījums par aktīvās novecošanās izaicinājumiem.
Ar aktīvu novecošanos jāsaprot nevis ātrāka novecošanās, bet gan gatavošanās šim nenovēršamajam procesam ar aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un izglītošanos mūža garumā. Novecošanās procesus ietekmē daudz un dažādi faktori – kāda ir cilvēku veselība, izglītība, nodarbinātība, iesaistīšanās sociālās aktivitātēs. Visu šo faktoru kopums ļauj cilvēkiem pirmspensijas un pensijas vecumā dzīvot sociālā un materiālā labklājībā. Pasaules Banka secina, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā iedzīvotāju novecošanās (arī darbspējīgo un senioru īpatsvars) nav saistīta ar cilvēku dzīves ilguma pieaugumu, bet ar gados jauno iedzīvotāju skaita būtisku kritumu zemās dzimstības un emigrācijas dēļ. 40 procentu Latvijas sabiedrības jau ir vecumā virs 50 gadiem, un šī tendence turpināsies. Otrs būtisks secinājums par Latviju – zems paredzamais mūža ilgums, otrs zemākais rādītājs pēc Lietuvas.
Ja no darba izkrīt, atgriezties grūti
Pasaules Bankas ekonomiste Viktorija Levina norāda, ka Latvijai ir labi cilvēku virs 55 gadiem rādītāji – no visām 28 Eiropas Savienības valstīm Latvija ierindojusies devītajā vietā. «Tomēr mūsu pētījums arī parāda: ja jūs zaudējat darbu 55 gadu vecumā, kas tiek uzskatīts par pirmspensijas vecumu, darbu ir ļoti grūti atrast un vidējais bezdarba ilgums šīs grupas bezdarbniekiem ir divi gadi un ilgāk,» saka ekonomiste. Pētnieki uzskata: tas notiek tāpēc, ka valda negatīva attieksme un stereotipi pret gados vecākiem darbiniekiem un arī, visticamāk, nav pietiekami izvērtēts, vai darba vide ir atbilstoša cilvēkam šajā vecumā. No pētījuma izriet, ka augstā devītā vieta nodarbinātībā saistīta ar labajiem sieviešu nodarbinātības rādītājiem – tur Latvijai ir pat piektā vieta visā Eiropas Savienībā (vīriešiem – 14. vieta). Tāpat sievietes ir daudz aktīvākas sociālajā līdzdalībā, bet izglītības līmenis apsteidz pat attīstītākās valstis – Latvija ieņem augsto otro vietu.
Tomēr eksperti secinājuši, ka ir lielas atšķirības nodarbinātības rādītājos starp visaugstāk un viszemāk izglītotajām sabiedrības grupām – ja labi izglītoto sieviešu (tas attiecas arī uz vīriešiem, bet ne tik izteikti) vidū ir augsti nodarbinātības rādītāji, tad sieviešu vidū ar zemu izglītību nodarbinātības rādītāji – ļoti zemi (viszemākie Eiropā).
Slikta veselība
Neraugoties uz vairākiem pozitīviem atklājumiem, Latvijas situāciju būtiski aizēno veselības pieejamība un finansiālais nodrošinājums. To uzsver arī Pasaules Bankas eksperti, Latviju ierindojot pēdējā vietā. Nevienlīdzība veselības jomā ir ļoti augsta – Latvijā ir visaugstākais to cilvēku īpatsvars, kuru veselības aprūpes vajadzības nav piepildītas. «Latvijā ļoti zemā līmenī ir veselības rādītāji, vissliktākā situācija ir ar zobu aprūpi, iespējams, tas tāpēc, ka tā ir grūti pieejama,» secina pētnieki. Viņi uzsver arī to, par ko mēs paši Latvijā pēdējā laikā daudz runājam, proti, novēlotu daudzu saslimšanu atklāšanu.
Arī izglītībai un mācībām mūža garumā latvieši nav atsaucīgi. Salīdzinājumam – ja Zviedrijā pirmspensijas un pensijas vecumā mācās 58 procenti iedzīvotāju, Latvijā – tikai 19 procentu. Te, visticamāk, ir runa ne tikai par cilvēku interesi par mācībām, bet arī – vai ir piedāvājums, ko var izmantot seniori?
Ne tik nabadzīgi?
Interesants secinājums par nabadzību. Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem ir mazāk pakļauti nabadzības riskam. Augstākais nabadzības risks ir 15–19 gadu veciem cilvēkiem, kā arī iedzīvotājiem no 50 līdz 54 gadiem. Labklājības ministrs Uldis Augulis Neatkarīgajai saka: tas nav pārsteidzoši, jo Latvijā ir salīdzinoši augsts senioru nodarbinātības līmenis, kas senioriem neļauj nonākt nabadzības riskā (septītais augstākais Eiropā). Tomēr te jāņem vērā, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ir palikuši vieni un nestrādā un kuriem nav papildu ienākumu, ir daudz vairāk pakļauti nabadzības riskam. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, Labklājības ministrija tuvākā pusgada laikā gatavojas izstrādāt stratēģiju, kā situāciju uzlabot.
