Ukrainā jau vairāk kā pusotru gadu notiek aktīva karadarbība un kara šausmas piedzīvojušajiem bērniem ir ļoti svarīgi redzēt un apzināties, ka kaut kur pasaulē viss vēl ir kārtībā, tādēļ projekts „No ģimenes līdz ģimenei” piedāvā Ukrainas bērniem mēnesi padzīvot latviešu ģimenēs.
Šī projekta ietvaros Latvijā tik tikko ieradusies jau ceturtā bērnu grupiņa no Ukrainas, kura šeit atgūsies no kara šausmās piedzīvotā. Projekta vadītāja Irina Čžou teic, ka šis pasākums ir ļoti nepieciešams mazajiem, jo, kamēr mazuļi atpūšas Latvijā, tikmēr viņa īstie vecāki ar projekta „No ģimenes līdz ģimenei” partneriem Ukrainā, iekārtojas labākai dzīvei.
„Bērns no Latvijas Ukrainā atgriežas daudz sakārtotākā un harmoniskā vidē, turklāt viņš ir puslīdz atguvies no pārdzīvotā,” stāsta Irina, kura arī pati savā ģimenē ir uzņēmusi Ukraiņu bērniņu.
Arī bērnu psihoterapeite Jurita Smiltiņa uzskata, ka kara šausmās cietušajiem bērniem ir svarīgi redzēt citādu vidi– mierīgu un sakārtotu. „Tikai ieraugot, ka ir iespējama arī citādāka vide, viņi varēs paši ar cerībām raudzīties nākotnē un tiekties uz labāku dzīvi. Šādai sociālai rehabilitācijai ir ļoti liela nozīme turpmākā bērna uzvedības un rakstura attīstībā, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka veidosies tā dēvētās “karojošās paaudzes” bērni, kas dzimuši un auguši karadarbībā, nav redzējuši citādāku vidi, paši turpmākajām paaudzēm nevarēs nodot citas vērtības,” uzsver psihoterapeite.
Tāpat viņa arī piebilst – lai gan kara šausmu atstātās sekas, no bērna apziņas tās izdzēst ir grūti. Dienas, kuras bērns var pavadīt mierīgā vidē ir ļoti būtiskas. „Bērniem ierodoties Latvijā, vismaz kādu brīdi ir iespēja būt drošos apstākļos, gūt pozitīvas emocijas, uz brīdi aizmirst pārdzīvotās šausmas un atgriezties pie vecākiem ar jauniem iespaidiem un jaunām cerībām un, lai gan šīs pozitīvās emocijas nespēj pilnībā nosegt to visu negatīvo, kas ir piedzīvots, tomēr tas noteikti ir spēcīgs dzinulis, lai bērns šo grūto brīdi spētu pārdzīvot un ar gaišām domām skatītos nākotnē,” bilst eksperte un viņas vārdus apstiprina arī ukraiņu bērniņš, kurš pirms dažām dienām uzsācis savu viesošanos Latvijā. „Latvijā esam tikai vienu nedēļu, bet esam jau tik daudz redzējuši un piedzīvojuši. Man šeit ļoti patīk. Vakar bijām Mežaparkā un ieraudzīju brīvu māju. Uzreiz iedomājos par vecākiem, kas mūsu ģimenei Ukrainā meklē jaunas mājas. Ar to, kuru redzēju, mums visai ģimenei pietiku,’’ iespaidos dalās astoņgadīgais ukrainis Eriks.
Arī latviešu māmiņa Laila ir uzņēmusi savā ģimenē Ukraiņu bērnu, 17 gadīgo Pāvelu, kurš ir viņas dēla vecumā. „Tā kā mans bērns runā angliski, turpretim Pāvels – krieviski, viņi pārāk daudz nerunājas, tomēr attiecības viņiem ir ļoti labas,” teic Laila un min, ka ciemos no Doņeckas atbraukušais Pāvels ir ļoti inteliģents un patīkams, tomēr par Ukrainā piedzīvoto labprātāk izvēlas nerunāt. „Protams, vienmēr ir zināmas bailes, ka kaut kas neies tā kā plānots, ka bērns būs ļoti nobijies, ka viņiem būs kādas psiholoģiskas problēmas, bet tas viss ir maināms un tam visam bērni ātri vien tiek pāri,” iedrošina Laila un piebilst, ka viesu ģimenes kontaktējas savā starpā, palīdz cita citai pieskatīt savus un ciemos atbraukušos bērnus, ved tos uz dažādiem muzejiem un izklaides vietām, un cenšas ar tiem pavadīt pēc iespējas kvalitatīvāku laiku kopā.
Ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja līdzdarboties projektā „No ģimenes līdz ģimenei”.
Par iespēju piedalīties un pielikt savu roku Ukrainas bērnu sociālajā rehabilitācijā aicina sazināties ar biedrības „Alianse Latvija bez bāreņiem” valdes locekli Irinu Čžou, rakstot uz e-pastu info@labb.lv.
