Reformēt un vēlreiz reformēt, šādu rekomendāciju Latvija atkal saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) attiecībā uz sociālo aizsardzību un veselības aprūpi.
Visām Eiropas Savienības valstīm adresētie ieteikumi galvenokārt skar ekonomikas politiku 2015. un 2016. gadam un aicina veikt valsts līmeņa pasākumus, kas radītu darba vietas un stimulētu izaugsmi. Ieteikumi atspoguļo vairākas prioritātes, no kurām viena ir nodarbinātības politikas un sociālās aizsardzības uzlabošana. EK secinājumos par Latviju norāda: neatkarīgi no panākumiem, kas gūti attiecībā uz bezdarba problēmas risināšanu, ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai novērstu jauniešu bezdarbu un tā negatīvās ilgtermiņa sekas. Eksperti šo jauniešu nodarbinātības jautājumu sasaista ar profesionālo izglītību un apmācībām, kur problēmas joprojām rada šīs izglītības zemais prestižs. Aktīvas darba tirgus politikas finansējums un tvērums salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām ir neliels.
Tāpat skarbs secinājums izteikts par sociālo aizsardzību – lai gan ir veikts ievērojams analīzes un plānošanas darbs, sociālās palīdzības reformas nav pavirzījušās uz priekšu un neatspoguļojas pietiekama budžeta plānošanā. Tāpēc šādos apstākļos sociālie izdevumi maz ietekmē nabadzības samazināšanu. EK atgādina, ka 2014. gadā aptuveni 32,7 procenti Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un ienākumu nevienlīdzība joprojām ir viena no augstākajām visā Eiropas Savienībā. Lielais nodokļu īpatsvars cilvēkiem ar zemiem ienākumiem joprojām kavē oficiālo nodarbinātību un samazina pieprasījumu pēc mazkvalificētiem darba ņēmējiem.
Eksperti iesaka veikt konkrētus pasākumus, lai reformētu sociālo palīdzību, nodrošinot pabalstu piemērotību, un veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Samazināt lielo nodokļu īpatsvaru cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, novirzot nodokļu slogu uz avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi. Labklājības ministrijai iebildumu par EK izteiktajām rekomendācijām nav, piemēram, joprojām ir spēkā ieteikums par sociālās palīdzības sistēmas sakārtošanu – šī rekomendācija bijusi jau arī iepriekš, un tā joprojām saglabājas, jo visi ieteikumi jāīsteno ilgtermiņā. «Eiropas Komisija, no vienas puses, atzīst, ka ir paveikts liels analītiskais darbs, taču sociālo palīdzību uzskatīs par reformētu tajā brīdī, kad tiks pieņemti atbilstošie normatīvie akti, kā arī apstiprināts budžets, kas atbildīs šai reformai,» situāciju skaidro LM speciāliste Marika Kupče. Viņa atgādina, ka ir izstrādāta koncepcija par minimālo ienākumu līmeni, kas būtiski reformē esošo sociālās palīdzības sistēmu, nosaka reālajai dzīvei atbilstošus ienākumu līmeņus, taču atbilstošie normatīvie akti ir jāizstrādā 2016. gadā, reālā īstenošana sāktos 2017. gadā.
EK secinājumos un rekomendācijās pievērsta uzmanība arī veselības aprūpes jomai. «Mazais publiskais finansējums veselības aprūpei un augtās pacientu tiešās iemaksas, kā arī tas, ka efektivitātei netiek pievērsta pienācīga uzmanība, ir veicinājis to, ka lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusies veselības aprūpes pieejamība,» secināts analītiskajā dokumentā. Veselības aprūpe netiek koordinēta, un pastāv ievērojamas iespējas uzlabot izmaksu lietderību un sistēmas kvalitāti. EK uzskata, ka slimnīcu finansēšana jāsasaista ar to darbības sasniegumiem. Latvijai EK iesaka: rīkoties, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas pieejamību, izmaksu lietderību, kvalitāti. Veselības aprūpes finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet pacientu līdzmaksājumi vieni no augstākajiem.
