Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Līva. Plaušu transplantāciju nesagaida.

© No personīgā arhīva

Līva Brizga slimoja ar pulmonālo hipertensiju un cistisko fibrozi, kas neļāva 25 gadus jaunajai sievietei ikdienu pavadīt bez skābekļa aparāta. Viņa gaidīja plaušu transplantāciju Tartu universitātes klīnikā, taču liktenis bija lēmis citādāk.

Otrdien Līva nomira, nesagaidot plaušu transplantācijas operāciju. Skumjo ziņu Līvas draugiem un domubiedriem pavēstīja Līvas ģimene.

"Dzīvoju ar pozitīvām emocijām – ka esmu dzīva šodien, tāpēc šo dienu piepildu ar notikumiem. Neredzu vajadzību gausties katru dienu. Es ar domu par smago slimību dzīvoju kopš dzimšanas, man ir bijis ļoti daudz laika pierast pie šīs domas," tā Līva sacīja intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei šopavasar. Viņa bija uzņemta transplantācijas rindā Tartu universiātes klīnikā. «Zināju, ka kādreiz man par plaušu transplantāciju būs jādomā,» teica Līva, «es zinu, ka citās valstīs to laikus plāno, kamēr pacients vēl nav novārdzis un nav vēl pieslēgts pie skābekļa, kamēr plaušas vēl strādā. Man nav saprotama šāda attieksme pret cilvēkiem Latvijā, un es nerunāju tikai par sevi. Cik esmu varējusi, esmu strādājusi un maksājusi nodokļus un nekādus pabalstus neesmu prasījusi. Pat būdama maziņa, es nevienam nelūdzu kaut ko izdarīt savā vietā...»

Gan pulmonālā hipertensija, gan cistiskā fibroze - abas ir retas slimības, un tā bija sanācis, ka Līva - jauna, dzīvespriecīga, apņēmīga meitene - bija saslimusi ar abām. Jau no bērnības viņa slimoja ar cistisko fibrozi, bet pulmonālo hipertensiju viņai atklāja pirms trim gadiem. Līva jokodamies atklāja, ka kādā starptautiskā pasākumā viņa šī iemesla dēļ nosaukta par "Mis Retums". Šogad Līva bija aizgājusi no darba, jo ikdienā vairs nevarēja iztikt bez skābekļa aparāta (precīzāk - koncentratora). Tas viņai bija līdzi pasākumā Centrālajā stacijā, kad daudzas televīzijas kameras Līvu intervēja Pulmonālās hipertensijas dienā, gan tajās reizēs, kad viņa satikās ar draugiem. Līva atklāja, ka viņa sāpīgi pārdzīvojusi Ievas Bišmeistares nāvi, kura nesagaidīja plaušu transplantāciju un kuru Līva zināja no bērnības, jo abas ārstējās Bērnu slimnīcā. Latvijā plaušu transplantācijas operācijas neapmaksā un Ievai naudu bija saziedojuši līdzcilvēki. Pacientu organizācijas cīnās, lai šī sistēma tiktu sakārtota, bet pagaidām atsaucības nav.

Pagājušo nedēļu Līva bija Bērnu slimnīcā (cistisko fibrozi arī pieaugušajiem ārstē Bērnu slimnīcā) un draugiem rakstīja: ceru, ka tikšu cauri ar nedēļu, jo mani nākampiektdien gaida Tartu klīnikā...

Līdzjūtība Līvas tuviniekiem un draugiem.