Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests jūnija sākumā aizliedza zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, līdz 4. augustam jāiesniedz dokumenti par veiktiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā.
Vai tas ir tikai teātris pēc Kremlī rakstīta scenārija, un ko iespējamā aizlieguma pagarināšana nozīmētu Latvijas zivrūpniecībai? Vai gaidītā Eiropas Savienības (ES) atbalsta vietā nesaņemsim kārtējos sankciju draudus, šoreiz attiecībā uz ierobežojumiem lauksaimniecības zemes pirkšanā, Neatkarīgās intervija ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS).
– Vai Krievijas dienesta prasības ir izpildāmas, vai nav jēgas iespringt, jo tas ir politisks pasūtījums?
– Es kā amatpersona nevaru teikt, ka tas ir politisks pasūtījums, man tādu pierādījumu nav. Komisija no Krievijas bija atbraukusi, pārbaudīja četrus uzņēmumus un secināja, ka ir nepietiekama produkta izsekojamība no kuģa līdz bundžiņai. Mēs varam pierādīt, ka šī izsekojamība ir, bet, ja viņi saka, ka veikalos atrasti produkti ar nepietiekamu sterilitāti vai pārsniegtu benzopirēna līmeni, mēs nevaram pateikt, ka tas tā nav. Tas vairāk ir valstu dienestu savstarpējās uzticēšanās jautājums. Paaugstināts benzopirēna līmenis konstatēts jau ne reizi vien, arī mūsu dienesti ir izteikuši aizrādījumus, pēc kā mainītas kūpināšanas tehnoloģijas. Bet iepriekš, ja tādi gadījumi tika konstatēti, tika apturēts konkrētā uzņēmuma produkcijas eksports, bet nav bijis tā, ka pārbauda četrus uzņēmumus un aptur visu uzņēmumu eksportu. Tie ir neadekvāti mēri.
– Šī nesamērība likusi jums paust bažas, ka arī pēc uzlabojumiem Krievija neatcels importa aizliegumu?
– Ne tikai man, bet arī nozarei, diplomātiem, valdības locekļiem ir līdzīgas bažas. Ja tiek pieņemti neadekvāti mēri, jādomā par cēloņiem. Latvija tajā brīdī bija ES prezidējošā valsts. Kad Lietuva bija prezidējošā valsts, arī viņiem arī tika atrastas problēmas piena produkcijā un tika aiztaisīts viss piena tirgus ciet, kas arī bija nesamērīgi. Viena lieta ir embargo, kas ir politisks lēmums, cita, kad savstarpējo līgumu ietvaros komisija pārbauda un saka: šis uzņēmums neatbilst prasībām, lai varētu eksportēt uz Krieviju. Bet mēs nevaram pateikt, ka tas notiek embargo ietvaros!
– Bet apturēts zivju eksports uz Krieviju ir arī no Igaunijas. Vai to var tā saistīt ar mūsu prezidentūru ES?
– Var saistīt, var nesaistīt, varbūt ir citas sakritības, tāpēc negribu pašlaik runāt par politisku pasūtījumu. Šobrīd arguments ir produkcijas kvalitātes neatbilstība, un, kad Krievijas puse pieņems gala lēmumu, kad būsim pierādījuši kvalitātes atbilstību, tad varbūt varēsim runāt par ko citu.
– Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs teicis, ka, tiklīdz pārkāpumi tiks novērsti, aizliegums tiks atcelts.
– Šobrīd ir uz laiku apturēta produkcijas piegāde, ir divi mēneši laika visu novērst, un, ja tos novērsīsim, tad šis aizliegums būtu jāatceļ.
– Vai zivju pārstrādātāji un Zemkopības ministrija (ZM) gatavojas jau sliktākajam scenārijam, ka aizliegums tiks turpināts un attiecināts uz visu nozari?
– Jau krietnu brīdi pirms šā aizlieguma izsludināšanas par to klīda baumas, un mēs jau mēnesi iepriekš ar zvejniekiem, pārstrādātājiem runājām, ko darīt. Puse no šprotu eksporta iet uz Krieviju, tas ir daudz, bet pārējās muitas ūnijas valstis – Baltkrievija un Kazahstāna – nav atbalstījušas šo aizliegumu. Bet parādās cita problēma – tiek bremzēts tranzīts caur Krieviju uz Kazahstānu. Interesējoties pa diplomātiskajiem kanāliem, saņemam atbildi, ka tranzīts nav aizliegts, bet realitātē uz robežas ir citādi, kad, kā nesen, kad vairāki uz Kazahstānu sūtīti šprotu vagoni netika ielaisti Krievijā.
