Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā paziņoja, ka miljonārs Ainārs Gulbis izvairās no nākšanas uz tiesu, un pieņēma lēmumu nolasīt viņa iepriekš tiesai rakstiski papildus iesniegtās liecības.
A. Gulbja rakstisko liecību nolasīšana nozīmē, ka tās turpmāk var tikt uzskatītas par pierādījumu krimināllietā. Tiesas lēmums nolasīt A. Gulbja rakstiskās liecības var tikt tulkots arī tā, ka aizstāvības pusei vairs netiks dotas iespējas uzdot jautājumus šim cietušajam.
Izvairās no tiesas
Pirms vairākiem gadiem A. Gulbis viesojās tiesas zālē, lai atbildētu uz prokuroru jautājumiem. A. Gulbis no tiesas zāles pazuda pavisam drīz pēc valsts apsūdzības pēdējā jautājuma. Aizstāvība A. Gulbim paguva uzdot jautājumus aptuveni divdesmit minūtes. Pa šo laiku liecības snieguši daudzi liecinieki un ir radušās būtiskas pretrunas starp A. Gulbja liecībām un citu liecinieku liecībām. Šā gada vasaras sākumā A. Gulbis tiesai iesniedza vēstuli ar norādi, ka viņš veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties Rīgas apgabaltiesas sēdēs t.s. Lemberga prāvā, un iesniedza arī rakstiskas papildu liecības uz 24 lapām.
Līdz šim prokurori aicināja nolasīt šīs liecības tiesas zālē, jo nevarot cerēt, ka A. Gulbja veselības stāvoklis uzlabosies. Tiesa tomēr turpināja saukt A. Gulbi uz liecību sniegšanu un pat piemēroja piespiedu atvešanu. Policisti, sastopot A. Gulbja īpašumu apsargus, secināja, ka A. Gulbis norādītajā dzīvesvietā neatrodas.
Pagājušo ceturtdien tiesa paziņoja savu lēmumu apmierināt prokuroru lūgumu nolasīt A. Gulbja rakstiskās liecības. Kā argumentus šādam lēmumam tiesnesis Boriss Geimans minēja A. Gulbim nosūtītos daudzkārtējos uzaicinājumus ierasties tiesā, kuri tikuši ignorēti. Tiesa nonākusi pie secinājuma, ka miljonārs «izvairās no tiesas» un tādējādi Kriminālprocesa likuma 501. panta kārtībā cietušā rakstveida liecības esot likumīgi nolasīt tiesas zālē. B. Geimans uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz judikatūru – diviem Augstākās tiesas Senāta nolēmumiem, kuros esot vērtēta cietušo un liecinieku nenākšana uz tiesu un rakstveida liecību nolasīšanas likumība.
Atdošot valstij
A. Gulbja sacerējuma nolasīšana aizņēma pusi tiesas dienas. Klausoties A. Gulbja liecības, varēja manīt, ka miljonārs centies nogludināt pretrunas ar citu liecinieku liecībām un detalizēti «iztamborējis» apsūdzības tēzi par kapitāla daļu izspiešanas apstākļiem. No A. Gulbja liecībām izrietēja, ka ar A. Lembergu viņš iepazinies 1990.–1991. gadā, apmeklējot Ventspili sava paziņas, uzņēmēja Māra Forsta pavadībā. Lembergs esot visus ietekmējis, ne tikai uzņēmumu direktorus, bet arī tiesībsargus, politiķus un beigu beigās izspiedis no A. Gulbja uzņēmumu akcijas. Visus šos gadus A. Gulbis dzīvojis lielās bailēs no A.Lemberga, līdz 2007. gadā sācis sniegt pret A. Lembergu liecības.
A. Gulbis lūdz tiesu piedzīt no A. Lemberga kompensāciju par morālo kaitējumu 7,5 miljardus eiro, kurus saņemot viņš dzēsīšot Latvijas valsts ārējos parādus, kas atvieglošot dzīvi skolotājiem un pensionāriem. Vēl A. Gulbis pieprasa kompensēt vairāk nekā desmit miljonus eiro faktiskos zaudējumus par it kā izspiestajām kapitāla daļām un 7160 eiro par faktisko zaudējumu novērtēšanu.
Forstu iebiedējuši prokurori?
Tiesa arī pastāstīja, kā policistiem veicies ar A. Gulbja bijušā biznesa partnera M. Forsta piespiedu atvešanu uz tiesu. Līdzīgi kā iepriekš A. Gulbja piespiedu atvešanas operācijā, policists apmeklējis piespiedu kārtā atvedamā liecinieka dzīvesvietu un konstatējis, ka atvedamā persona tur neatrodas. Prokurors Juris Juriss tiesai skaidroja, ka tas ir kārtējais gadījums, kad liecinieka liecības var nolasīt. Advokāte Irina Kauke iebilda: lieciniekam nav pienākuma sēdēt savā dzīves vietā vairākus gadus pēc kārtas un gaidīt, kamēr tiesa viņu uzaicinās liecināt. A. Lembergs pauda viedokli, ka prokurori M. Forstu ir iebiedējuši, draudot ar nepatikšanām gadījumā, ja viņš izdomās ierasties tiesas zālē. «Viņš ir ļoti svarīgs liecinieks, un es būtu gatavs palīdzēt viņu atrast,» teica A. Lembergs.
Cūga nespējīga
Tiesa lūdza paust viedokļus arī par saņemto vēstuli no Šveices Cūgas kantona prokurora palīga. Tajā klāstīts, ka cūgieši nevarot īstenot Rīgas apgabaltiesas lūgumu organizēt videokonferenci, lai varētu nopratināt liecinieku, Cūgas kantona advokātu Izo Leslingeru. Cūgas kantona prokuratūra esot ļoti maza struktūrvienība, kurai nepietiekot resursu videokonferences organizēšanai. Mierinot latviešus, Cūgas prokurora palīgs norādījis, ka latvieši varot vērsties ar šādu lūgumu pie citu Šveices kantonu prokuratūrām, kuru štati esot krietni lielāki, ar piebildi, ka tas prasīšot ilgāku laiku birokrātisko saskaņojumu dēļ. Cūgieši latviešiem laipni piedāvājusi vēl vienu liecinieka nopratināšanas variantu, proti, Latvijas puse Cūgas kantona prokurora palīgam iesniedz lieciniekam uzdodamos jautājumus. Tad cūgieši tos uzdod lieciniekam un nosūta uz Latviju no liecinieka saņemtās atbildes.
Pārsteigumu procesa dalībniekiem sagādāja J. Juriss, kurš pēkšņi paziņoja, ka procesā jāievēro tiešuma un mutiskuma princips. Tādēļ prokurors esot pret rakstveida jautājumu nosūtīšanu Cūgai. Prokurors uzsvēra, ka tomēr nepieciešams organizēt videokonferenci. Jāatgādina, kā vēl pirms pavisam neilga laika, paužot viedokli par M. Forsta liecību nolasīšanu, J. Juriss par kriminālprocesa būtiskajiem principiem – tiešumu un mutiskumu – bija piemirsis.
A. Lembergs secināja: «Viss ir noorganizēts tā, lai tiesā varētu nolasīt liecinieku liecības. Mans piedāvājums: mēs visi aizbraucam uz Šveici, un tur notiek tiesas sēde. Mēs esam trīs apsūdzētie, un mums ir trīs tiesneši. Katrs no apsūdzētajiem var finansēt viena tiesneša izdevumus. Tāds ir mans priekšlikums.».
