Par tendencēm telekomunikāciju tirgū pasaulē, Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, par to, vai valstij jābūt uzņēmējam, un Latvijas ekonomikas dzīvotspējas receptēm saruna ar Lattelecom valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Juri Gulbi.
– Jūs esat izteicies, ka digitālā vienotā tirgus ieviešana cels Eiropas ekonomisko konkurētspēju globālā līmenī. Vienkāršāk formulējot – jūs ticat, ka Eiropa pārspēs ASV un Ķīnu informācijas tehnoloģiju jomā?
– 90. gadu beigās jau tā arī bija – Eiropa bija līderis informācijas tehnoloģiju jomā. Eiropā bija izgudrots GSM standarts, kuru pārņēma visa pasaule. Pēc tam nozares regulēšanas politika izveidoja ļoti sadrumstalotu telekomunikāciju tirgu Eiropā, kur liela daļa uzņēmumu nav spējīgi finansēt pietiekamus ieguldījumus tirgus attīstībā. Līdz ar to Eiropa arī atpaliek attīstības un investīciju ziņā, jo Eiropā ir aptuveni 600 telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Ķīnā – 3 un ASV – 4. Ja paskatāmies uz ASV un Āziju, tad viņi ir infrastruktūras attīstībā aizgājuši soli priekšā. Latvija ir patīkams izņēmums Eiropā, bet kopumā Eiropa atpaliek interneta lietotāju un ātruma ziņā.
– Jūs teicāt, ka 600 telekomunikāciju uzņēmumu Eiropā ir tirgus attīstību kavējošs faktors. Bet vai tad konkurence nav gluži otrādi – attīstību veicinoša? Turklāt no patērētāja viedokļa tas arī nozīmē zemāku cenu līmeni.
– Ja, maksājot zemāku cenu, jūs saņemat sliktākas kvalitātes pakalpojumu, tad tā nav. Latvija gan šai ziņā ir izņēmums. Ilgtermiņā jaunu pakalpojumu attīstībai nepieciešami resursi. Maziem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas investēt, lieliem ir lielākas iespējas to izdarīt ātrāk – tā ir vienkārša, nepielūdzama ekonomiska loģika.
– Kāpēc tad Latvijā būtu jāmazina konkurence, ja jau mēs esam izņēmums?
– Attīstība jau nav apstājusies. Tendence gan ASV, gan Eiropā ir vērsta uz tirgus spēlētāju saplūšanu. Līdz ar vienotā digitālā tirgus ieviešanu, ko aktīvi pašlaik plāno Eiropas Komisija, tiem spēlētājiem, kas strādā tikai vienā tirgū, būs ļoti grūti konkurēt ar tādiem uzņēmumiem, kas strādā visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas jau arī ir mērķis – izveidot Eiropā pietiekami liela izmēra kompānijas, kas spēj konkurēt arī globāli. Mums Latvijā arī jādomā, kā stiprināt esošos uzņēmumus un padarīt tos konkurētspējīgus Eiropā. Mums ir jārēķinās, ka drīzumā parādīsies kompānijas, kas darbosies ne tikai vairākās valstīs, bet arī vairākos kontinentos. Pagājušajā nedēļā parādījās runas, ka varētu apvienoties Vodafone ar Liberty Global. Zināms, ka Vodafone ir telekomunikāciju gigants, bet Liberty Global – lielākais kabeļtīklu operators; kopējā uzņēmumu vērtība ir ap 50 miljardi. Ko darīs Latvija, kur daudz mazu uzņēmumu, cits citu apkaro?
– Jūs esat aktīvs Lattelecom un mobilo sakaru operatora LMT apvienošanās aizstāvis. Konkurenti gan tajā neko pozitīvu ne tirgum, ne patērētājiem neredz.
– Darbošanās ar Lattelecom un LMT akcijām nav manas kompetences jautājums. Es nevaru akcionāriem norādīt, ko viņiem darīt.
Iebildumi ir saprotami, jo kurš gan vēlas stiprināt savus konkurentus. Igaunijā nupat fiksēto telekomunikāciju operators ir apvienojies ar mobilo sakaru operatoru. Klienti tur ir tikai ieguvēji no tā, ka ir zemākas izmaksas un pieejami jauni pakalpojumi. Un konkurence nav zudusi.
