Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdina par vairākiem ar nākamā gada budžetu saistītiem riskiem.
Nākamā gada budžets tiek plānots ar 3% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi. Latvijas Bankas prognozes rāda, ka IKP kāpums 2016.gadā būs zemāks par minētajiem 3%. Mazāks IKP nominālajā izteiksmē nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus arī budžetā, attiecīgi arī lielāku budžeta deficītu - nevis 1%, bet gan 1,3% no IKP. Tāpēc Latvijas Banka aicina neplānot vēl papildu izdevumus 2016.gada budžetā.
Rimšēvičs sacīja, ka nenoteiktības apstākļos satraukumu rada plāni atteikties no likumā noteiktās fiskālo risku rezerves veidošanas 2016.gadā. Fiskālo risku rezerve ir vērtējama kā budžeta drošības spilvens, kā drošības mehānisms, kas var tikt izmantots ārkārtas situācijas risināšanai. Saskaņā ar likumu tā būtu plānojama vismaz 0,1% apmērā no IKP. Drošības rezerves izveide Latvijā ir absolūta nepieciešamība, uzskata Latvijas Bankas prezidents.
Viņš atzīmēja, ka diemžēl arī šogad budžeta izstrādē netiks izmantota "nulles budžeta" pieeja, tas ir, joprojām netiek izvērtēts katrs iztērētais eiro.
Rimšēvičs pauda cerību, ka premjerministres izveidotā darba grupa budžeta vērtēšanai nebūs vienreizējs pasākums pāris mēnešiem, bet budžeta tēriņu lietderības izvērtēšana kļūs sistemātiska un regulāra. Rimšēvičs aicināja pēc iespējas ātrāk atsākt ekspertu darba grupas darbību jaunā statusā - Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā.
Kopumā vērtējot budžeta veidošanu, Rimšēvičs secināja, ka, neskatoties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, joprojām tērējam vairāk par nopelnīto, tā pasliktinot budžeta ilgtspēju tuvākā un tālākā nākotnē un uzkraujot šo nastu nākamajām paaudzēm.
Latvijas Bankas prezidents atzinīgi vērtēja valdības vadītājas un Finanšu ministrijas pozīciju nepiekrist lielākam budžeta deficītam par 1%. Vienlaikus Rimšēviča personiskais viedoklis ir, ka ģeopolitisko notikumu rezultātā "nebūtu nekāds grēks", ja 1% vietā deficīts būtu 1,3%, bet šo robežu gan nedrīkstētu pārsniegt.
Ir ļoti būtiski, lai netiktu dalīta nenopelnīta nauda, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
Kā ziņots, valdība vienojusies par vairākām nodokļu izmaiņām, lai nākamgad valsts budžetā nodrošinātu papildu ieņēmumus un lai atbalstītu iedzīvotājus ar mazākiem ienākumiem. Valdības apstiprinātie nodokļu politikas pasākumi nākamā gada budžetā papildus dos 232,8 miljonus eiro.
Rimšēvičs nekomentēja valdības izvēlētos risinājumus konkrētu nodokļu pārmaiņām, paskaidrojot, ka Latvijas Banka nekad nav komentējusi nodokļu kompozīciju un jautājumu par to, ko darīt ar vienu vai otru nodokli, jo tas ir valdības kompetencē. Tomēr viņš atzīmēja, ka nekādā gadījumā nebūtu vēlams celt pievienotās vērtības nodokli, un šī nodokļa palielināšana būtu uzskatāma par nacionālās drošības jautājumu.
Latvijas Bankas prezidents nekomentēja valdības lēmumu ieviest solidaritātes nodokli, vien paskaidroja: ja šāds nodoklis tiks ieviests, tad Latvijas Banka šo nodokli maksās. "Mēs solidarizēsimies. Ja tāds lēmums būs, tad mēs šo nodokli maksāsim," teica Rimšēvičs.
Solidaritātes nodoklis skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro. Finanšu ministrija skaidro, ka, ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Ieviešot jauno nodokli, nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto sociālo iemaksu daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs VSAOI. Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI, skaidro ministrijā.