– Kāds ir juridiskais pamatojums?
– Ka zivju produkciju nedrīkst ievest Krievijā.
– Arī tranzītā?
– Tas ir muitnieku interpretācijas jautājums. Kazahstāna atbild, ka viņiem nav informācijas par tranzīta aizliegumu caur Krieviju, mums arī ne, bet vagoni reāli tiek atgriezti atpakaļ. Skaidrošanās procesā varētu izrādīties, ka kāds muitnieks kaut ko nesaprata, kāds neizlasīja, ka tas ir tranzīts. Bet pamēģiniet pastrīdēties uz robežas! Bet tas ir bezprecedenta gadījums, un ne mūsu ārējie dienesti zina, kā tikt galā, ne mēs varam atbildēt, kāpēc šis muitnieks pieņēmis tādu lēmumu.
– Argumenti, ka ap 50% no saražotās zivju konservu produkcijas eksportējam uz Krieviju, nepārliecināja ES, lai no tās zivju fonda saņemtu atbalstu?
– Domāju, ka nekādas reālas naudas katram zivju eksportētājam uz Krieviju, kā bija piena nozarē, nebūs, jo nav embargo. No Eiropas skatījuma ir produkta neatbilstība kvalitātei.
– Vai tā nav tāda strausa politika, izlikšanās nesaprotam, kas notiek?
– Arī ar pienu nebija vienkārši, tā bija ļoti gara epopeja! Bet tur bija embargo visai ES, tad ir savādāka nostāja. Tagad runa ir tikai par Igauniju un Latviju, kuras produkcija neatbilst kvalitātei – par ko maksāt?
– Tāda arī ir Eiropas Komisijas (EK) nostāja?
– EK nostāja nav nekāda. EK ir uzrakstījusi vēstuli Krievijas dienestam par neadekvātiem mēriem, viņi atbildējuši, ka tos uzskata par adekvātiem, jo gadu gaitā bijuši vairāki gadījumi, kad kvalitātes dēļ ir uz laiku apturēta vairāku uzņēmumu produkcijas piegāde.
– ZM ziņo, ka EK atbildīgais komisārs «paudis izpratni par situācijas nopietnību» un izrādījis vēlmi meklēt risinājumus nozares atbalstam.
– Tādus teikumus tur var saņemt katrā sēdē!
– Diplomātiski teksti, kas neko nenozīmē?
– Tieši tā! Praktiskā palīdzēšana neseko. Reālā palīdzība ir no Latvijas valdības, kas pēc zvejnieku un pārstrādātāju vēlmju izzināšanas pieņēma lēmumu ieviest līdzīgus atbalsta pasākumus kā bija piena nozarē pēc Krievijas embargo ar nodokļu atvieglojumiem, atbalstu tirgu meklēšanā un citiem mehānismiem.
Bet nebūtu atbalstāma arī starpības maksāšana, ja nevar pārdot par tikpat labu cenu kā iepriekš. Nav tā kā pienam, kad pēkšņi tirgus tika aizvērts. Ar zivīm jau labu laiku meklējam jaunus tirgus, kas dažiem jau atvērušies. Ja vieni uzņēmumi var tos atrast un citi nevar, tad es teiktu: mīļie draugi, strādājiet paši arī, nevis tikai prasiet! Noteikti nevar cerēt, ka visus tirgus svārstību radītos zaudējumus segs no budžeta.
– Jūsuprāt, visi, kas grib, var pārorientēties uz citiem tirgiem?
– Šprotes bija un būs! Vēl pilnībā neizmantots potenciāls ir postpadomju valstis, kurās mēs tik aktīvi nestrādājam, jo mums šprotu nemaz tik daudz nav. Protams, tirgus meklēšana ir ilgs – gadu, nevis mēnešu process, bet ir labi piemēri ar uzņēmumu ieiešanu Skandināvijas, Amerikas, Ķīnas tirgū. Tagad runājam par šprotēm, jo tām uzlika aizliegumu, bet zivju eksporta embargo bija jau tad, kad tas tika ieviests pārējai pārtikai! Ir uzņēmumi, kam ir lielāki saražotās produkcijas uzrājumi, ir, kam ir mazāki. Bet, kad tikāmies ar zvejniekiem, viņi nezīmēja pārāk melnu ainu, zivis par ļoti labu naudu var nodot citās valstīs, kas ražo citu produkciju. Daļa zvejnieku arī ir iegādājušies saldētavas, kas ļauj zivis pārdot laikā, kad tirgus cena nav tā zemākā.