Līdzīgs apvienošanās process notiek Lielbritānijā, kur britu fiksētā tīkla operators British Telecom nopirka mobilo operatoru EE, Vācijā – globāli strādājošs mobilo pakalpojumu operators Vodafone nopirka Vācijas lielāko kabeļtelevīzijas kompāniju Kabel Deutschland. Otra tendence ir – mediju kompāniju, tas ir satura ražotāju, apvienošanās ar telekomunikāciju kompānijām. British Telecom ir labākais piemērs šajā jomā, jo viņi nopirka visu iespējamo sporta pārraižu tiesības, un līdz ar to klientu skaits un uzņēmuma kapitalizācija pieauga. Trešā tendence ir Eiropas Komisijas virzītais vienotais digitālais tirgus, lai nojauktu valstu robežas un lai konglomerāti varētu strādāt vairākās valstīs. Ja Latvija kā ES prezidējošā valsts aktīvi virza vienotā digitālā tirgus koncepciju, kāpēc mēs domājam, ka uz mums pašiem tas nekad dzīvē neattieksies? Mums jāgatavojas šai situācijai, kad uzņēmumi kļūst lielāki un tirgus – globāls. Neviens mūs nepasargās no tādām kompānijām kā Google, kas kļuvusi par mobilo operatoru pirms pāris nedēļām, palaižot sakaru pakalpojumu. Tāpat arī Facebook ar savu Whatsapp, kurš tagad arī palaidis zvanu pakalpojumus. Kā mēs ar viņiem konkurēsim?
Valsts kā Lattelecom un LMT akciju īpašnieks tādās kategorijās šķiet nedomā. Bet, manuprāt, par to ir jādomā. Nozares tendences mēs nevaram ignorēt. Lattelecom kā viens no LMT kapitāldaļu īpašniekiem arī nonācis pie secinājuma, ka viens no racionālākajiem veidiem gan no patērētāju, gan tirgus viedokļa ir Lattelecom valdes piedāvājums atpirkt no citiem esošajiem akcionāriem, uzreiz samaksājot akcionāriem, tajā skaitā valstij naudu. Gaidāmās budžeta konsolidācijas ietvaros tas, es domāju, ir valstij būtisks jautājums. Apvienojot abus uzņēmumus, tiks apvienota izmaksu bāze, klientiem būs zemākas cenas un jauni pakalpojumi.
Šāda darījuma rezultātā akcionāri iegūtu 300 miljonus eiro. Vai akcionāriem to vajag vai ne, tas nav mūsu, t.i. Lattelecom valdes, bet gan akcionāru kompetencē.
– Jebkuru valsts akciju pārdošana uzņēmumos gan šobrīd ir ar negatīvu tēlu Citadeles pārdošanas dēļ. Sabiedrība visai piesardzīgi raugās uz šādiem darījumiem, nez, vai nodokļu maksātāju ieguvumi no pārdošanas būs tik lieli.
– Man grūti komentēt, kādu iespaidu darījums atstās uz valsts tēlu. Mūsu priekšlikums ir 300 miljoni eiro, un es neesmu dzirdējis, ka valstij ir kādi citi plāni, kā uzņēmumus attīstīt. Valstij ir jādefinē savas intereses gan nozares attīstībā, gan akciju turēšanā. Ja valsts vēlas būt akciju turētājs uzņēmumā, kas strādā augstas konkurences apstākļos, tai jāzina atbildes uz jautājumiem – vai valsts grib palikt akcionārs un saņemt dividendes vai arī grib iziet no uzņēmuma un saņemt maksu par darījumu. Pagaidām atbildes nav. Lattelecom vadībai būtu jāzina, vai valsts tikai grib saņemt dividendes vai arī aktīvi piedalīties uzņēmuma pārvaldē, vai arī grib paņemt naudu par akcijām un būvēt sētu gar Krievijas robežu. Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā diskusiju par budžeta konsolidāciju, jo skaidrs, ka nav jau tur daudz ko konsolidēt ministrijās – vai nu jākonsolidē skolotāju un mediķu algas, vai pensijas.
– Tad pārdot un noēst naudu?
– Tā jau nav. Pirmkārt, tas būtu pamats budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrkārt – mums ir nepieciešamas investīcijas valsts aizsardzībā, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju.
– Jūsuprāt, valstij ar uzņēmējdarbību nav jānodarbojas?
– Jā, pilnīgi noteikti. Jo valsts varbūt var izkontrolēt, lai no uzņēmuma netiek čemodāniem nauda zagta ārā, bet, kas attiecas uz stratēģisko plānošanu... Tad mūsu gadījums, kad mēs jau 2012. gadā izteicām priekšlikumu par LMT kapitāldaļu pirkšanu, bet valsts vēl
joprojām nespēj formulēt atbildi, liecina, ka valsts nevar būt aktīvs un efektīvs uzņēmuma akcionārs. Turklāt jāņem vērā, ka valdības visu laiku mainās ...
