«Pēc pieraksta mums bija atnākuši 29 cilvēki, pieņēmām arī ārpus rindas daudzus. Kopā bija 43,» stāsta ārsta palīdze Anita Ķezbere, kura vakar dežurēja Barona kvartālā Rīgā, specializētajā donoru autobusā. Tādi sastopami katru dienu dažādās Latvijas vietās, kur cilvēkiem ir iespēja izdarīt labu darbu – ziedot asinis. Šodien to iespējams veikt Rīgā, tirdzniecības centrā Domina, Kuldīgas pilsētas laukumā, kā arī Vārkavas novada domē.
Četru stundu laikā, kamēr asins nodošanas autobuss stāvēja pie biroju ēkām Barona kvartālā, visu laiku pie tā bija cilvēku rinda, izņemot pēdējās minūtes pirms došanās projām. Valsts asinsdonoru centra (VADC) preses sekretāre Zane Mistre veiksmīgi vērtē šā gada 2. jūlijā uzsākto reklāmas kampaņu. «Kopš tās uzsākšanas donoru skaits ir būtiski palielinājies. Šobrīd visu asins grupu daudzums ir pietiekams, pateicoties donoru atsaucībai,» teica preses sekretāre un pastāstīja, ka «pēdējo piecu gadu laikā šī ir pirmā vasara, kad asiņu netrūkst, un mēs par to esam ļoti pateicīgi». Viena nodota asins deva ir derīga tikai 35 dienas, informēja Z. Mistre, tādēļ «aicinām cilvēkus nodot asinis vismaz trīs reizes gadā, jo tad asiņu vienmēr būtu pietiekami».
Ierodoties nodot asinis, jāiziet standarta procedūra. A. Ķezbere paskaidro: «Līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam, kā arī kopš 1. jūlija bankas kontam. Tad cilvēks piereģistrējas, aizpilda anketu, dodas pie laboranta, kas donoram nosaka asins grupu, hemoglobīnu un ekspress testu uz C hepatītu.» Šāda procedūra aizņem vidēji 15 minūšu, pēc kuras veikšanas donors var doties pie galvenā ārsta, pie kura jāatbild uz papildu jautājumiem par veselības stāvokli. «Attiecīgi pēc sarunas ar dakteri izlemj, vai donors tiek tālāk,» saka, ka «tā ir normāla parādība, jo ne visi atbilst kritērijiem».
Rīgas iedzīvotājs Klaids strādā Cēsu ielas rajonā. Uzzinājis par asins nodošanas iespēju, nolēmis ierasties, jo «būtībā man ir zems hemoglobīna līmenis asinīs. Nevēlējos dzīties kaut kur uz otru Rīgas galu, bet, tā kā tepat pie darba ir šāda iespēja, tad nekas traks, ja arī mani izbrāķēs». Vīrietis nodevis asinis jau apmēram desmit reižu un iesaka arī citiem to darīt. «Bieži asiņu trūkst, sevišķi retās asins grupas. Ja pats nonāc slimnīcā un nav asiņu, ko ieliet, tad ir bēdīgi.» Pašu procesu rīdzinieks raksturo kā «īpaši nesāpīgu, taču, ja bail no adatām, tad gan es to neieteiktu».
«Vienmēr esmu gribējusi nodot asinis, taču līdz šim man kilogrami neatļāva – es biju par vieglu,» smejas Jana. «Tas ir forši – izdarīt kaut ko labu. Atceros, ka skolā ar klasi arī organizēti gājieni nodot asinis. Protams, ne visi to varēja izdarīt, jo man un vēl dažām meitenēm nebija vajadzīgo 50 kilogramu,» atceras Cēsu ielas iedzīvotāja. Rīdziniece ir bijusi informēta, ka pietrūcis donoru konkrētām asins grupām: «Nekad nevar zināt, kad pašam, iespējams, noderēs. Cits citam palīdzam, jo tad, kad pašam būs grūti, tas atmaksāsies.»
