Laikā, kad stārķu mazuļi sāk apgūt lidotprasmi, nereti kāds no tiem nonāk nelaimē, tomēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina nemēģināt putnus pieradināt un pašrocīgi ārstēt, aģentūru LETA informēja DAP pārstāve Inese Pabērza.
DAP saņem daudzu iedzīvotāju zvanus ar jautājumiem, ko darīt ar atrastiem ievainotiem stārķiem vai ko darīt, ja ligzda ir nokritusi un stārķu mazuļi nav spējīgi lidot.
Ornitologi atgādina, ka baltie stārķi ir savvaļas putni un īpaši aizsargājama suga, tāpēc to turēšana nebrīvē ir atļauta tikai ar DAP izdotu atļauju. Turklāt pieradināti un pēc tam brīvībā atlaisti stārķi apdraud bērnu drošību, jo ir agresīvi un uzbrūk. Izņēmuma gadījumi, kad nav nepieciešama atļauja, ir tad, ja nelaimē nonācis stārķis jānogādā patversmē vai reģistrētā zooloģiskajā dārzā. Latvijā gan nav daudz patversmju, kas specializējušās palīdzības sniegšanā baltajiem stārķiem, tāpēc ieteicams iepriekš sazināties ar tām.
Gadījumā, ja ir atrasts ievainots stārķis vai tā mazulis, tas jānogādā patversmē vai kādā no reģistrētiem zooloģiskajiem dārziem, kur tam sniegs veterināro medicīnisko palīdzību. DAP gan atgādina, ka tas ir maksas pakalpojums un nav garantijas, ka pēc palīdzības saņemšanas putns izdzīvos, jo stārķi ir ļoti jutīgi un grūti ārstējami.
Pašiem iedzīvotājiem gan nevajadzētu nodarboties ar stārķa ārstēšanu, jo tam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tieši tāpat ir ar stārķēnu barošanu un audzināšanu mājas apstākļos. Speciālisti norāda, ka nebrīvē turēti stārķi ne vienmēr spēj patstāvīgi dzīvot savvaļā, jo nemāk atrast paši sev barību, kā arī kļūst pārdroši. Tāpat ir gadījumi, kad pēc ievainojuma sadziedēšanas stārķis nespēj lidot, tas nozīmē, ka stārķim jānodrošina aprūpe visa turpmākā mūža garumā. Tāpat stārķis mēdz būt agresīvs - tā knābiens var būt diezgan traumējošs.
Konsultācijas, ko darīt gadījumos, ja ir sastapts ievainots stārķis, sniedz arī DAP, kas sniegs informāciju arī par stārķu turēšanas apstākļiem un normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro, ja izvēlas mājās turēt un barot stārķi.