Jā, mums Lattelecom ikdienas bizness iet ļoti labi, jo pārvaldības mehānismi ir noslīpēti, bet tiklīdz jāpieņem lēmums par stratēģiskām lietām, tur mēs sākam buksēt. Ļoti pozitīvi, ka valsts mūs atbalstīja optikas kabeļa izbūvē un televīzijas biznesā – tas ir ļoti labi. Bet nav pareizi, ka mēs nevaram spert stratēģiskus soļus, jo valsts nevar izlemt, ko grib.
– Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola maija sākumā izteicās, ka valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos LMT un Lattelecom. Kā jūs to komentējat?
– Respektēju ministres viedokli. Vienīgi varu piebilst, ka valsts kā atsevišķs akcionārs šobrīd nekontrolē ne LMT, ne Lattelecom, jo 51% ekonomiskās kontroles nedod 51% faktiskās kontroles pār uzņēmumiem. Valsts nespēj pieņemt nevienu lēmumu patstāvīgi bez otra akcionāra saskaņā ar spēkā esošajiem uzņēmumu pārvaldes mehānismiem, par kuriem vienojušies visi akcionāri. Valsts kontrole ir diezgan iluzora un faktiski neeksistē.
– Eksistē laika nogrieznis, kurā valstij būtu jāpieņem lēmums par Lattelecom daļu pārdošanu?
– Ja jūs paskatīsieties, kā ir mainījusies abu uzņēmumu vērtība kopš 2008. gada, varēsiet redzēt, cik daudz naudas ir pazaudēts. Savulaik par uzņēmumiem tika piedāvāts miljards. Tagad ir runa par pavisam citām summām.
– Kāds ir jūsu kā liela uzņēmuma vadītāja viedoklis par Latvijas ekonomisko stāvokli? Vēl nesen tikām baroti ar veiksmes stāstu, bet nu jau valdība sāk runāt par budžeta konsolidāciju.
– Lattelecom kā uzņēmumam pagājušais gads bijis veiksmīgs – pieaudzis gan apgrozījums, gan arī peļņa. Arī šī gada 1. ceturksnis ir bijis veiksmīgs – ar peļņas pieaugumu – 14%, arī televīzijas bizness pieaudzis par 12% un internets – par 4%.
Mūsu bizness attīstās labi, lai arī kopējā valsts ekonomikas izaugsme bremzējas. Mūsu klienti var baudīt vienu no ātrākajiem interneta pakalpojumiem pasaulē un vienu no modernākajām televīzijām. Šis gads kopumā nebūs ar strauju izaugsmi gan ģeopolitiskās situācijas, gan eirozonas stagnācijas dēļ. Bet, ja vien nenotiks kādas kataklizmas, situācija nebūs tik slikta – Eiropas Centrālā banka ir iedarbinājusi naudas drukāšanas mašīnu, atpērkot valstu obligācijas. Lai gan Vācijas ekonomiskā izaugsme bremzējas, tomēr obligāciju atpirkšana kopējo ekonomisko efektu eirozonā dos, tā palīdzot arī Latvijai.
Ģeopolitiskām problēmām es neredzu īstermiņa risinājumu, bet uzņēmējiem ir iespējas pārorientēties uz citiem, prognozējamākiem tirgiem, kas ir pat labi.
No valsts šajā situācijā es gaidītu cīņu ar ēnu ekonomiku, lai nebūtu jāceļ nodokļi. Policejiskās metodes, ieviešot kaut kādas valdes locekļu papildu atbildības un vēl kaut ko, ēnu ekonomikas apkarošanā acīmredzot nedarbojas, ja jau kaimiņvalstīs ēnu ekonomika plok, bet pie mums kāpj. Netiek strādāts pie problēmas saknes – pie tā, ka nodokļu slogs ir nepanesams, tas ir nepareizi strukturēts – pārāk lieli darbaspēka, pārāk mazi patēriņa un neproduktīvā kapitāla nodokļi. Jāmaina ir nodokļu struktūra.
Arī populistiskie gājieni ar minimālās algas celšanu nav devuši nekādu efektu ēnu ekonomikas apkarošanā.
– Lattelecom kā uzņēmums izjūt Latvijas depopulāciju – cilvēku aizbraukšanu no reģioniem?
