Latvijas slimnīcās trūkst speciālistu, kuri nodrošina infekciju kontroles un mikroorganismu rezistences ierobežošanas pasākumus, aģentūrai LETA sarunā par mikroorganismu rezistenci un infekcijām slimnīcās atzina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina.
Latvijā ir izveidota Antimikrobu rezistences ierobežošanas komisija, kurā apvienots plašs profesionāļu loks. Šie speciālisti ir izstrādājuši plāna projektu, kurā galvenie pasākumi ir antimikrobu rezistences uzraudzība un antibiotiku saprātīgas lietošanas veicināšana.
Tāpat plānā iekļauta infekciju uzraudzības kontroles uzlabošana, lai infekciju izplatību kontrolētu ne tikai VM pakļautībā esošā Veselības inspekcija, bet arī pašās slimnīcās tiktu veicināta infekciju uzraudzība un kontrole.
Tomēr Kleina atzīst, ka šobrīd kvalitātes vadības sistēma slimnīcās līdz galam netiek īstenota, jo slimnīcās trūkst gan medicīnas māsu, gan ārstu, kuri ievieš infekciju kontroles un rezistences ierobežošanas pasākumus.
Tāpat ne visās slimnīcās ir klīniskais mikrobiologs un klīniskais farmaceits. Antimikrobu rezistences ierobežošanas komisija plāno, ka nākotnē visa veida speciālistu trūkums slimnīcās tiks novērsts.
LETA jau ziņoja, ka maija vidū Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ierosina pasākumus pacientu drošības uzlabošanai Eiropas Savienībā (ES), risinot jautājumu par cilvēku un dzīvnieku pieaugošo rezistenci pret antibiotikām un novēršot "nevēlamos notikumus" veselības aprūpes laikā.
EP deputāti ierosina stingri aizliegt antibiotiku lietošanu bez receptes, nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas tiek veikta mikrobioloģiskā diagnostika, novērst interešu konfliktus starp ražotājiem un zāļu izrakstītājiem, kā arī palielināt informētību par antibakteriālu līdzekļu patēriņu un rezistenci pret antibiotikām un infekciju novēršanu.
EP deputāti arī mudina zāļu uzņēmumus ieguldīt jaunu pretmikrobu vielu izstrādē un prasa Eiropas Komisijai apsvērt tiesisko regulējumu, kas veicinātu jaunu antibiotiku izstrādi.
EP arī aicina pakāpeniski likvidēt antibiotiku lietošanu profilakses nolūkos un minimizēt metafilaksi, proti, dzīvnieku masveida barošanu ar antibiotikām, lai vienlaikus gan izārstētu atsevišķus dzīvniekus, gan novērstu veselo dzīvnieku inficēšanos.
Tiek lēsts, ka 8-12% no visiem slimnīcu pacientiem ES ir cietuši no nevēlamiem notikumiem veselības aprūpes laikā, un gandrīz pusi šo gadījumu būtu varēts novērst. Visbiežāk sastopamie "nevēlamie notikumi" ir veselības aprūpē iegūtas infekcijas, ar zālēm saistīti negadījumi un komplikācijas ķirurģisku operāciju laikā vai pēc tām.
