Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas, noraidījusi opozīcijā esošo komisijas locekļu ieceri atbildīgos par traģēdiju saukt vārdos. Savukārt komisijas priekšsēdētājs cenšas panākt, lai šī būtu pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbs nepazudīs vēstures mēslainē uzreiz pēc gala ziņojuma nolasīšanas.
Nosaukt konkrētas amatpersonas, kurām vajadzētu uzņemties atbildību par notikušo, aicināja Artuss Kaimiņš. Viņš uzskatīja, ka galaziņojumā vārdā būtu nosaucams bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, kuram vadot Ekonomikas ministriju tika likvidēta Valsts būvinspekcija, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kā arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
A. Kaimiņš atkārtoja vairākkārt pausto viedokli, ka valstī ir pamatīgas problēmas ar atbildības uzņemšanos, tāpēc ziņojumā amatpersonas jāsauc vārdos, norādot, ka tās ir atbildīgas par notikušo.
Tomēr lielākā daļa komisijas locekļu šo ierosinājumu neatbalstīja. Konkrētu personu nosaukšanu tā aizstāj ar šādu tekstu: «Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9. Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju.»
Viens no atbildīgo vārdā saukšanas neatbalstītājiem Aleksejs Loskutovs skaidro – viņam nav bijis pieņemami, ka tiek nosauktas tikai dažas amatpersonas, bet būvfirmu pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ aizmirsti.
«Ja saukt vārdos, tad visus, ja nesaukt, tad nevienu. Sanāk, ka kāds izveidojis pēc saviem apsvērumiem piecu vārdu sarakstu, bet nenosauc nevienu no celtniecības vai Maxima, vai Rīgas būvvaldes. Uzskatu, ka šis ziņojums sanāktu ļoti sašķobīts uz vienu pusi. Būtu jādomā par uzņēmumu un valsts institūciju rīcību un atbildību, nevis jāmēģina nosaukt konkrētas personas,» uzskata deputāts.
Vairāki deputāti, piemēram, Inguna Sudraba un Inguna Rībena, pauda, ka ziņojumā varētu vienkārši uzskaitīt amatpersonas, kas darbojās laikā, kad likvidēja Valsts būvinspekciju. Tomēr norādīt kādas konkrētas amatpersonas vainu par traģēdiju deputāti nepiekrita.
Ieceri par konkrētu vārdu nosaukšanu atbalstīja arī komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis, taču viņš neuzskata, ka šā priekšlikuma noraidīšana komisijas darbā būtu liels zaudējums.
Lai panāktu, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba rezultātam būtu kādas sekas, nevis kā līdz šim – gala ziņojumu nolasa Saeimas sēdē, un ar to komisijas darbs arī beidzies, politiķis iesniedzis vairākus priekšlikumus parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kuru mērķis ir panākt, ka gala ziņojumā ietvertie atzinumi jāizvērtē valsts iestādēm, uz kurām tie attiecas, un jāsniedz atbildes, kā uzrādītos trūkumus novērst.
«Lai tas gala ziņojums nepazūd kā purvā bez nekādām sekām, lai institūcijas brīvā formā sniedz atbildes, kas tiks darīts vai, tieši otrādi, netiks. Šādi arī veidotos attiecīgo nozaru vadītāju politiskā atbildība,» ir pārliecināts R. Balodis.
Šis likumprojekts septembrī tiks izskatīts trešajā lasījumā, un R. Balodis, cerot, ka viņa priekšlikumus likumā iekļaus, prognozē, ka drīz pēc likuma stāšanās spēkā komisija arī varētu beigt savu darbu.
Darbs pie komisijas gala ziņojuma turpināsies vēl nākamajās dienās, cita starpā tiks vērtēta arī Valsts policijas darba kvalitāte un temps, izmeklējot šo lietu, kā arī spēkā esošais būvniecības jomas normatīvais regulējums.
