Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) kopā ar sabiedrotajiem aicina ne tikai pastiprināt sodus bērnu seksuālajiem varmākām, bet paredzēt arī ķīmisko kastrāciju un ieviest publisku pedofilu reģistru, kurā iekļaut katru, kurš par šādu noziegumu jebkad būtu apsūdzēts.
«Pirms divām nedēļām mūs visus šokēja ziņa par to, ka diviem Liepājas pedofiliem kā sods tika piespriests piespiedu darbs,» norāda N. Ušakovs, «pēc tam izskanēja paskaidrojumi, taisnošanās un pārdomas. Tika runāts par to, ka agrāk sodi bija maigāki, taču tagad tie beidzot esot kļuvuši bargāki. Prokurore, kas pārstāvēja valsti šajā tiesu procesā, aizrunājās pat līdz tam, ka piespiedu darbi Liepājas pedofiliem ir normāls sods.» Rīgas mērs norāda, ka no katra šāda skaidrojuma vai taisnošanās sabiedrības niknums tikai audzis. Viņš uzskata: Saeimai jāpadara sodi par seksuālu vardarbību pret bērniem maksimāli bargi. Pirms diviem gadiem tā izdevies ieviest kriminālatbildību par spaisa tirdzniecību. Pašlaik tiek gatavoti jauni grozījumi likumos, par kuru pieņemšanu iestājas arī Raimonds Elbakjans no Ghetto Games, Andris Morozovs no kustības Par Sportisku sabiedrību, Sandris Bergmanis no biedrības STOP Drugs un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa). Vienlaikus ar cietumsodu termiņu palielinājumu par seksuālu vardarbību pret bērniem viņi piedāvā ieviest vēl divas normas – ķīmisko kastrāciju un obligātu publisko reģistru, kurā tiktu iekļauti dati par katru, kurš kaut reizi ir apsūdzēts seksuālā noziedzībā pret bērniem, un šī datubāze būtu visiem pieejama.
Sodi dažādi
Gan pedofilu reģistrs – publisks vai pieejams tiesīsargājošām iestādēm un arī bērnu iestādēm, piemēram, bāriņtiesām –, gan pedofilu ķīmiska kastrācija Latvijā apspriesta vairākkārt. Pēc Valsts probācijas dienesta apkopotās informācijas, veidi, kā citās valstīs cīnās pret atkārtotu dzimumnoziegumu izdarīšanu, ir ļoti dažādi – atsevišķos ASV štatos par vardarbīgu dzimumnoziegumu izdarīšanu var sodīt ar nāves sodu, daudzās valstīs par noteiktiem dzimumnoziegumiem var sodīt ar mūža ieslodzījumu. Tāpat vairākās valstīs kā soda veids tiek izmantota ķīmiska kastrācija – ārstniecība ar medikamentiem, kas iedarbojas uz vīrieša galvas smadzenēm un nomāc testosterona izstrādāšanos. Tāpat tiek pielietoti uzbudinājumu mazinoši medikamenti, kas mazina dzimumnoziedznieka spēju izjust seksuālo uzbudinājumu. Tāpat valstīs nav vienotas pieejas par sabiedrības informēšanu – ir valstis, kur informācija par dzimumnoziedzniekiem ir pieejama tikai tiesībsargājošām iestādēm, savukārt citās valstīs visa sabiedrība var tikt informēta par dzimumnoziedzniekiem. Dzimumnoziedznieki var atrasties arī probācijas dienesta uzraudzībā uz mūžu. Jāņem vērā, ka būtiska ir noziegumu prevencija, izglītojot bērnus un sabiedrību, jo pētījumu dati apliecina, ka 90% gadījumu policija netiek informēta par dzimumnozieguma izdarīšanu.
Par ķīmisko kastrāciju var diskutēt
Jau 2012. gadā tiesībsargs sniedza viedokli par ķīmisko kastrāciju. Toreiz Tieslietu ministrijas iesniegtajos priekšlikumos netika izvērtēts samērīgums un nebija pievienota likumprojekta anotācija. Šāda veida ārstēšana atbilstoši starptautisko cilvēktiesību standartiem tiek pieļauta tikai kā brīvprātīga terapija, norāda tiesībsargs. Turklāt būtisks uzsvars ir uz nepieciešamību pēc personas piekrišanas, novēršot iespējamu iestāžu patvaļu. «Soda izpildes gaitā primāri nepieciešama dzimumnoziedznieku psihoterapeitiska ārstēšana, kas veicinātu personas domāšanas un attieksmes maiņu,» Neatkarīgajai norāda Tiesībsarga biroja speciālisti. Eksperti ir gatavi par tēmu diskutēt, kad būs gatavi konkrēti priekšlikumi, un, ņemot vērā situācijas eskalāciju pasaulē, iespējams, diskutēt par radikāliem risinājumiem.
Reģistram – drīzāk nē
Informācija par personām piemērotajiem kriminālsodiem ir pieejama Sodu reģistrā. Informācijas izsniegšanas regulējums ir noteikts Sodu reģistra likuma 19. pantā, un šajā pantā jau ir iekļauts ļoti plašs institūciju loks, kam ir tiesības saņemt informāciju no Sodu reģistra. «Lai arī leģitīmais mērķis ir bērnu tiesību aizsardzība, šāda veida fizisko personu datu publiskošana neierobežotam personu lokam nebūtu samērīga un nesasniegtu plānoto mērķi,» uzsver Tiesībsarga birojā. Zviedrijā šāda datubāze ir kļuvusi pieejama kopš 2014. gada un tiek plaši kritizēta, ievērojot personas tiesības uz datu aizsardzību. Turklāt pēdējos gados aktualizējies arī jautājums par personas tiesībām tikt izdzēstam no šāda veida reģistriem, kā arī informācijas glabāšanas ilgumu.