Ļoti liels tirgus zivīm ir atvēries Ukrainā. Ir tikai viena problēma.
– Cena?
– Jā. Un nevar saprast, kā var naudu dabūt. Bet varbūt kāds atradīs iespējas. Ministrija nevar regulēt tirgu.
– Zivrūpniecība nesabruks arī tad, ja eksporta aizliegums uz Krieviju tiks pagarināts?
– No 21 Latvijas uzņēmuma, kas ražo sterilizētus zivju konservus, visi vairāk vai mazāk eksportēja uz Krieviju, tātad visu šo segmentu aizliegums ietekmējis negatīvi. Jā, iespējams, kādiem uzņēmumiem nāksies samazināt ražošanas apjomu, darba laiku, varbūt būs jāatlaiž kāds cilvēks, varbūt tiem dažiem uzņēmumiem, kas ražo tikai šprotes, būs grūtāk. Bet pārsvarā zivju pārstrādes uzņēmumi ražo ļoti dažādu produkciju, un nedomāju, ka, ja šprotes nevarēs vest uz Krieviju, sagāzīsies visa mūsu zivju rūpniecība! Jāmeklē citi tirgi.
– Vai esat runājis, kā prasa zivrūpnieku asociācija, par ES fondu finansējuma izmantošanas nosacījumu maiņu, ļaujot ieguldīt arī lielajos uzņēmumos un ražošanas iekārtās?
– Jā, esmu par to runājis ar atbildīgo komisāru. Te no EK būs atbalsts, bet tas nebūs ne šodien, ne rīt – varbūt pēc gada vai diviem, ja turpināsies aizliegums vai tiks ieviests embargo. Ja pa to laiku būs atrasti ļoti labi tirgi citviet, iespējams, ļoti maz uzņēmumu gribēs atgriezties Krievijā.
– No sankcijām vairāk cietušās valstis ES neatbalsta, bet ar valstīm, kuras pārpludina bēgļi, mūs ES līderi aicina būt solidāriem.
– Nevar teikt, ka nebija nekādas solidaritātes pēc embargo pienam, jo iedeva naudiņu tikai četrām valstīm, tostarp mums, lai gan arī citām bija eksporta samazinājums, bet tas nebija tik būtisks. Bet kopumā solidaritātei pret Baltijas valstīm attiecībā uz pārtiku vajadzētu būt lielākai. Kad runā ar kolēģiem, ministriem privāti, visi to atzīst, bet, kad jāpieņem lēmumi, kas saistās ar naudu vai kādiem atvieglojumiem, solidaritāte vairs nav tik liela. Arī kad iedeva 7 miljonus eiro piena nozarei, tika ļoti skrupulozi pētīts eksporta samazinājums uz Krieviju, nederēja ZM sniegtie dati, bet tikai valsts statistika, kur tā krīze tik liela neizskatījās, un Eiropas eksperti to bija gatavi norakstīt uz tirgus svārstībām, kam atbalsts nav paredzēts.
Kopš pērn noteiktā Krievijas embargo ir būtiski palielinājies bioloģiskā piena pārdošanas apjoms, pietiekami liels pieprasījums ir tepat no Lietuvas, Igaunijas, un uzņēmumi būtu gatavi vēl vairāk pārstrādāt, ja tikai varētu šādu pienu vairāk iepirkt.
– Tātad varam secināt, ka šīs sankcijas, vismaz ilgtermiņā, piena nozarē devušas pozitīvu efektu, ko varētu sagaidīt arī ar zivrūpniecību?
– Katrā ziņā tās lika mobilizēties un domāt par attīstību. Kamēr iet labi, ir labs tirgus, nav jāinvestē jaunos produktos, tehnoloģijās, jaunu tirgu meklēšanā, kam mazākiem uzņēmumiem nav līdzekļu, tāpēc arī atbalstām uzņēmumu dalību ārvalstu izstādēs jaunu tirgu meklēšanai.
– Aktivizējusies pirms mazliet vairāk nekā gada Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas dibinātā Eiropas ekonomiskā savienība (EES), kas aicinājusi ES ar to paplašināt partnerību, veidot kopīgu ekonomisko telpu. Sadarbība ar Krieviju caur EES ir politiski iespējama? Tā nebūtu sankciju apiešana?
