Liecinieks t. s. Lemberga prāvā, Francijā dzīvojošs Nīderlandes pilsonis, advokāts Jans Gerards de Lints Rīgas apgabaltiesā ieradās divās lepnās automašīnās miesassargu pavadībā un tiesā liecināja, ka šādas drošības garantijas viņam iepriekš solījis Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss.
J. G. de Linta lepnā ierašanās pie tiesu nama Mercedes S klases limuzīnā, kuru pavadīja Toyota Land Cruiser apvidus automašīna ar miesassargiem, procesa dalībniekos radīja pamatīgu intrigu. Pratināšanas gaitā tā arī neatbildēts palika jautājums, no kā liecinieks tik ļoti tiek apsargāts un kurš par to visu maksā.
Atbilstoši Latvijas likumdošanai, ja liecinieks pieprasa, Tiesu administrācija apmaksā lieciniekam ceļa izdevumus un viņa darba devējam kavētās darba dienas. Savukārt apsardze par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai tiem lieciniekiem, kuriem piemērota procesuālā aizsardzība. Publiski nezināmos procesos tāda piemērota diviem t. s. Lemberga prāvas lieciniekiem – šobrīd Latvijā ietekmīgākajai un turīgākajai personai Šveices advokātam, vairāku Ventspils tranzītuņēmumu pārvaldītājam Rūdolfam Meroni un viņa palīgam advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam. R. Meroni uz Rīgas apgabaltiesu tiek nogādāts nevis Mercedes S klases limuzīnā ar pavadošo Toyota Land Cruiser, bet gan pussagrabējušā Valsts policijai piederošā Volkswagen autobusiņā. Savukārt G. Laiviņš-Laivenieks manīts uz tiesu ierodamies kājām un bez miesassargiem.
Tikuši galā ar primārajiem aizstāvības jautājumiem, advokāti nepiemirsa lieciniekam pavaicāt, kurš tad apmaksā viņa lepno uzturēšanos Latvijā.
Pateicoties J. G. de Linta komunikablajam raksturam un runāt vēlmei, viņš tiesai atklāja, ka garantēt drošību Latvijā pirms diviem mēnešiem viņam solījis prokurors J. Juriss. Holandieša atklātās un izvērstās atbildes ļoti nepatika prokuroram J. Jurisam, kura kājās lēkšana un aicinājumi tiesai liegt aizstāvjiem uzdot jautājumus par pikantām detaļām, ko liecinieks sarunājis ar Latvijas prokuroriem, panākumiem tomēr nevainagojās. Arī tiesa izrādīja interesi par J. G. de Linta skaudrajiem piedzīvojumiem, viņa saikni ar Latvijas prokuroriem un uzņēmējiem. J. Jurisa nespēja tikt galā ar emocijām kļuva tik nepanesama, ka vienmēr nosvērtais advokāts Jānis Rozenbergs bija spiests tiesai pieteikt lūgumu izraidīt J. Jurisu no tiesas zāles par tiesas procesa traucēšanu. Tiesa lūgumu tomēr noraidīja.
Pratināšanas pirmajās minūtēs aizstāvju uzmanību piesaistīja dīvainā J. G. de Linta atbilžu sniegšanas forma. Holandietis atbildes uz prokuroru jautājumiem lasīja no paša līdzpaņemtās lapiņas.
Noskaidrojās, ka J. G. de Lints lasa savas 2008. gada martā Vīnē, Latvijas vēstniecībā, sniegtās liecības. Tā kā likums neparedz prokuroriem tiesības dot lieciniekam viņa liecību protokola kopijas, advokātiem radās daudz jautājumu par to, kādā veidā pirmstiesas izmeklēšanas protokols nonācis liecinieka rīcībā. Noskaidrojās, ka šīs 2008. gadā Vīnē sniegtās liecības angļu valodā holandietim iedevuši prokurori Māris Urbāns un J. Juriss, ar kuriem viņš ticies šā gada martā Ženēvā, Latvijas pārstāvniecībā ANO. Tikšanās vieta un laiks nezin kāpēc kārtota ar R. Meroni sekretāres starpniecību. Tikšanās laikā holandietis ar prokuroriem vienojies par to, ka viņš divas dienas Rīgas apgabaltiesā atkārtos savas 2008. gadā sniegtās liecības ar nosacījumu, ja viņam tiks garantēta fiziska drošība. To J. Juriss esot apsolījis. Taujāts, kurš apmaksā viņa ierašanos un uzturēšanos Latvijā, J. G. de Lints atbildēja, ka cerot, ka tiesa apmaksāšot. Taujāts par to, kurš apmaksā lepno limuzīnu, miesassargus un pavadošo automašīnu, J. G. de Lints noliedza, ka to apmaksājis pats, taču, kurš to visu apmaksājot, viņš nezinot.
Holandietis tiesas zālē atklāja arī savu skaudro dzīvesstāstu. Deviņdesmito gadu vidū investori, tajā skaitā arī no Latvijas, viņam uzticējuši līdzekļus. Kā galvenie viņam pazīstamie investori tika minēti Ventspils uzņēmēji Olafs Berķis un Oļegs Stepanovs. 1997. gadā, strādājot savā birojā Ženēvā, J. G. de Lints veicis ļoti neveiksmīgus viņam uzticētā kapitāla ieguldījumus un zaudējis visu ieguldīto naudu. Sarūgtināti jutušies arī naudas īpašnieki. Sapratis, ka notikusi liela klizma, viņš pats ar kājām devies pie pilsētas prokurora. Prokurors viņu uzklausījis un teicis: «Tev pareizāk un drošāk būtu iet cietumā.» Tā kā bijusi piektdienas pēcpusdiena, prokurors paziņojis, ka konvojs jau devies mājās atpūsties un neesot kam viņu nogādāt cietumā. Šis apstāklis J. G. de Lintu nav mulsinājis, un viņš kopā ar savu advokātu devušies uz cietumu bez konvoja pavadības. Holandietis atklāja, ka cietumā pavadījis 13 mēnešu. «Kur palika advokāts,» pēkšņi pajautāja tienesis Boriss Geimans. «Viņš ar skūteri aizbrauca projām,» atbildēja J. G. de Lints.
