Tuvākajās divās nedēļās varēs pilnīgi skaidri redzēt, vai Latvijai ir iespēja savākt nepieciešamo atbalstu, lai iebilstu pret bēgļu kvotu ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), jo notiks darba grupu sanāksmes, kurās eksperti beidzot varēs oficiāli izteikt savu valstu viedokļus, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
"Līdz šim tomēr tās visas ir bijušas indikācijas par vīziju, un tās nevarēja uzskatīt par konkrētu valstu pozīciju. Tagad [tuvākajās divās nedēļās] Latvija varēs pilnīgi skaidri redzēt, vai ir iespēja savākt nepieciešamo atbalstu," sacīja Pētersone-Godmane.
Viņa skaidroja, ka, lai bēgļu kvotu iecere tiktu apturēta, pret to ir jāiestājas tik daudz ES dalībvalstīm, lai būtu "nosegti" 35% no savienības kopējā iedzīvotāju skaita. "Respektīvi, nepietiek ar Baltijas valstīm, kas ir diezgan skaidri paudušas savu pozīciju, bet jābūt arī kādām lielajām valstīm," skaidroja IeM valsts sekretāre.
Komentējot jaunākos EK pieņemtos priekšlikumus, kas paredz, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi, Pētersone-Godmane sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, "šis jau ir pietiekami skaidrs un modificēts".
IeM valsts sekretāre informēja, ka ieviešot bēgļu kvotas, ES gatavojas arī finansēt dalībvalstīm ar šo cilvēku uzņemšanu saistītos izdevumus - administratīvās izmaksas un pabalstus. Iepriekš izskanējis, ka par katru uzņemto bēgli dalībvalstij varētu tikt piešķirti 6000 eiro.
Kā ziņots, Latvija vienmēr bēgļu uzņemšanā atbalstījusi ES dalībvalstu brīvprātības principu un tā iebilst pret bēgļu kvotu sistēmas ieviešanu.
Vakar Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem "Eiropas programmas migrācijas jomā" paredzēto īstermiņa pasākumu īstenošanai, tostarp mehānisma izveidi patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un patvēruma meklētāju pārvietošanai no trešajām valstīm.
Dalībvalstīm turpmāk būs jādiskutē un jāvienojas par kopējo nostāju šajos jautājumos un par šiem priekšlikumiem. IeM norāda, ka solidaritāte ir ES migrācijas un patvēruma politikas stūrakmens un ES līmeņa darbībai ir jābūt koordinētai. Latvija vienmēr ir atbalstījusi dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu jebkurās ar solidaritāti saistītās aktivitātēs un uzskata, ka šiem pasākumiem ir jārespektē dalībvalstu uzņemšanas kapacitāte un integrācijas iespējas, uzsver ministrijā.
Latvija līdz šim nav iesaistījusies pārvietošanas pasākumos ne ES iekšienē, ne arī no trešajām valstīm. Vienlaikus Latvija ir iesaistījusies cita veida solidaritātes pasākumos, piemēram, piedaloties aģentūras "Frontex" kopējās operācijās, kā arī piedāvājot savus ekspertus.
Šobrīd dalībvalstu vidū nav vienprātības par EK priekšlikumiem attiecībā uz bēgļu kvotu ieviešanu, līdz ar to būs nepieciešamas diskusijas, lai panāktu vienošanos starp ES dalībvalstīm, norāda IeM.
Kopš 1998.gada, kad Latvijā tika izveidota patvēruma sistēma, starptautisko aizsardzību Latvijā ir lūgusi 1531 persona. Bēgļa statuss piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 127 personām.
Latvijā ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs - "Mucenieki", kura kapacitāte, nodrošinot adekvātus sadzīves apstākļus, ir 100 personas, bet ārkārtas situācijā varētu izmitināt līdz 200 personām.
Jau ziņots, ka EK pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.
Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.