– Jā, protams. Manuprāt, ir jāattīsta reģionālie centri, nevis jānodarbojas ar naudas vienmērīgi plānā kārtiņā izbārstīšanu pār visu Latvijas teritoriju. Tas nav efektīvi – mums ir jāsašaurina gan skolu tīkls, gan veselības aprūpe. Jākoncentrējas tur, kur var to nodrošināt kvalitatīvi. Kāpēc jālaiž bērni skolā, kur visus priekšmetus māca viens pedagogs? Tur nav iespējams kvalitatīvi mācīt ne dabaszinātnes, ne ķīmiju, ne fiziku, ne matemātiku.
– Tas nenovedīs pie tā, ka jūs savus pakalpojumus izplatīsiet tikai Lielrīgas reģionā, bet visa pārējā Latvija paliks tukša?
– Diemžēl kaut kas līdzīgs jau notiek: LVRTC izbūvēja vidējās jūdzes tīklu pa visu Latviju, kur visi teica – nu tik pieslēgsimies laukos! Bet no potenciālajām 30 Lattelecom sākotnēji identificētajām vietām šo iespēju reāli būs iespējams izmantot 21 vietā. Jo daudz kur tas vienkārši nav vajadzīgs – cilvēku jau gandrīz nav. Visā pasaulē ir izteiktas urbanizācijas tendences, nekāda cilvēku izšķīšana vienmērīgā kārtā pa visām maliņām nenotiek. Mums jaunu divriteni izgudrot nevajag, maksājot cilvēkiem par to, ka viņi dzīvo laukos un saimnieko neefektīvās mazās saimniecībās.
– Lattelecom nav problēmas ar kadriem? Ar tādiem, kas ir spējīgi strādāt modernos telekomunikāciju uzņēmumos?
– Man prieks, ka Izglītības ministrijas ir sadzirdējusi, ka vairāk budžeta līdzekļu ir jānovirza inženierzinātņu studijām, jo pieprasījums pēc inženieriem un IT speciālistiem ir, vien piedāvājums netiek līdzi. Arī tāpēc, ka skolās ir nepietiekams eksakto un dabaszinātņu priekšmetu pasniegšanas un apgūšanas līmenis.
Ap 2020. gadu mums ir gaidāms kadru trūkums IT un telekomunikāciju nozarē. Tas palielina šo speciālistu cenas. Mēs jau tagad izmantojam citu valstu IT speciālistu pakalpojumus – dodam pasūtījumus, piemēram, IT programmētājiem Baltkrievijā, jo paši to izdarīt nespējam. Baltkrievijā ir ļoti labi IT speciālisti, labi izglītoti. Diemžēl ir tā, ka mēs barojam studentu pūļus nepieprasītās specialitātēs, bet paši esam spiesti dot pasūtījumus uz citām valstīm.
– Latvijas IT speciālisti taču braucot prom uz ārzemēm...
– Nu jau ne gluži, jo nav jau fiziski jābrauc, var apkalpot IT uzņēmumus, esot tepat Latvijā. Bet labākie jau, protams, brauks prom. Ja esat labs speciālists ar spožu ideju, tad jābrauc uz ASV, jo Eiropā nav tāda kapitāla un iespēju... Piemēram, tas pats Spotify, ko izgudroja un kas sāka darboties Zviedrijā, ir pārcēlies uz ASV, jo Eiropā nav iespējas augt, piesaistot kapitālu.
– Kas, pēc jūsu domām, ir tehnoloģiju nākotne?
– Vislielākā izaugsme šobrīd ir mākoņpakalpojumiem*, kas ir būtiski aplikāciju biznesam un datu koncentrācijai, kas ir svarīgi, lai piekļūtu lietotnēm. Šai ziņā mūsu investīcija, uzbūvējot modernāko Datu centru reģionā, ir pilnīgi attaisnojusies, un to mēs turpināsim attīstīt. Datu glabāšana, e pakalpojumi – tiem ir nākotne.
Turpināsim arī interaktīvās televīzijas pakalpojumu attīstību, un tur mums jācīnās ar tādiem interneta pakalpojumiem kā Youtube, Netflix, Apple, kas mēģina tikt klāt pie mūsu klientiem. Optikas tīklu turpināsim attīstīt, lai gan mēs tur tāpat esam pasaules līderos. Mobilo sakaru jomā jāattīsta 4G tīkls, lai gan sola, ka 2020. gadā būs jau 5G tīkls. Free Wifi tīklā mums ir 4500 pieslēguma vietu – tā kā ir, kur augt...
* Mākoņpakalpojums ir datu glabāšanas un administrēšanas rīks. Pakalpojums paredzēts liela apjoma datu koplietošanai, rezerves kopiju, kā arī citu svarīgu datu glabāšanai un administrēšanai.
