Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Pauž bažas par latgaliešu valodas lietojuma aizliegumu radio

© F64

Radio "SuperFM" valdes priekšsēdētājs Uģis Polis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtījis vēstuli, kurā paudis bažas par to, ka 2016.gada 1.janvārī Latvijā spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz radio ēterā lietot latgaliešu valodu.

Polis vēstulē min, ka šādu apgalvojumu izsaka pēc iepazīšanās ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27.punkta juridisko analīzi, kuru pēc viņa lūguma veicis viens no vadošajiem advokātu birojiem Latvijā "Borenius". Viņš akcentē, ka par izveidojušos situāciju galvenā atbildība būtu jāuzņemas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklim Dainim Mjartānam.

""Latgales Radio", kas ir vienīgā radio programma, kurā 35% no radio programmas daļas tiek raidīts latgaliski, būs spiesta raidīt tikai un vienīgi valsts valodā - latviešu valodā, liecina Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījums," vēstulē klāsta Polis.

"Kā 2009.gadā atzinusi Augstākā tiesa, tad Satversmes 4.pantā ar jēdzienu "valsts valoda" tiek saprasta latviešu literārā valoda, par kādu nav atzīstama latgaliešu valoda. Apstrīdētās normas radītās atšķirīgās attieksmes rezultātā Latvijā vairs nebūs nevienas radio programmas, kas raidīs latgaliski, un tādējādi likumdevējs ir radījis līdzekli, lai liegtu radio programmu veidot latgaliski," raksta Polis.

Savukārt Mjartāns aģentūru LETA aicināja ar jautājumiem par likuma normām vērsties pie jomas speciālistiem. "Jautājumi par likuma normām jājautā juristiem, kas ir speciālisti šajā jautājumā, un jāvaicā viņiem, vai šāda likuma norma ir stājusies spēkā. Jūs man jautājat par lietu, ko ir uzrakstījis Poļa kungs, bet es neesmu jurists. Lai juristi spriež, vai šāds likums tiešām stājas spēkā," aģentūrai LETA sacīja Mjartāns.

Polis vēstulē arī raksta, ka pievienojas Latgales sabiedrisko organizāciju viedoklim, ka "Latgales mediju telpas stiprināšanas jautājumi, kā arī valodas lietojuma nodrošināšana plašsaziņas līdzekļos kopš neatkarības atgūšanas bija atstāti pabērna lomā. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vairāk nekā 164 500 cilvēki ikdienā lieto latgaliešu valodu".

Jau rakstīts, ka vairākas Latgales sabiedriskās organizācijas izplatījušas atklātu vēstuli, kurā pauž bažas par radio un TV raidījumu nodrošināšanu latgaliešu valodā NEPLP atlaišanas gadījumā.