Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē jau tiek ņemti vērā nesen Valsts kontroles (VK) paustie ieteikumi ieviest kontroles mehānismus, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka VK revīzija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvi veikta par 2004.-2006.gada plānošanas periodu, kad, pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, tiešām bija daudz robu gan kontroles mehānismā, gan konkursu kārtībā.
"Daudzi uzlabojumi ir veikti iepriekšējā plānošanas periodā, un vairākas VK rekomendācijas tiek ņemtas vērā, kas patlaban noder Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbā," teica ekonomikas ministre.
Reizniece-Ozola nepiekrīt VK metodei, kādā tā aprēķinājusi ES fondu izšķērdēto miljonu apjomu, tomēr Ekonomikas ministrija jau iepriekš pamanīja, ka sistēmā ir defekti, tāpēc tā tika uzlabota.
"Piemēram, valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja EM priekšlikumu paplašināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaižu saņēmēju loku. Lai arī iepriekš šajā programmā uzņēmumiem tika noteiktas konkrētas prasības, tomēr nepastāvēja kontroles mehānisms, ar kura palīdzību izvērtēt, vai uzņēmums ir sasniedzis solītos mērķus darba vietu radīšanā, eksporta īpatsvara palielināšanā, apgrozījuma vairošanā, produktivitātes celšanā utt. Tāpēc tagad esam ieviešu kontroles mehānismus," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu, secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK revīzijā konstatējusi, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.
Kopumā revidentu veiktajās pārbaudēs konstatētais liecina, ka tiesiskā regulējuma ietvaros realizētā LIAA faktiskā rīcība, pārbaudot projektu rezultātu sasniegšanu, nerada priekšnosacījumus, lai ERAF atbalsta finansējuma saņēmēji projektus īstenotu efektīvi. VK ir ieteikusi LIAA izskatīt iespēju pilnveidot gada pārskata pārbaudes veikšanas procedūru, samazinot noteikto būtisko pārmaiņu iestāšanās robežvērtību neto apgrozījuma izmaiņām, un vērtēt neto apgrozījuma izmaiņas vismaz pēdējo trīs gadu laikā, izmantot alternatīvus informācijas avotus, kā arī uzlabot iekšējās administratīvās procedūras, veicot pārbaudes uz vietas.
Lai nodrošinātu, ka ar pieejamo ERAF finansējumu uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiktu sasniegts maksimāls efekts, VK ir ieteikusi EM sadarbībā ar Finanšu ministriju izskatīt iespēju noteikumos par specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu noteikt finansējuma saņēmēja pienākumu sasniegt projekta mērķi un plānotos rezultātus, kā arī administrējošo iestāžu rīcību gadījumos, kad mērķis un plānotie rezultāti netiek sasniegti.
Tāpat VK aicinājusi Finanšu ministriju tiesību aktos noteikt kārtību, kādā projektu iesniedzējiem jāplāno un jāpamato projekta ietekme uz saimniecisko darbību, kā arī pilnveidot projektu vērtēšanas kritērijus un nepieļaut atbalsta finansējuma izmaksu gadījumos, kad ir pamatotas šaubas par komersanta spēju turpināt darbību pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas.
