Kamēr Latvijas Ārstu biedrība vērš uzmanību uz skolās vēl notiekošajiem remontdarbiem un riskiem skolēnu veselībai, Veselības inspekcija jau laikus ziņo par gaidāmajām izmaiņām izglītības iestāžu higiēnas prasībās. Tuvāko piecu gadu laikā izglītības iestāžu administrācijām būs jārod iespēja nodrošināt katram izglītojamajam ne mazāk kā divus kvadrātmetrus mācību telpā, lai ievērotu higiēnas prasības, nodrošinātu pietiekamu gaisa cirkulāciju, samazinātu infekciju slimību izplatību risku un mazinātu traumatisma iespējas.
Šogad augustā stājušies spēkā grozījumi higiēnas prasībās vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, kas paredz ne vien obligātu higiēnas prasību normu ievērošanu, bet arī atvieglojumus. Kopš šo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā ir pagājuši jau 13 gadi, un tolaik daudzas higiēnas prasības kā obligātas bija paredzētas tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs. Jaunie grozījumi nosaka: dažas no šīm normām kļūst obligātas visās izglītības iestādēs no 2016. gada, bet būtiskākās no tām – minimālā platība vienam izglītojamajam mācību telpā kā obligāta norma – no 2020. gada. Veselības inspekcija skaidro, ka no 2016. gada 1. septembra, tas ir, nākamā mācību gada, visās izglītības iestādēs būs obligātas prasības: telpu apdarei izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus; ķīmijas, fizikas kabinetiem un telpām, kur uzglabā ķīmiskas vielas vai veic darbības ar tām, jābūt aprīkotām ar mehāniskās vilkmes un ventilācijas iekārtām; mācību ēkā un internātos jābūt karstā ūdens padevei un kanalizācijas sistēmai. Līdz šim šādas prasības bija obligātas tikai jaunbūvējamās un rekonstruējamās iestādēs.
Veselības inspekcija informē, ka savukārt no 2020. gada būs noteiktas gan obligātas prasības, gan atvieglojumi. Obligātas prasības pēc pieciem gadiem būs šādas: sporta zonai jāatrodas ne tuvāk par 20 metriem no iestādes mācību korpusa logiem. Ja nepietiekamas platības dēļ to nebūs iespējams ievērot, sporta zonai jābūt norobežotai ar metāla sietu, trokšņu aizsegu, apstādījumiem vai citādu estētisku aizsegu. Sporta laukumam jābūt klātam ar noblīvētu grunts segumu vai sporta nodarbībām piemērotu cita blīva materiāla segumu. Tāpat obligāta prasība būs (kas gan daudzās skolās jau tagad tiek ievērota), ka iestādē ir jābūt administrācijas un darbinieku un mācību telpām, darbnīcām profesionālo iemaņu iegūšanai, zēnu un meiteņu tualetēm, garderobei un saimniecības telpām. Pie sporta zāles ir jābūt atsevišķām ģērbtuvēm, dušas un tualetes telpām zēniem un meitenēm. Apgaismes armatūrai klasēs jābūt ierīkotai tā, lai nodrošinātu gaismas izkliedi, plūsmas vienmērību, nepārtrauktību un lai neatstarotu tāfeles apgaismojums. Noteiktas arī obligātas prasības internātiem – tur jābūt guļamtelpām, sadzīves telpām, dušas un tualetes telpām, mācību, atpūtas un rotaļu telpām. Tomēr, ja iestādes internātā nav iespējams izvietot sadzīves, mācību, atpūtas un rotaļu telpas, iestādei jānodrošina, lai izglītojamie attiecīgās darbības varētu veikt citur, uzsver inspekcija. Internātu guļamtelpās vienam izglītojamajam jābūt vismaz četru kvadrātmetru lielai platībai.
Veselības inspekcija atgādina, ka Latvijā obligātās prasības vienam izglītojamajam mācību telpās ir spēkā jau kopš 1999. gada, taču tās kā obligātas bija paredzētas tikai jaunbūvējamām un rekonstruējamām iestādēm. Par obligātu šī prasība kļūs no 2020. gada 1. septembra visās izglītības iestādēs. Veselības inspekcija aicina visus izglītības iestāžu vadītājus arī turpmāk, plānojot iestādes jaunbūvi vai rekonstrukciju, ievērot šīs normas. Bet, ja visu šo gadu laikā nav un nebūs iespējamas tehniskas pārmaiņas izglītības iestādes ēkās, plānot audzēkņu skaitu atbilstoši platību normām.
Latvijas Ārstu biedrība pārbaudīs skolas
Latvijas Ārstu biedrība kopā ar starptautisko sertificēšanas un testēšanas uzņēmumu Inspecta Latvia septembrī izlases kārtībā visā valstī veiks pārbaudes. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām izglītības iestādēm, kurās mācību process norisināsies paralēli ieilgušiem remontdarbiem, kas rada risku bērnu un skolotāju veselībai un drošībai.
Mediķi norāda, ka tikko izremontētās telpās vai telpās, kurās vēl noris remontdarbi, gaiss ir piesātināts ar jauno mēbeļu, linoleju, laminātu, krāsu, laku, celtniecības putu un citu ķīmisko vielu izgarojumiem, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību. Eksperti uzsver, ka, organizējot mācību procesu telpās, kurās notiek remontdarbi, jārēķinās, ka novārtā atstāti elektroinstrumenti, nepietiekami nostiprinātas sastatnes, slidenas, nupat vaskotas grīdas palielina arī bērnu traumatisma risku. Lai izvairītos no remontdarbu izraisītajām veselības problēmām, Latvijas Ārstu biedrība un Inspecta Latvia aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp skolotāju un bērnu veselība, informēt par notiekošajiem skolu remontdarbiem, nosūtot informāciju uz latvia@inspecta.com un lab@arstubiedriba.lv.
