Uz Latvijas ceļiem patlaban darbojas 14 stacionārie fotoradari. Nepilnu piecu mēnešu laikā tie fiksējuši 16 tūkstošus ātruma pārkāpumu, par ko sastādīti un nosūtīti protokoli kopumā par vairāk nekā 299 tūkstošiem eiro. Nākamā gada sākumā Latvijā plānots uzstādīt vēl 20 stacionāros fotoradarus.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver, ka fotoradari ļāvuši samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojāgājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67 procentiem, bet cietušo – par 44 procentiem. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas. Arī informācija no VAS Latvijas valsts ceļi ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas 23. kilometrā, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h, bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un ir vidēji 95,5 km/h.
Lai gan Tīnūžu–Kokneses šosejas 20. kilometrā jau ir uzstādīts viens fotoradars, tas nepaglāba no šī gada divām traģiskām avārijām, kuras notika tikai 10 kilometrus tālāk, pie pagrieziena uz Lēdmani. Aprīlī ceļu satiksmes negadījumā bojā gāja trīs cilvēki, tostarp 2,5 mēnešus vecs bērns. Jūnijā dzīvību šajā vietā zaudēja vēl divi cilvēki. Tieši Tīnūžu–Kokneses šosejas fotoradars šogad fiksējis lielāko ātruma pārkāpumu ar fotoradaru – martā pa šo šoseju ar 210 km/h traucās BMW markas automašīna. Nākamā gada sākumā šīs šosejas 13. kilometrā tiks uzstādīts vēl viens fotoradars. CSDD informācija liecina, ka Tīnūžu–Kokneses šosejas 11.–13. kilometrā autovadītāji mēdz pārsniegt atļauto ātrumu, un rezultātā notikušas vairākas traģiskas avārijas. No 2011. gada līdz 2015. gada janvārim šajā vietā bijuši 7 ceļu satiksmes negadījumi, kuros dzīvību zaudēja 5 cilvēki, bet ievainoti tika 7 cilvēki.
Fotoradars Tīnužu–Kokneses ceļa 13. kilometrā būs viens no divdesmit jaunajiem fotoradariem, ko plānots uzstādīt nākamā gada sākumā. Šobrīd CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu, izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas. Tās lielākoties atrodas ārpus Rīgas – uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga–Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga–Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži–Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojāgājušais. Radaru iegādei un uzstādīšanai tiks izmantoti līdzekļi no CSDD dividendēm, ko valdība nolēma novirzīt šim mērķim 2015. gada 7. jūlija Ministru kabineta sēdē.
Līdzās CSDD stacionārajiem fotoradariem Valsts policijas Ceļu policijas rīcībā ir automašīnas un motocikli, kas ir aprīkoti ar ātruma mērīšanas ierīcēm. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Jurēvica informēja, ka Ceļu policijas rīcībā ir vairāk nekā 240 automašīnas un 24 motocikli. Tiesa, ne visās automašīnās un motociklos ir iebūvēti radari, taču, strādājot ar tiem transportlīdzekļiem, kuros radaru nav, policisti izmantojot tā sauktos rokas radarus. Tāpat Ceļu policijas rīcībā ir četri pārvietojamie fotoradari.