– Šobrīd tā noteikti nav iespējama. Bet gan Kazahija, gan Baltkrievija, gan Kirgīzija, kas šai savienībai drīz pievienosies, grib būt patstāvīgas, un Krievijas zivju, piena embargo tās nav piekritušas, arī kvalitātes problēmas mūsu produkcijai tās nav konstatējušas un sankcijām nav piekritušas. Nedomāju, ka varētu ar visiem kopā kaut kādu līgumu parakstīt.
– EK izteikusi Latvijai pārmetumus par ierobežojumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes (LIZ) iegādes nosacījumiem, prasot profesionālo kvalifikāciju vai uzņēmuma reģistrāciju Latvijā ar tiesībām saņemt tiešmaksājumus, nodokļu parāda neesamību, paredzot sodu, ja trīs gadu laikā zemi nesāk apstrādāt. Tā ir reakcija uz pašmāju zemes mākleru sūdzību EK?
– Zinu vien to, ka viņi grasījās sūdzēties. Bet arī pašvaldības ir ļoti neapmierinātas ar šiem grozījumiem, ar papildu darba apjomu saistībā ar tiem, bet finansējums nav iedots klāt neviens eiro! Zemes pirkšana kļuvusi ļoti sarežģīta tieši pašvaldībās, kavējas darījumu izskatīšana, likumu piemērojot, parādās virkne neskaidrību, piemēram, ko darīt ar 10,2 ha zemes gabalu, ja likumā atrunāta vien 10 ha zemes pārdošana?
– Vai ar šo ir izdevies ierobežot ārvalstnieku zemes izpirkšanu Latvijā un efektīvāk izmantot vietumis jau trūkstošo LIZ?
– To varēs saprast pēc gada vai pat gadiem. Bet pastāvēja un pastāv arī šobrīd dažādas shēmas, lai tie, kas gribētu zemi nopirkt, varētu to izdarīt. Tā ir problēma arī Lietuvā, kur, kā esmu dzirdējis, viens cilvēks uz 35 firmām nopircis desmitus tūkstošu hektāru! Manuprāt, galvenais, lai tie, kas zemi iegādājas, vai tas būtu latvietis, lietuvietis, soms vai kas cits, to arī reāli apsaimnieko, nevis vienkārši ar to spekulē. Likumam jābūt tādam, lai tas netraucētu pašiem latviešiem zemi iegādāties, par ko zemnieki sūdzas.
– Vērsa pret ārzemniekiem...
– ...trāpīja visiem vienādi.
EK aizrāda uz brīvu kapitāla kustību, ko mēs, viennozīmīgi, esam ierobežojuši. Uzrakstījām argumentus, bet nezinu, kā uz to skatīsies Eiropas eksperti. EK ir arī nopietnas pretenzijas pret izglītības prasību zemes pircējiem, jo kāpēc gan zemi nevar iegādāties īpašnieks bez lauksaimnieciskās izglītības un noalgot speciālistu vai radinieku ar atbilstošu izglītību?
– Var sekot soda sankcijas pret Latviju?
– Sankcijas būs tad, ja mēs likumu negrozīsim. Esam jau ar deputātiem runājuši, ka kaut vai mūsu pašu pašvaldību cilvēku interesēs ir to palabot pēc vasaras brīvdienām. Arī LPS aicinājusi to mainīt.
– Izpildīsiet Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķi līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru LIZ atgriešanu ražošanā?
– Nekad neesmu atbalstījis šo skaitli un neredzu, ka to var sasniegt līdz 2020. gadam. Minētais skaitlis ir par lielu. To, ka kļūst vairāk LIZ, redzam pēc platību atbalsta maksājumu pieprasījumiem, bet palielinājums nav simtos tūkstošu gadā. Nodokļa palielināšana par 1,5% par neapstrādātu zemi veicināja tās apstrādāšanu,arī iznomājot. Bet arī tā nav burvju nūjiņa, daudzviet šīs zemes vienkārši nav! Tagad vēl noteicām, ka platību maksājumu saņemšanai ne tikai lopbarība jānopļauj, bet arī jānovāc – varbūt tas mudinās zemi iznomāt tiem, kas to kārtīgi apsaimnieko? Visi pasākumi vērsti uz to, lai platības tiktu izmantotas lauksaimniecības produkcijas ražošanai, bet procesi nenotiek tik ātri.
