No gada sākumā fiksētā miljona un 986,1 tūkstoša iedzīvotāju šodien pāri varētu būt palicis miljons un 980 tūkstoši.
Cilvēki ir pārāk kustīgi, lai cilvēku miljonu skaitīšana dotu pareizo rezultātu ar precizitāti līdz vienam cilvēkam, taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pūliņi, tuvoties pareizajiem skaitļiem, ir atzinības vērti. CSP ir pabeigusi ikgadējo pārbaudi par ziņām, kādas pēdējā gada laikā no jauna parādījušās valsts reģistros par visiem valstī dzīvojošajiem cilvēkiem. 2300 gadījumos jaunu ziņu izrādījies tik maz vai nemaz, ka nācies atzīt arī pašu cilvēku neesamību valstī. Tā, lūk, iegūts pats ticamākais iedzīvotāju skaita rādītājs. Kamēr statistiķi savus rezultātus precizē pa pāris tūkstošiem attiecībā uz pāris miljoniem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde patur spēkā par pārsimt tūkstošiem lielāku valsts iedzīvotāju kopskaitu. Daudzas pašvaldības savās mājaslapās uzrāda gadus desmit atpakaļ manītu vai minētu iedzīvotāju skaitu, kas faktisko skaitu pārsniedz par piekto līdz trešo daļu.
Iedzīvotāju skaita precizēšana ar reģistru ziņu pārbaudes metodi ir reakcija uz atklājumiem 2011. gada tautas skaitīšanas gaitā. Tad ar lielām pūlēm izdevās apliecināt iedzīvotāju skaitu virs diviem miljoniem, bet nācās atzīt, ka 150–200 tūkstoši valsts nominālo iedzīvotāju reāli no šejienes aizšmaukuši.
Lepojoties ar visprecīzāko pieejamo ziņu izmantošanu, tajās iespējams saskatīt iepriecinošas un apbēdinošas šķautnes. Iepriecinošo skaitļu sadaļā iekrīt iedzīvotāju skaita samazināšanās tempa samazināšanās. 2013. gada rādītājs pret 2012. gadu bija – 1,10%, bet 2014. gada rādītājs pret 2013. gadu – tikai –0,77%. Šāds tempa samazinājums nav uztverams ar cilvēku maņu orgāniem, bet arī iedzīvotāju kopskaita samazināšanās par 15,4 tūkstošiem 2014. gada laikā nerada acīm redzamas sekas pat tur, kur samazinājums krietni pārsniedz vidējo rādītāju. Demogrāfisko ziņu komentāros internetā un citur netrūkst pat jūsmošanas, ka latviešu īpatsvara pieaugums iedzīvotāju kopskaitā no 61,4% pagājušā gada sākumā līdz 61,6% šā gada sākumā esot svarīgāks rādītājs, nekā latviešu kopskaita samazināšanās tajā pašā laikā par 0,4%. Viedokļi mēdz dalīties arī par to, labs vai slikts ir darbspējīgo iedzīvotāju skaita sarukums par 20,4 tūkstošiem jeb 1,6%, kam vismaz būtu jāvelk sev līdzi bezdarbnieku skaita samazinājums.
Jau pāris gadus ir manāms imigrācijas pieaugums, kaut emigrācijas līmeni tas vēl nav sasniedzis. Pērn iedzīvotāju mehāniskās kustības rezultāts bijis –8,7 tūkstoši cilvēku, kaut gan no citām valstīm uz dzīvi Latvijā apmetušies 10,3 tūkstoši. Šādu iebraucēju 2014. gadā bijis par 2,1 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Par to atkal lieli strīdi, vai tas liecina par Latvijas pievilcības relatīvo pieaugumu (ka citur klājas vēl sliktāk nekā pie mums) un vai tas ir labi, vai slikti, ja tas vispār kaut ko liecina. Mierinājumam var teikt, ka lielu daļu ieceļotāju pieauguma nosedz iepriekš izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās. Visas pārējās ieceļotāju grupas izrādās ļoti sīkas, ja cilvēkus mēģina apvienot pēc viņu nacionālās un valstiskās izcelsmes, profesionālā un mantiskā statusa, ieceļošanas pamatojuma un veida utt. Statistiķi vismaz pagaidām neuzņemas tur pateikt, vai pasaulē vēl bez potenciālajiem reemigrantiem ir tādi cilvēki, kuri izskatītu iespējas apzināti nonākt Latvijā, nevis nonāk šeit tāpēc, ka gribēja nepalikt tur, kur viņi bija.
