Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai varētu būt šajā programmā jāgarantē līdz 240 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" sacīja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.
Daļa no šīs summas būtu jāiemaksā, bet daļa būtu Latvijas valdībai jāgarantē. Tiešā veidā šī nauda no Latvijas valsts budžeta nenāktu, taču tā palielinātu valdības parāda apjomu, skaidroja Strazds.
Ekonomists atzina, ka iespējamā Latvijas kopējā garantētā summa līdz 240 miljoniem eiro nav sīknauda. Eksperts vērsa uzmanību, ka pašlaik nav runa par solidaritāti ar Grieķiju, bet gan par uzticamības zudumu Grieķijai. Strazds atzina, ka viņš personīgi netic un viņam arī ir grūti iedomāties, ka lēmumu pieņēmēji tic, ka Grieķija šos 240 miljonus eiro pilnā mērā atmaksātu. "Riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu," sacīja Strazds.
Eksperts atzīmēja, ka Grieķijai vajadzīgās palīdzības summa pēdējo nedēļu laikā Grieķijas valdības absurdo lēmumu dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro līdz pat teju simts miljardiem eiro.
Kā ziņots, eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, kas tiktu īstenota no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) līdzekļiem. Grieķijai ir izteikts ultimāts par bargām ekonomikas reformām, un daļa no tām jāievieš jau līdz trešdienai. Aizdevums Grieķijai paredzēts uz trīs gadiem, un tā apjoms veidos līdz 86 miljardiem eiro.
Latvija ESM līdz šim ir iemaksājusi 88,48 miljonus eiro.
Latvijas Bankas padomnieks pauda viedokli, ka ļoti rupju un ilgstošu pārkāpumu un noteikumu neievērošanas gadījumā būtu jāparedz iespēja valsti no "klubiņa" jeb eirozonas izslēgt. Ekonomista ieskatā, tas nav pretrunā ar eiro ilgtspēju un eiro pastāvēšanu, bet tieši otrādi. Ja šāda procedūra būtu, tad arī valstis daudz lielākā mērā būtu motivētas tādā gadījumā kā Grieķija ievērot kopējos noteikumus. Ja mehānisms būtu izstrādāts un kāda valsts tiešām tiktu izslēgta, tad pārējā valstu grupa un "klubiņš" kļūtu tikai stiprāks, uzskata ekonomists.
